Ar metālu vai hormoniem? 3
Kā jebkura kontracepcijas metode, arī spirāle jāizvēlas, ņemot vērā sievietes vajadzības, organisma īpatnības un veselības problēmas. Ir divu veidu pretapaugļošanās spirāles – metālu saturošas un hormonālas. Hormonālās sniedz papildu aizsardzību pret nevēlamu grūtniecību un vienlaikus noder arī ārstnieciskos nolūkos.
Spirālēm mēdz būt dažāda forma, taču visizplatītākās ir T veida, kas labi turas dzemdē. Par spirālēm tās sauc tāpēc, ka tajās esošais metāls spirālveidā apvij plastikāta stienīti.
Piedāvājumā ir gan tīra vara spirāles, gan pārklātas ar zeltu vai sudrabu. Vara ierīces ievada uz 3–5 gadiem (tas atkarīgs no tā, cik daudz metāla ir spirālē). Spirāle ar zelta pārklājumu kalpo 8–10 gadus, jo ilgāk saglabā sterilitāti.
Metālu saturoša spirāle nav piemērota sievietēm, kurām ir ilga un stipra menstruālā asiņošana, it sevišķi, ja ir pazemināts hemoglobīna un feritīna līmenis asinīs, kas liecina par mazasinību, jo kontracepcijas līdzeklis to pastiprinās vēl vairāk.
Tām, kuras cieš no pārmērīgas asiņošanas menstruāciju laikā, glābiņš var būt hormonālā spirāle ar gestagēniem pildītu kapsulu, no kuras katru dienu dzemdes gļotādā izdalās nedaudz hormona. Šī ierīce atkarībā no tās veida izmantojama 3–5 gadus.
Hormonālā spirāle ir sevišķi piemērota vēlīnā reproduktīvās dzīves periodā, kad nelīdzsvarotas hormonu izdalīšanās dēļ ovulācija vairs nenotiek katru mēnesi. Šīs svārstības var veicināt dzemdes polipu, miomas mezglu vai pat ļaundabīga audzēja attīstību.
Spirāle ir viena no efektīvākajām endometriozes jeb adenomiozes ārstēšanas metodēm, jo gestagēni samazina dzemdes iekšējā slāņa pastiprinātu veidošanos, kā arī palīdz novērst audzēja attīstību.
Ievadot hormonālo spirāli, daudzām mēnešreizes kļūst niecīgas vai pat beidzas vispār. Tas atkarīgs no hormonu līmeņa organismā un spirāles veida. Lietojot minispirāli, ko parasti ievada jaunām nedzemdējušām sievietēm, menstruācijas gan, visticamāk, īpaši nesamazināsies.
Izmantojot hormonālo spirāli, biežāk rodas tā sauktās folikulārās cistas olnīcās, taču par to nevajag raizēties, jo šie veidojumi nav ļaundabīgi un izzūd. “Sievietēm aptuveni 40 gadu vecumā ovulācija bieži nenotiek līdz galam, jo pietrūkst hormonu, tāpēc līdz mēnešreizēm olnīcā saglabājas cista. Ja tā neizzūd, vajadzētu atkārtoti pārbaudīt pēc trim mēnešiem,” iesaka Ieva Daize.
Atšķirībā no citiem hormonālās kontracepcijas veidiem hormonālo spirāli drīkst lietot arī paplašinātu vēnu gadījumā, jo tā nepalielina trombu veidošanās risku. Taču, ja bijis insults, ir migrēna ar auru vai cukura diabēts, priekšroka dodama varu saturošai spirālei.
Spirāli var izmantot, ja ir neliela mioma dzemdes sieniņā. Ja veidojums izraisa stipru asiņošanu, labāks variants būs hormonālā spirāle, taču tā palīdzēs novērst tikai hormonālās pārmaiņas un pastiprināto asiņošanu, nevis samazināt audzēju.
