Svešie kļūs par savējiem. Vezums, ko politiķi nekustina. “LA” nedēļas apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Knoks kā dadzis acīs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme negaidīti lielā ātrumā no Personāla pārvaldes juridiskās nodaļas vecākā jurista amata aizrotējusi ilggadējo civildienesta ekspertu Māri Knoku.
Viņš tagad ir VID Nodokļu un muitas policijas izmeklētājs, un viens no viņa priekšniekiem būs Andris Ābols, pret kuru Knoka vadītā komisija aicināja VID ģenerāldirektori sākt disciplinārlietu.
Ierēdnis, kurš netrīc priekšniecības priekšā un runā skaidru valodu, un pat uzdrošinās iesniegt VID vadībai vairākas lietas par vadošajām amatpersonām, norādot, ka ir pietiekams pamats pret viņiem ierosināt disciplinārlietas, viegli var kļūt par dadzi vadošā personāla acīs.
Tāds viņš savā laikā bija arī valdības vadītājam Aigaram Kalvītim, kad uzdrošinājās ķerties klāt VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam un VID amatpersonai Edgaram Ceram.
Toreiz Kalvītis Knoku atbrīvoja no amata, bet tiesa lēma, ka šis sods ir prettiesisks.
Knoks no agrākajiem triecieniem nav nobijies un atļāvies Jaunzemei atklāti pateikt – nav pieļaujams, ka ģenerāldirektore piesedz VID vadošas amatpersonas, pret viņiem nerosinot disciplinārlietas, bet ļaujot “laboties”. Pret zemākajām amatpersonām šāda attieksme gan netiekot piekopta, tur tiekot sodīti visi, kas to pelnījuši.
Sākotnēji, kad Knoks ar valdības rīkojumu 2016. gadā no Labklājības ministrijas tika pārcelts uz VID, šķita, ka viņš ir uzkāpis uz karjeras pakāpiena, pa kuru iespējams virzīties uz augšu. Toreizējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule viņu paņēma par savu padomnieku, lai tiktu galā ar personāla veidošanas politiku, lai īstenotu reformas, un tur Knoka pieredze esot ļoti noderējusi.
Taču laiki mainās un tagad par VID priekšnieku ir kļuvis Jānis Reirs (“Vienotība”), bet par viņa padomnieku – agrāk no VID ģenerāldirektores vietnieka amata aizrotētais Kaspars Čerņickis, kurš patlaban mēģinot atjaunot un nostiprināt savas pozīcijas VID.
Iespējams, ka viņam sācis traucēt tāds godprātīgs un nemanipulējams ierēdnis kā Māris Knoks. Tā ir viena no versijām, kas izskanējusi politiskajās aizkulisēs. Čerņickis ir publiski paudis, ja VID vadītāja vēlēšoties uzklausīt viņa viedokli arī personāliju jautājumos, viņš savu padomu neatteikšot, jo pazīstot teju visus VID darbiniekus.
Neskaidrība. Vezums, ko politiķi nekustina
Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi savā ziņojumā kritizējusi izdienas pensiju sistēmu, bet šī kritika arī šoreiz ir bijusi kā saucēja balss tuksnesī, jo politiķi, kuriem būtu jāatsaucas ar konkrētu piedāvājumu, klusē. Vezums no vietas nekust jau daudzus gadus.
Būtu tikai normāli, ja cilvēks, kurš, sūri grūti strādājot, ir krietni iedragājis savu veselību un emocionāli izdedzis, priekšlaicīgi pensionējas, saņemot izdienas pensiju.
Taču, izrādās, ka septiņi no desmit izdienas pensionāriem turpina strādāt. Ne tik sen izdienas pensijā devās liela daļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu un darbinieku, bet daļa “ātrās” palīdzības automašīnu vadītāju tagad piestrādā par taksometra šoferiem un viena daļa no mediķiem atraduši iespēju piepelnīties citos darbos.
Cilvēkiem ienākumi no izdienas pensijas ir par mazu, lai viņi varētu izdzīvot. Šādā veidā izdienas pensija zaudē savu sākotnējo jēgu, un arvien palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas saņemt šo sociālo garantiju, bet vienlaikus turpināt strādāt.
Tas ir izdevīgi arī tādēļ, ka šīs pensijas apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, bet ir 1,5 reizes lielāks un to var saņemt jau desmit gadus, pirms pienāksies “nopelnītā” valsts vecuma pensija.
VK ir secinājusi, ka līdz ar priekšlaicīgi pensionējušos cilvēku skaita palielināšanos krietni pieaug valsts budžeta izmaksas – 2011. gadā šim mērķim bija nepieciešami 45 miljoni eiro, bet šogad būs vajadzīgi jau 77 miljoni eiro.
Izdienas pensiju sistēmas pārskatīšana ir apjomīgs darbs, jo jāņem vērā, ka to regulē deviņi atsevišķi likumi, un liela daļa iesaistīto institūciju uzskata, ka šāda pārskatīšana neesot nepieciešama.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) brīdina – ja atņems šo sociālo garantiju iekšlietu dienestā strādājošajiem, tad jādod pretī kāda alternatīva.
Pagaidām nav neviena signāla ne no Labklājības ministrijas, ne Finanšu ministrijas, ne arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, ka izdienas pensiju sistēmā tuvākajos gados gaidāmas kādas izmaiņas.
