Salīdzinājums ar Latviju 9
Vietējie īru darbinieki nevēloties darboties kā iebraukušie latvieši, kas darbā minūtes neskaita. Īrietes strādā no pulksten deviņiem līdz pieciem. “Ja viņām paprasa strādāt 15 minūtes ilgāk, tad atbilde ir – cik man par to maksās, tas nav manos pienākumos, man ir dažādas tiesības, tostarp uz pārtraukumiem, uz atvaļinājumu un vēl uz daudz ko. Bet kādi ir pienākumi? Meitenes pēc skolas pabeigšanas nāk uz intervijām un vispirms jautā: cik liela ir alga, kādas brīvdienas, cik ilgs ir pusdienas laiks, cik maksā par darbu brīvdienās un svētku dienās. Bet kā ar viņu prasmēm? Man ir jāmāca, kā iedeguma krēmu uzpūst,” atklāj Sandra.
Viņa piebilst – cilvēki Īrijā ļoti daudz saka “lūdzu” un “paldies”. “Savā darbā esmu iemācījusies, ja kaut kas noiet greizi, teikt “sorry, sorry” (atvainojiet). Šis vārds man jau ir kā reizrēķins. Ir sajūta, ka Latvijā ir grūti šo vārdu pateikt, kaut kā dabiski nesanāk,” teic Sandra. Un piebilst: “Iespējams, tas ir pēcpadomju sindroms. Latvijā ir arī jāmācās saskarsmes kultūra. Iet jau uz labo pusi, tomēr nereti cilvēki darbā ar savu izturēšanos izgāž mājās uzkrājušās neatrisinātās problēmas.”
Nākamais salīdzinājums – uzņēmēju pārbaudītāju attieksme. Īrijā jaunajam mazajam uzņēmējam nodokļus ir jāsāk maksāt vien trešajā darbības gadā (izņēmums, protams, 23% lielais PVN). Ja kādu brīdi nevar samaksāt nodokļus, tad vissvarīgākais ir par to pastāstīt inspektoriem un vienoties par samaksas grafiku. Soda naudu par nodokļu maksājumu kavējumu godīgajiem mazajiem uzņēmējiem neaprēķina.
Patlaban Sandra Droghedā mācās aromterapiju, refleksoloģiju, Indijas galvas masāžu un darboties ar dažādām ierīcēm ķermeņa kopšanai un smej – šīs, visticamāk, būs pēdējās mācības.
Līdz šim Sandras skaistumkopšanas bizness ik gadu audzis. Lai pārceltos uz prestižāku rajonu, lai to būtiski paplašinātu, ir vajadzīgi lieli naudas ieguldījumi un spēks. Sandra teic, ka 30 gadu vecumā to, iespējams, būtu darījusi. Patlaban izlemts par zināšanu nodošanu citiem uzņēmējiem, kļūstot par skaistumkopšanas pasniedzēju, un, iespējams, nelielas uzņēmējdarbības īstenošanu Latvijā, kur Pelnrušķīte no Latgales atgriezīsies nākamo piecu desmit gadu laikā. Gan viņa, gan Maikls ir iecerējuši šeit aktīvi darboties, nevis atpūsties. Dzīvoklis nopirkts jau pirms sešiem gadiem.
