“Svešvalodas prasme nav uzskatāma par nepieciešamu darba pienākumu veikšanai” – Saeimā top ilgi gaidītie grozījumi Darba likumā 174
Likumdevēji Saeimā pašlaik strādā pie ilgi gaidītajiem grozījumiem Darba likumā, lai apturētu latviešu diskrimināciju darba tirgū, uzņēmējiem pieprasot trešo valstu valodu prasmes bez jebkāda reāla iemesla. Saeimas komisijas pēdējā sēdē, kurā tika skatīti Darba likuma grozījumi, varēja dzirdēt nomierinošas runas, īpaši no darba devēju pārstāvju puses, ka viss esot kārtībā, esošā Darba likuma redakcija strādājot labi, un ka neko nevajagot mainīt. Tā ir strausa politika, kuru gadiem ilgi turpina kultivēt daži negodprātīgi vai ignoranti uzņēmēji, jo fakti liecina par pretējo.
2023. gadā vien Darba inspekcija saņēma vairāk nekā 500 sūdzību par diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ. Pašreizējā Darba likuma redakcija ir tik vārga, ka paredz, ka katram no šiem diskriminētajiem cilvēkiem vienīgais ceļš uz aizstāvību ir vēršanās tiesā. Darba likumdošanas tiesību akti pašlaik neparedz citus variantus darba ņēmēja aizstāvībai pret lingvistisko diskrimināciju, un tāpēc Darba likums pamatos ir izgāzies. Ja gadā uz tiesu dosies 500 diskriminētu darba ņēmēju, kas notiks ar jau tā pārslogoto tiesu sistēmu?
Tā ir valsts resursu lieka izšķērdēšana, ja likuma norma ir tik slikti izstrādāta, ka sistēmiski cilvēkiem jāvēršas tiesā.
Arī statistikas dati rāda katastrofālu ainu – pēdējā Latviešu valodas aģentūras pētījumā, aptaujā 55% latviešu jauniešu pauž, ka viņiem atteikts darbs, jo viņi nepārvalda krievu valodu. Kā esam jau iepriekš vēstījuši, Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka latviešu jauniešu bezdarbs Rīgā ir 2 un vairāk reižu augstāks nekā krievu jauniešu, un kā būtisks iemesls ir krievu valodas prasības praktiski visos darbos apkalpojošā sfērā. Savukārt biedrība “Par latviešu valodu” ziņo, ka saņēmuši un turpina saņemt lielu daudzumu personīgu liecību par latviešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ, arī no jaunajiem ārstiem.
Ir skaidrs, ka Darba likums esošajā redakcijā un tā piemērošana, ko veic Valsts darba inspekcija, nekādā veidā nav palīdzējusi novērst latviešu diskrimināciju darba tirgū, lai gan Latvijā neatkarība ir atjaunota jau 34 gadus un latviešu valodai ir vienīgās valsts valodas statuss jau 35 gadus.
Darba likumam ar steigu ir nepieciešamas tik skaidras, konkrētas izmaiņas, kas neatļautu nekādas interpetācijas iespējas negodprātīgiem uzņēmējiem – kas beidzot un uz visiem laikiem apturētu latviešu diskrimināciju krievu valodas dēļ. Darba likumam jābūt tik skaidram, ka Darba inspekcijai lingvistiskās diskriminācijas novēršanai būtu jāiejaucas tikai retos izņēmuma gadījumos, nevis kā pašlaik – nepārtraukti jeb vismaz 500 reižu pagājušajā gadā.
Latvijas tirgū tikai latviešu valodā
Labklājības ministrijas juristi, kas pašlaik gatavo jauno Darba likuma grozījumu redakciju, piedāvā ierakstīt Darba likumā noteikumu, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu
sniegšanu vai citām darbībām Latvijas tirgū. Ar šādu risinājumu potenciāli tiktu novērsta darba devēju rīcība, kad kādas svešvalodas prasme tiek prasīta bez objektīva pamata.
Cits labs ierosinājums, ko likusi priekšā ministrija, ir noteikums, ka uzņēmējiem jau darba sludinājumā būs jāieraksta pamatojums, kāpēc tiek prasītas svešvalodu zināšanas.
Ministrija norāda, ka Latvijas tirgū – klientu apkalpošana nedrīkstēs būt attaisnojošs iemesls krievu valodas prasmju prasībām.
Labklājības ministrijas ierosinājumi ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, kā to vairākkārt ir atgādinājis Darba likuma grozījumu iniciatīvas autors, Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns, lai latviešu diskrimināciju darba tirgū apturētu pa īstam, darba ņēmēju aizsardzību jānostiprina Darba likumā veselos četros darba devēja un darba ņēmēja attiecību posmos, ne tikai darba sludinājumos. Tātad būtu jāieraksta Darba likumā sekojošās normas:
1. Aizliegums prasīt krievu valodas prasmes darba sludinājumā.
2. Aizliegums uzdot jautājumus par krievu valodas prasmēm darba intervijā.
3. Aizliegums ierakstīt krievu valodas zināšanu prasības darba līgumā.
4. Aizliegums pieprasīt lietot krievu valodu darba laikā, veicot darba pienākumus.
Pretējā gadījumā pašreizējā situācija ar latviešu diskrimināciju turpināsies bez reālām izmaiņām, pamazām mēs zaudēsim savus jauniešus, kuriem nāksies aizceļot, un nekad netiksim vaļā no okupācijas sekām – rusifikācijas darbavietās.
