Profesionālais bizness 9
Sandra visu mūžu bija strādājusi ar cilvēkiem. Pēc profesionālas masieru skolas beigšanas vīrs sācis viņu bikstīt – tu esi gudra sieviete, tev jau ir bijis bizness, vajag kaut ko darīt! Bijis arī skaidrs, ka Īrijas uzņēmumos augstus amatus ieņemt neizdosies.
“Es no sākuma kategoriski iebildu, teicu, ka man ir labi nodrošināts darbs, man ir visas sociālās garantijas, ir nodrošināta pensija, nevēlos negulētas naktis un uztraukumus. Man bija ļoti lielas bailes sākt uzņēmējdarbību. Vienā svaru kausā bija nodrošināts darbs, smags, grūts, tomēr labi apmaksāts. Otrā svaru kausā nebija nekā, liels risks. Pamazām Maikls man iesēja galvā domu, un tad viss notika pats no sevis. “Savvi” pats no sevis pie manis atnāca. Izlasīju sludinājumu, ka pārdod šo salonu, atnācu mājās, parādīju Maiklam, viņš rosināja aizbraukt apskatīties. Piezvanījām, aizbraucām, nopirkām. Patiesībā nopirkām kaķi maisā. Man un Maiklam nebija tolaik nekādas saprašanas par skaistumkopšanu. Mēs nezinājām, kur un kādus produktus pirkt. Tas bija murgs! Es nezinu, kāpēc mēs to izdarījām, bet mēs to izdarījām. Mēs gribējām nopirkt biznesu!” smej Sandra. Pārdevējs pirms sešiem gadiem aizrautīgos un naivos pircējus, protams, nedaudz apveda ap stūri – viņi pārmaksāja par īres tiesībām.
Skaistumkopšanas biznesu Sandra sāka no nekā. Salona istabās bija vien gultas. Sandra nezināja, kur pirkt materiālus, iekārtas, salonam nebija neviena klienta, tāpēc sākumā bijuši vien izdevumi. Pirmajā darbības gadā uzņēmīgā latviete vienlaikus ar salona vadīšanu strādāja arī slimnīcā un visu nopelnīto māsas palīdzes algu maksāja savām darbiniecēm.
“Kārpījāmies. Mācījāmies no savām kļūdām. Pēc pusotra gada vajadzēja izvēlēties – palikt slimnīcā un pārtraukt neizdevušos biznesu vai lēkt biznesā un peldēt. Es izvēlējos peldēt. Nenoslīkām. Vēl otrs liels trieciens – salona atvēršanas laikā bija pasaules ekonomiskā krīze. Salonu atvērām martā, rudenī sākās krīze. Kad ir krīze, skaistumkopšanai izdevumos ir pēdējā vieta. Nebiju vēl neko sākusi, nu vairs nebija cerību, ka kāds nāks. Pirmie divi gadi bija ļoti grūti. Nezinu, kāpēc mēs pie tā maisā nopirktā kaķa turējāmies. Es pati, kad sāku darboties, atlaidu visus darbiniekus, pati sēdēju salonā dienām un naktīm. Gaidīju cilvēkus, biju priecīga par katru, kas ienāca. Apdancoju ikvienu klientu. Patlaban man datubāzē ir gandrīz divi tūkstoši klientu, sākumā nebija neviena,” sava uzņēmuma darbības vēsturi atceras Sandra.
Patlaban “Savvi” Dublinas Santrī rajonā un arī plašākā apkaimē jau ir zināms zīmols, cilvēki zina, kur atrodas Sandras salons. Sandra nodarbina divas darbinieces un strādā arī pati. Salons “Savvi Beauty” piedāvā vien tādas skaistumkopšanas procedūras, ko īpašniece ir pati apguvusi.
