Agris Liepiņš: Svešas vērtības un likumi 34
Viduslaikos Gotlandes sala pie Zviedrijas krastiem bija svarīgs tirdzniecības centrs, kur apmetās tirgotāji no visas toreizējās Eiropas, novietoja savas preces un slēdza izdevīgus darījumus. Salā tirdzniecības sētas piederēja gan skandināviem, gan vācu tirgotājiem un zemgaļiem, tāpat arī citām tautām. Juridiski Gotlandes sala skaitījās zviedru karaļu īpašums, bet par pārkāpumiem tiesāja pēc tās sētas likumiem, kurā varasdarbs pastrādāts. Ja zagli noķēra vācu tirgoņu sētā, viņu tiesāja nevis pēc zviedru, bet pēc Lībekas, tātad vācu tirgoņu likumiem. Tāda lietu kārtība bija sākumā, bet drīz vien vācu tirgotāju sēta izauga tik liela, ka sāka dominēt pār pārējām un Lībekas tirgoņi panāca, ka tagad jau visā Gotlandes salā tiesāja pēc Lībekas likuma, kaut sala vēl aizvien skaitījās zviedru karaļu īpašums. Šis piemērs no tālajiem viduslaikiem ir pamācošs tām mūsdienu Eiropas valstīm, kuru zemēs mīt lielas svešu tautu kopienas.
Nesen Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka Vācijas teritorijā netiks atļauts referendums par nāvessoda atļaušanu Turcijā. Vācijā mītošajiem turkiem šāda izvēles iespēja būs liegta, jo Vācija negrasās atbalstīt idejas, kuras ir pretrunā ar eiropiešu un pirmkārt jau pašu vāciešu pieņemtajām vērtībām. Grūti spriest, vai šis lēmums saistīts ar tuvajām vēlēšanām, pirms kurām Merkeles kundze vēlas uzlabot savu migrantu mīļaicināšanas sakarā papluinīto tēlu, vai iemesls cits, bet kancleres vēstījums ir gana skaidrs – Vācija ir un paliks eiropeiska valsts un, dzīvojot Vācijā, kā savējās jāpieņem arī Eiropas vērtības. Šī nianse par vērtību akceptēšanu, manuprāt, ir ļoti būtiska. Pat esot citas valsts pilsonim un spriežot par citas valsts likumdošanas iniciatīvām, dzīvojot Eiropas valstī, lēmumiem jābalstās Eiropā pieņemtajās vērtībās!!! Mūsu politiķiem derētu ieklausīties Merkeles teiktajā, jo Vācija ir Eiropas Savienības lielākā ekonomika, ES vadošā dalībvalsts, un tieši Vācija lielā mērā nosaka politisko kultūru Eiropas Savienībā. Arī Latvijā būtu pēdējais laiks izvērtēt daudzās un dažādās kaimiņvalsts Krievijas inspirētās aktivitātes, kuras tik naski atbalsta šejienes krievvalodīgie. Devītā maija pēcgaršas sakarā tas būtu pat ļoti ieteicams, jo šīs svinības ir tipisks piemērs tam, kā svešas valsts vērtības tiek uzspiestas un mākslīgi kultivētas Latvijā. Otrais pasaules karš beidzās 8. maijā, vācu bruņotajiem spēkiem Reimsā kapitulējot un vācu ģenerālim Jodlam parakstot kapitulācijas aktu Sabiedroto valstu priekšā. Tāpēc visā Eiropā 8. maiju svin kā nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara beigu dienu, bet 9. maijs ir PSRS teātris, kas košiem ziediem atplaucis šodienas Putina Krievijā. Varbūt pienācis laiks norādīt Latvijā mītošajiem krievvalodīgajiem līdzpilsoņiem ka, dzīvojot Eiropas valstī, kā savas jāatzīst arī eiropeiskās vērtības? Dažbrīd rodas sajūta – kaut Latvija ir ES dalībvalsts, svētkus svinam pēc Maskavas kalendāra. Piemērus, kad savā valstī nepamatoti akceptējam svešas valsts vērtības, var uzskaitīt bez gala, 9. maijs vienkārši gadījās pa rokai.
Arī jūnija sākumā notiekošo pašvaldību vēlēšanu sakarā būtu vērts ieklausīties Merkeles teiktajā. Latvijā ik pa laikam uzvirmo diskusijas, ka nepilsoņiem vajadzētu ļaut piedalīties vietējo vietvaru vēlēšanās, jo viņi dzīvo savā pagastā un maksā tur nodokļus, tāpēc no pilsoņu puses būtu tikai pieklājīgi ļaut nepilsoņiem piedalīties lemšanā par saimnieciskas dabas jautājumiem viņu pagastā. Ļoti glums un viltīgs priekšlikums. Katras prasības apmierināšanai seko nākamās prasības izvirzīšana. Kamēr nepilsoņi kā savas neatzīs eiropeiskās vērtības, kamēr Jauno gadu sagaidīs pēc Maskavas laika, neko nedrīkst ļaut.
