Mazais Plencītis un Lielais Plencis 2
Četrus kilometrus uz dienvidiem no Svētes ezera tur, kur lielceļš, pa Madonas–Trepes valni locīdamies, sasniedz savu augstāko punktu – 153,7 m virs jūras līmeņa, kraujas lejā guļ Mazai Plencītis – 95,3 m virs jūras līmeņa. Tātad līmeņu starpība šeit ir 58,4 m. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Abavas ielejas dziļums.
Te, no šīs augstās kraujas malas, pāri Mazajam Plencītim brīvās Latvijas laikā fotografētas klasiskās ainavas, līdzīgas kā no Paradīzes kalna uz Gaujas leju. Bet padomju laikos šī ainava bija aizaugusi un pilnīgi zudusi. Tagad vairs ne ceļmalā, bet tuvāk Plencītim kraujas vidū uzcelts jauns skatu tornis tūristiem. Tomēr ainava jau aizaugusi arī tālumā no visām pusēm visās malās. Plencītis izskatās noskumis; tajā līkst, slīgst un sakrīt bērzi. Tie izskatās kā tādas nesukātas matu šķipsnas.
Tālāk ainavā pa labi ir Lielais Plencis – 11 ha liels. Bet no kādreiz plašā Lielā Plenča gandrīz nekas nav palicis pāri. Septiņdesmit gadu laikā ezers pārvērties dzeltenrudā purvā, kuram tikai pašā vidū mazliet ūdens ziluma. Tagad Lielā Plenča vidējais dziļums 10 cm, bet lielākais dziļums 0,6 m. Ezers saplaka pēc 1960. gada, kad kolhozu meliorācija Plenča līmeni samazināja par vienu metru.
No Gunta Eniņa grāmatas “Nezināmā Latvija”
