Īpašnieks neveiksmīgi mēģina pasargāt pļavu no svešiem lopiem. Iesaista policiju 7
Tālivalds Mežkalns ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šoferis Kuldīgā, bet sirds piesieta “Dižrozniekiem” – dzimtajām mājām Skrundas novadā, gleznainā un klusā vietā, uz kurieni pēc mātes aiziešanas mūžībā nesen atgriezies uz dzīvošanu. Šajā īpašumā ir arī 50 hektāru meža un 30 hektāru pļavu. Tā kā pašiem lopu nav, iesaistījies sadarbībā ar pazīstamiem zemniekiem: vienam atvēlējis zāli vasaras sākumā, otram – atālu. Tā bijis vairākus gadus, bet šogad sākušās problēmas: kopš kaimiņa pļavām parādījies nomnieks Mārtiņš.
Nelūgtie ciemiņi
“Mārtiņš ieviesa lopus, izskatās pēc gaļas liellopiem, kādi padsmit. 16. augustā tā pa īstam pamanīju, ka šie lopi ganās manās pļavās. Piezvanīju Mārtiņam, kurš teicās to savākt – elektriskais gans nestrādājot. Tā vēl divas reizes tuvākajās dienās zvanīju, jo lopi atkal bija klāt. Pieteicos aiziet palīgā, ja vajag elektrisko ganu vai ko tur sariktēt, bet nevajadzēja. Tā jau zāles šogad maz, bet to pašu noēd. Visas reizes nepiefiksēju, jo neesmu visu laiku mājās, cik varēju, tik safotografēju. Brīdināju, ka ceturtās reizes vairs nebūs – uzreiz zvanīšu policijai. 22. augustā atbrauca divas Valsts policijas inspektores, paņēma paskaidrojumus no manis, no Mārtiņa un aizbrauca. Bet lopi palika un turpināja staigāt iekšā, ārā manās pļavās. Informēju arī Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), jo policistes teica, ka klejojoši lopi esot šī dienesta kompetence. Nu jau septembris, bet nekas nemainās. Lopi kļuvuši tramīgāki – tuvāk par 200 metriem nelaiž klāt, skrien uzreiz iekšā mežā, man liekas, ka tur viņi arī uzturas,” stāsta T. Mežkalns, kurš gaida atbildi un rīcību no PVD, informējis par notiekošo arī Skrundas novada pašvaldību.
Liellopu īpašnieks Mārtiņš (savu uzvārdu atsacījās minēt, to neizpauda arī pašvaldība, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību) problēmu ar dzīvnieku ieklīšanu kaimiņa pļavās nenoliedza, bet to risinot – taisot nožogojumu. Komunicējot arī ar PVD. Uz vietas tur, kur uzturas lopi, nedzīvojot – pie tiem atbraucot divreiz dienā.
Pa to laiku T. Mežkalns kļūst arvien dusmīgāks: “Tiek pārkāptas mana privātīpašuma robežas un uz manas zemes, par ko maksāju nodokļus, bez manas atļaujas notiek uzņēmējdarbība! Labi, ka pirmais zemnieks paspēja nopļaut zāli pirms lopu parādīšanās. Bet otrs, kas bijis cerējis uz atālu, nu palicis bešā.”
PVD gaida pierādījumus
“Esam saņēmuši informāciju par šo problēmu gan no Valsts policijas, gan no zemes īpašnieka, no kura gaidām arī lietiskus objektīvus pierādījumus – foto, video,” otrdien man sacīja PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece. “Kad policija tur bija, lopi nebija svešās ganībās. Bet kad mūsu inspektors aizbrauca, lopu nebija vispār – kaut kur klīda. Vienojāmies ar lopu īpašnieku, ka viņš tos dabūs rokā un tad paziņos, lai mēs varam aizbraukt un pārliecināties, ka lopi necieš badu, ka viņi ir veseli. Saimniekam var uzlikt sodu no septiņiem līdz 350 eiro, ja viņa lopi apdraud cilvēkus, citus dzīvniekus vai rada nelabvēlīgu sabiedrības attieksmi. Savukārt kaimiņam jāpiefiksē lopu izdarītais, par ko tiesā var piedzīt mantisko un morālo kaitējumu. Zināma atbildība jāuzņemas arī pašvaldībai, jo tai jānodrošina klejojošu dzīvnieku izķeršana. Parasti gan ar klejojošiem dzīvniekiem saprot suņus un kaķus, taču nekur nav teikts, ka tie nevar būt liellopi… Tiesa, savā praksē gan nezinu nevienu gadījumu, kad pašvaldība ķertu klejojošus liellopus…”
Pašvaldība pauzē
Kamēr PVD gaida objektīvus pierādījumus un dienu, kad saimnieks mežā vai kur citur sadzīs rokā savus lopus un par to paziņos, Skrundas novada pašvaldība pauzē. Kā man pastāstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Rozenfelde, domes vadība un pašvaldības policija zinot par konfliktu un gaidot informāciju no Valsts policijas vai PVD. Tad par tālāko lems domes administratīvā komisija: ir vai nav pārkāpums, un, ja ir pārkāpums, tad kāds sods liekams. Tvarstīt liellopus vismaz pagaidām pašvaldība negrasoties.
