Svešos karos nav jāpiedalās 19
Saeima pieņēmusi Krimināllikuma grozījumus, paredzot cietumsodu līdz pat desmit gadiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā. No Latvijas ārējās drošības viedokļa ir būtiski nepieļaut valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos, taču līdz šim tiesībsargājošajām iestādēm nebija tiesiska pamata ierobežot pārvietošanās brīvību un saukt šādas personas pie atbildības. Pat ja dienestiem bija zināms, ka persona plāno iesaistīties šādā konfliktā ārvalstīs, ar viņu varēja veikt vien preventīvas pārrunas, taču nebija efektīvu instrumentu, lai novērstu izceļošanu.
Vakar Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz ieviest kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī cilvēku vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu dalībai bruņotā konfliktā.
Kā skaidroja viens no likumprojekta autoriem Andrejs Judins (“Vienotība”) – par piedalīšanos bruņotā konfliktā cilvēku varēs saukt pie kriminālās atbildības neatkarīgi no tā, kurā pusē viņš nolēmis karot. “Šeit mēs neizšķiram pareizo vai nepareizo pusi,” uzsvēra deputāts. Tas nozīmē, ka, piemēram, Ukrainas kontekstā pie atbildības varēs saukt ne vien prokremlisko separātistu rindās karojošos Latvijas valstspiederīgos, bet arī tos mūsējos, kuri Ukrainas brīvprātīgo bataljonos cīnās pret valsts sadalīšanu.
Savukārt par konflikta finansēšanu pie atbildības varēs saukt tikai tad, ja persona finansiāli atbalstījusi to karojošo pusi, kura darbojas nolūkā graut kādas valsts teritoriālo vienotību un politisko neatkarību.
“Saskaņas” frakcija atbalsta principu, ka Latvijas iedzīvotājiem svešos karos nav jāpiedalās, bet vienlaikus pauda bažas par to, ka nav skaidrs, kādos gadījumos varēs sodīt par bruņotajā konfliktā iesaistītas puses finansēšanu. “Par iesaistīto pusi var taču kļūt arī civiliedzīvotāji. Piemēram, ja kāda persona nosūta karstajā punktā dzīvojošam radiniekam naudu vai medikamentus vai kādā citā veidā sniedz humāno palīdzību, nezinot, vai viņš ir vai nav iesaistīts bruņotajā konfliktā, tad arī šajā gadījumā mūsu līdzpilsoni par šo netiešo nodošanu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem?” jautāja Valērijs Agešins (“Saskaņa”). Judins gan viņu mierināja, ka šādā gadījumā naudas sūtītājam kriminālatbildība nedraudēs, tā paredzēta tikai par tīšām un ar nolūku veiktām darbībām. “Tāpēc jūs varat droši sūtīt savus sūtījumus uz Ukrainu un jums par to nebūs kriminālatbildības. Par humānām darbībām kriminālatbildības nav!” skaidroja Judins. Viņš arī minēja par piemēru Sarkanā Krusta darbību, kas nodrošina humāno palīdzību konflikta plosītajai Ukrainai.
Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šā likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods paredzēts arī par bruņota konflikta finansēšanu. Balsojumā likumprojektu atbalstīja 66 deputāti, bet 18 saskaņieši atturējās.
Reaģējot uz Ukrainas notikumiem, šādi un līdzīgi likumprojekti top arī citās Eiropas Savienības valstīs.
