Svešinieks tavā īpašumā? Anulēšana prasa ilgāku laiku nekā nelikumīga deklarēšanās! Iekšlietu ministrija strādā pie izmaiņām
0
Pirms neilga laika vēstījām par absurdo situāciju ar nepamatotu deklarēšanos svešos īpašumos, aicinot cilvēkus pārbaudīt, vai viņu dzīvokļos un mājās gadījumā nedzīvo kāda Valērija vai kāds Andrejs. Sazinoties ar Iekšlietu ministriju, noskaidroju, ka šobrīd tiek strādāts pie dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas uzlabojumiem.
Kā norāda ministrija, tiek izstrādāts informatīvais ziņojums, kas paredz izmaiņas deklarēto ziņu anulēšanas procedūrā un īpašnieku informēšanas mehānismu uzlabošanu. Galvenais mērķis ir panākt, lai nekustamo īpašumu īpašnieki savlaicīgi saņemtu informāciju par personām, kas deklarējas viņu īpašumā, kā arī atvieglot deklarāciju anulēšanas procesu gadījumos, kad tiek konstatēta nepatiesu ziņu sniegšana. Šīs izmaiņas varētu būtiski mazināt negodprātīgu rīcību un uzlabot dzīvesvietas deklarēšanas kārtību valstī.
Kā informē Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departamenta pārstāvji, “Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdē tika skatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums par situāciju dzīvesvietas deklarēšanas jomā (24-TA-2209) saistībā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 19. marta sēdē apspriesto kolektīvo iesniegumu, kurā tika rosināts, ka deklarēšanās nekustamajā īpašumā būtu pieļaujama tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju.
Minētā informatīvā ziņojuma ietvarā, izvērtējot attiecīgo priekšlikumu, tika secināts, ka rosinātās izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procedūrā, nosakot dzīvesvietas deklarētājam, ja viņš nav nekustamā īpašuma īpašnieks, pienākumu iesniegt attiecīgā īpašnieka atļauju par tiesībām deklarēt dzīvesvietu, ir skatāmas kopsakarā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteikto likuma mērķi, proti, panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Nosakot pienākumu dzīvesvietas deklarētājam, ja viņš nav nekustamā īpašuma īpašnieks, iesniegt nekustamā īpašnieka atļauju par tiesībām deklarēt dzīvesvietu, radīs papildu administratīvos šķēršļus (piemēram, nekustamā īpašuma īpašniekam tiks radīts administratīvais slogs, jo būs jāveic attiecīgas darbības, lai dotu atļauju personai deklarēties nekustamajā īpašumā) un attiecīgi sarežģīs dzīvesvietas deklarēšanas procedūru.
Līdz ar to, ievērojot to, ka tiesiskais regulējums dzīvesvietas deklarēšanas jomā ir veidots tādējādi, lai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteiktais mērķis tiktu īstenots, personai pašai brīvi izraugoties savu dzīvesvietu un nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta ne tikai ar personas tiesību īstenošanu, bet arī ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts un pašvaldības institūcijas varētu īstenot savas funkcijas, attiecīgais priekšlikums nebūtu atbalstāms.”
Taču, dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanai būtu jābūt vienkāršākai.
Iekšlietu ministrijas pārstāvji norāda, ka ministrijas “ieskatā būtu vērtējams jautājums par dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanas vienkāršošanu, vienlaikus respektējot gan attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka pamattiesības uz sava nekustamā īpašuma netraucētu lietošanu, gan arī aizsargājot nekustamā īpašuma lietotāju. Proti, attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam pēc iespējas savlaicīgāk saņemot informāciju par tā nekustamajā īpašumā deklarētu dzīvesvietu, savukārt personām, kas ir rīkojušās negodprātīgi un iepriekš deklarējušas dzīvesvietu sniedzot nepatiesas ziņas, atļaujot deklarēt dzīvesvietu tikai ar iepriekšēju pārbaudi.”
Zināms, ka šobrīd Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu (25-TA-140) projektu, taču pašreiz noris saskaņošanas procedūra ar visām iesaistītajām pusēm.