Komisijas sēdē savu viedokli pauda biedrības “Par latviešu valodu” pārstāve, dzejniece un kandidāte Eiropas parlamenta vēlēšanās Liāna Langa:
“Kāda ir reālā situācija Latvijas darba tirgū? 30 gadus vecs vīrietis vēlējās strādāt kādā lielā viesnīcā Rīgā par administratoru. Darba intervijā darba devējs teica, ka viņu nevar pieņemt darbā, jo viņš neprotot krievu valodu. Krievu valoda jāmākot tāpēc, ka divas no viesnīcas apkopējām neprot valsts valodu.
Šī brīža Darba likums šo jauno vīrieti neaizstāv. Likuma izpratnē viņa vienīgais ceļs ir, ka viņam ir jāiet tiesāties vai nu ar šo lielo viesnīcu, citos gadījumos lielu ražotāju vai citu darba devēju.
Mēs, latvieši, bieži dzirdam, ka mums nepieciešams stiprināt latviešu valodas pozīcijas. No tiem, kuri apgalvo, ka šī brīža darba likums aizsargā darba ņēmēju, es vēlos dzirdēt konkrētu padomu – ko darīt latvietim?
Kā latvietim stiprināt valsts valodu, ja viņš aiziet uz darba interviju, viņam prasa krievijas valsts valodas zināšanas? Ja viņš aiziet uz darbu, un priekšnieks viņu uzrunā krievu valodā? Ja viņš strādā slimnīcā, un tiek slepeni mobingots, viņam tiek prasītas krievu valodas zināšanas?”
Krievu valoda vai bulgāru valoda?
Saeimas komisijas sēdē tika uzdots jautājums – vai tas nebūs diskriminējoši kādam, ja Darba likumā kā neatļauta tiks minēta konkrēta svešvaloda – krievu valoda? Vai labāk nebūtu rakstīt: “Aizliegts prasīt valodas prasmes, kas nav ES valoda vai trešās pasaules valoda?”
Pirmajā brīdī tiešām var šķist, ka latviešu diskriminācija tiks novērsta, ja likumā tiks pieminēts aizliegums prasīt to svešvalodu prasmes, kas nav ES oficiālās valodas.
Tomēr ņemot vērā, cik izdomas pilni pēdējā laikā ir daži deputāti Saeimā, kuri drukā aģitācijas materiālus krievu valodā, uzdodot to par bulgāru valodu un tādā veidā mēģinot apiet Aģitācijas likumu, nekas cits neatliks Labklājības ministrijai un Saeimas Juridiskajai komisijai kā būt gudrākiem par šiem asprāšiem.
Darba likumu grozījumos ierakstītajam formulējumam par valodu jābūt tik skaidram un gudram, lai negodprātīgi cilvēki nevar to viltīgi apspēlēt. Pretējā gadījumā mēs drīz nonāksim situācijā, kur katrā otrā darba sludinājumā darbiniekam prasīs mācēt bulgāru valodu klientu apkalpošanai, jo tā būs atļautā ES valoda.
Ņemsim par paraugu Franciju, kurai ir ļoti stingri valodas likumi, kas aizsargā savu valodu ar visiem iespējamiem līdzekļiem! Mēs nevaram novērst okupācijas uzspiesto rusifikāciju, ja neuzdrošināmies savā likumdošanā konkrēti vērsties pret to vienīgo valodu, kas pašlaik apdraud latviešu valodu Latvijā un diskriminē Latvijas pilsoņus.
Likumdevējiem jābūt gudrākiem par iespējamiem krāpniekiem
Daudzi uzņēmēji un pat valsts iestādes, kas sapratuši, ka pieprasīt krievu valodas zināšanas darbiniekiem nav vairs labais tonis un ir pretrunā Satversmei, sākuši rakstīt darba sludinājumos: “Priekšroka ar svešvalodu zināšanām”, “vēlamas krievu valodas zināšanas”, “priecāsimies, ja pratīsi vairākas svešvalodas”. Zem šiem izplūdušajiem formulējumiem slēpjas tā pati diskriminācija, kas līdz šim – pret visiem tiem latviešiem, kuri nepārvalda krievu valodu. Darba likumu grozījumu veidotājiem jāspēj novērst arī šādus maskētus diskriminācijas draudus.
Darba likuma grozījumi būs veiksmīgi tikai tādā gadījumā, ja katrs jaunietis uzaudzis vai nu Latvijā, vai diasporā – varēs bez problēmām dabūt darbu Latvijā, pārvaldot valsts valodu. Ja viņam neprasīs, vai prot un gatavs runāt darbā krieviski – ne darba sludinājumā, ne darba intervijā, ne darba līgumā, ne darba vietā ikdienā.
Latviešu jauniešiem valodas padodas – reti kurš māk mazāk par trijām valodām. Absolūti netaisnīgi un diskriminējoši, ka tik daudziem no viņiem ir nācies aizbraukt no Latvijas tāpēc, ka uzņēmēji – jā tie paši, kas satraucas par darba roku trūkumu – gadiem ilgi visiem prasījuši zināt tādas valodas zināšanas, kurai nav nekāda oficiāla statusa Latvijā, kas ir mums kaimiņos esošās agresorvalsts valoda un 50 gadus ilgas senas okupācijas palieka!
