Problēmas ar pateicību 0
Katrai sievietei attiecībās ir svarīgi, lai viņu uzslavētu, teiktu maigus vārdus – ne glaimojošus, bet sirsnīgus. Tas tāpēc, ka viņa iekšēji šaubās, netic, ka viņu tiešām mīl. Ja sieviete jūtas mīlēta, viņa ir laimīga. Bet rodas jaunas bailes: “Bet vai viņš mīlēs mani vienmēr?” Un sākas mūžīgie jautājumi: “Vai tu mani mīli?”- -“Es mīlu”- -“Stipri?”- -“Stipri”- -“Un vienmēr mani mīlēsi?”- -“Vienmēr”- -“Tiešām?”- “Jā”.
Kāds cilvēks man teica, ka viņa sieva sūta tādas īsziņas piecpadsmit reizes dienā.
-Man jau apnicis,- viņš teica. – Spēka vairs nav. Es pasaku, bet viņa atkal: “Es gribu dzirdēt no tevis to visu laiku!” Netic laikam.
Es viņam teicu:
– Nu, lai jau. Pasaki viņai šos vārdus! Galu galā, tās nav nekādas sliktas vēlmes. Vienkārši, lai parādītu, ka tu mīli viņu. Nu, parādi – tas taču neko nemaksā? Paslavē viņu, piemēram, par vakariņām…
Tas ir tik viegli – pateikt cilvēkam kaut ko patīkamu. Bet gadās, ka sieva nopērk jaunu tērpu, bet tu pat nepamani, tevi neinteresē. Viņa jautā: “Vai tev patīk mana jaunā frizūra?” Vīrs paskatās un saka: “Un kā tad bija agrāk?” Viņš nepievērš uzmanību sievai. Līdz ar to rodas problēmas ar pateicību. Vai jums ģimenē ir ierasts pateikties viens otram?
