Franks Gordons: Sveša vara – tā ir okupācija 23
Daugavpilī dzimušais un Rīgā dzīvojošais dzejnieks, žurnālists un scenārists Vadims Avva (Aleksejevs) portālā rus.delfi.lv publicējis dusmīgu rakstu ar dīvainu nosaukumu: “Par Latvijas Tadžikistānu”.
Kas par lietu? Vadims Avva (pareizticīgo liturģijā “Avva” nozīmē “Tēvs”), 40 gadus vecs, savā rakstā apgalvo, ka “nu jau 23 gadus Latvija peld kā sala – kā kaut kāda “tadžikistāna” Eiropas demokrātiju jūrā. Mainās personas un valdības, bet nemainīgs ir kurss. Nemainīga ir rusofobija, zemošanās ASV priekšā” – un tā tālāk. Zinām jau, zinām…
Bet galvenais Avvas rakstā ir šis teikums: “Cienījamā publika, jūs smiesieties vai būsiet sašutuši, bet okupācijas Latvijā nebija!!!” Trīs izsaukuma zīmes. Dusmīgā raksta autors, “atspēkojot melus par okupāciju”, aicina lasītājus “pašķirstīt to gadu ģimenes albumus. Jūs redzēsiet laimīgas un smaidīgas sejas un ģimenes, kas pastaigājas Rīgas bulvāros. Cilvēkus, kas sauļojas un peldas Jūrmalā, kas “iedegas” kāzās un jubilejās, dzied dziesmu svētkos, sagaida savus pirmdzimtos uz jaunā dzemdību nama sliekšņa – parastu, priecīgu, mierīgu dzīvi.” Avva secina – tie, kas runā par okupāciju, melo!
Esmu dzimis 1928. gadā, tātad vismaz divtik vecāks par Vadimu. Esmu t.s. ulmaņlaika bērns, esmu piedzīvojis gan vēlīnos Staļina laikus, gan Hruščova dekādi, gan labu gabalu no Brežņeva stagnācijas ēras. Protams, garajos padomju gados cilvēki dzīvoja viņiem atvēlēto dzīvi, precējās, dzemdēja bērnus, svinēja jubilejas, pastaigājās, izklaidējās. Pēc Staļina nāves Latvijas ārēs nedzirdēja tikai vaimanas. Daudziem šķita, ka padomju varai nebūs gala, bet sava dzīve jādzīvo dabiski.
Taču tauta apzinājās, ka Latvijas likteņu lēmēja ir SVEŠA VARA Maskavā, ka tur PSKP CK politbiroja sēdēs tiek nolemts, kas atļauts un kas aizliegts, kad jāsēj un kad jāpļauj, ko drīkst un ko nedrīkst lasīt vai klausīties.
Okupācijas būtība ir sveša vara.