Neziņa. Man vienai – kvadrātmetri deviņi…
Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma valdība ceturtdien nolēma ar 1. jūniju atļaut atsākt organizētu amatiermākslas kolektīvu – koru, deju ansambļu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas ansambļu, vokālo ansambļu, amatierteātru, folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu, tautas mūzikas kapelu, lietišķās mākslas studiju un citu – darbību iekštelpās un ārtelpās, vienlaikus strikti ievērojot ar kultūras ministra rīkojumu izdotā sanitārā protokola prasības.
Protams, amatieri ir noilgojušies tikties, taču rodas ne viens vien jautājums – vai mēģinājumi līdz 9. jūnijam var būt pilnvērtīgi? Pirmkārt, kā iekštelpās, tā ārtelpās līdz 9. jūnijam drīkst pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki.
Tas nozīmē, ka, piemēram, amatieru kora diriģentam jāizvēlas, ar kuru grupu – soprāniem, altiem, tenoriem vai basiem – strādāt. Tā kā spēkā ir divu metru distancēšanās, būtībā ap katru cilvēku jābūt 4 kvadrātmetriem.
Nāksies rēķināt, cik kuram liela mēģinājumu telpa. Kā man sacīja Nacionālā kultūras centra deju nozares eksperte Maruta Alpa, tā kā starp dejotājiem jābūt 3 metru distancei, tas nozīmē, ka ap katru dejotāju apkārt jābūt 9 kvadrātmetru telpai un pa pāriem, protams, dejot nevarēs.
Izņēmums varētu būt, ja vienā pārī dejo vienā mājsaimniecībā dzīvojoši vīrs un sieva… Ja kāds amatierteātris, piemēram, mēģina Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”, tad no ainas, kurā Aleksis apskauj Elīnu, vēl jāatturas.
Bet Latvijas Universitātes absolventu jauktā kora “Jubilate” prezidents Visvaldis Gercāns mazliet ar humoru saka tā: “Beidzot mēs uzzināsim, kuri mūsu korī ir patiesi mūzikas cienītāji.
Droši vien tikai tie no mums nāks uz mēģinājumiem, jo protokols nosaka, ka mēģinājumos ir aizliegta kopīga dzeršana, ēšana un jebkāds tuvāks kontakts. Pats tagad cenšos saprast, pie kuriem lai sevi pieskaitu. Kaut kā jāpārdzīvo šis smagais laiks.”
Protams, cilvēku veselība un dzīvība ir pirmajā vietā. Taču, pastāvot visiem ierobežojumiem, no 1. līdz 9. jūnijam amatieriem faktiski iespējama vien tāda distancēta sanākšana ierobežotā skaitā.
Darījums. Svešie kļūs par savējiem
Madoniešus vadās tukumnieki, bet jelgavniekus un dobelniekus – liepājnieki, tādi ir rezultāti Autotransporta direkcijas (ATD) iepirkuma konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada. Viņnedēļ izziņoja jaunos pārvadātājus Latvijas reģionu 12 maršruta tīklos, četros konkurss beidzās bez rezultāta.
Vērtējot pretendentus, konkursā meklēti saimnieciski izdevīgākie pārvadātāji. Piedāvājumu atzīmju likšanā kilometru cena veidojusi 40%, bet tehniskais piedāvājums – 60%.
Pārskatot jauno uzvarētāju izraudzīšanās iemeslus, praktiski visos gadījumos maģiskie atslēgas vārdi bijuši šādi: “Piedāvāts nedaudz jaunāks autobusu parks ar lielāku pielāgoto transporta īpatsvaru personu ar invaliditāti pārvadāšanai, kā arī autobusi, kurus darbina tikai ar ūdeņraža vai elektrodzinēju.”
No 2021. gada pasažieri varēs vizināties gandrīz jaunos autobusos, lielākas ērtības baudīs braucēji ar speciālām vajadzībām, velosipēdistus ieskaitot, visiem paredzēta lielāka drošība, būs pieejami bezskaidras naudas norēķini, internets utt.
Jaunāki autobusi, ekoloģija, pasažieru komforts plus vēl līdzekļu ekonomija nobrauktajos kilometros – nu, lieliski!
Piemēram, 2019. gadā tagadējiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem valsts budžeta dotācijās zaudējumu kompensēšanai izmaksāti vairāk nekā 50 miljoni eiro.
ATD sarēķinājusi, ka, sākot ar nākamo gadu, jaunie pārvadātāji ļaušot ietaupīt vismaz kādus astoņus miljonus valsts naudas.
Jocīga tagad tā ATD sabiedriskā transporta tīkla karte. Madonas reģiona maršrutos brauks SIA “Tukuma auto”, bet Jelgavas un Dobeles “loti” apkalpos AS “Liepājas autobusu parks”.
Vietējie autobusi vairs neder! “Uzvarēja dempingotāji,” burkšķ jelgavnieki
Viņiem jārēķinās ar trešdaļas finanšu apgrozījuma kritumu. Uzņēmumam jāgatavojas optimizācijai, ko tas nozīmē darbiniekiem, nemaz nav jāstāsta. Madonieši par jaunajiem pārvadātājiem vēl neko nezina.
Pašvaldībā cer, ka biļešu cenas nekāps, bet svešie kļūs par savējiem, jo – kur tad citus autobusu šoferus ņems, ja ne tos pašus vietējos!
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ilmārs Randers, Vita Krauja