Anulēšanas process ir ilgāks, nekā kādam nelikumīgi piedeklarēties
Ja šobrīd cilvēks konstatē, ka viņa īpašumā piedeklarējies svešinieks, tad viņam ir jāiesniedz pašvaldībai iesniegums dzīvesvietas anulēšanai. Tad seko pārbaudes veikšana. Pēc tās pašvaldība pieņem lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas anulēšanu vai atteikumu anulēt.
“Lai gan šajā anulēšanas procedūrā nav pašreiz saskatīta nepieciešamība veikt izmaiņas, ievērojot balansu starp dzīvesvietas deklarētāja tiesībām un attiecīgā īpašuma īpašnieka tiesībām, tomēr tiek pieļauta iespēja praksē izvērtēt attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesa norises termiņu, proti, būtu izvērtējama iespēja samazināt šo lēmuma pieņemšanas termiņu tādos gadījumos, kuros acīmredzami persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, piemēram, gadījumi, kuros persona kā dzīvesvietas deklarēšanas pamatu ir norādījusi laulību vai radniecību (bērni, vecāki), lai gan persona nav ne attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka laulātais, vecāks vai bērns, un minētā atbilstība ir pārbaudāma valsts reģistros,” skaidro Iekšlietu ministrija.
Informatīvajā ziņojumā par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu ir rosināts pilnveidot e-pakalpojuma “Manā īpašumā deklarētas vai papildu adresi norādījušās personas” funkcionalitāti.
Kā tas izpaustos? Iekšlietu ministrijas pārstāvji norāda: “Nekustamā īpašuma īpašnieks šajā e-pakalpojumā, pārbaudot nekustamajā īpašumā deklarētās personas, varētu rosināt deklarētās adreses anulēšanas procesu.
Deklarētā dzīvesvietas adrese šajā gadījumā netiktu automātiski anulēta, bet tiktu automātiski ģenerēta veidlapa, kuru aizpilda nekustamā īpašuma īpašnieks un tā tiek automātiski nosūtīta attiecīgajai pašvaldībai pēc piekritības.
Tādējādi viena pakalpojuma ietvaros nekustamā īpašuma īpašniekam atvieglotā un pārredzamā kārtībā tiktu nodrošināta iespēja iesniegt attiecīgajā pašvaldībā standartizētu iesniegumu par tā īpašumā deklarētās personas dzīvesvietas anulēšanu.”
Vai informatīvais ziņojums varētu būtiski uzlabot situāciju?
Kā uzsver Iekšlietu ministrija: “Informatīvajā ziņojumā par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu tiek rosināts tādu mehānismu ieviešana, lai nekustamā īpašuma īpašnieks pēc iespējas savlaicīgāk saņemtu informāciju par tā nekustamajā īpašumā deklarētu dzīvesvietu, savukārt personām, kas ir rīkojušās negodprātīgi un iepriekš deklarējušas dzīvesvietu sniedzot nepatiesas ziņas (piemēram, trīs gadu laikā, ir anulēta deklarētā dzīvesvietas adrese, jo, to deklarējot, tika sniegtas nepatiesas ziņas), atļaujot deklarēt dzīvesvietu tikai ar iepriekšēju pārbaudi. Tādējādi pēc iespējas efektivizējot nekustamā īpašuma īpašnieka informētību par tām personām, kas ir deklarējušās viņa īpašumā, un nodrošinātu viņam iespēju ātrāk vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par deklarētās adreses anulēšanu.
Savukārt papildu pārbaudes mehānisma izveide ir saistīta ar to, ka persona, deklarējot savu dzīvesvietu un tās ietvaros sniedzot nepatiesas ziņas, ir ietekmējusi savu reputāciju, līdz ar to ir plānots, ka dzīvesvietas deklarēšanas iestāde individuāli veiks pārbaudi par Dzīvesvietas deklarēšanas likumā 6. pantā noteiktā izpildi. Pieļaujams, ka šāda mehānisma ieviešana atturēs arī citas personas no nepatiesu ziņu sniegšanas, deklarējot savu dzīvesvietu.”
Vai, jūsuprāt, dzīvesvietas deklarēšanas sistēma būtu jāmaina, lai īpašnieki varētu vieglāk anulēt nepamatotas deklarācijas?
