Sveram un vērtējam valdību. Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Recenzija ar individuālu ministru darba vērtējumu jāsāk ar atgādni, cik sarežģīti bija veidot pašreizējo valdību. Pēc vēlēšanām šķita, ka valdošā koalīcija paplašināsies pēc spēles “Ādamam bij septiņ’ dēli” modeļa. Atvienojot ZZS un citus potenciālos partnerus, koalīcija tika konstruēta kā partiju piecstūris, kas vēlāk pēc “KPV LV” likumsakarīgas bojāejas pārtapa četrstūrī.
Darbošanās periodā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā valdība nebija parasts, pēc standartprakses funkcionējošs Ministru kabinets. Saskaroties ar vispasaules sērgu – pandēmiju, un kopš krievi Ukrainā īsteno asins nolaišanas politiku, daudzi cietie plāni, kvēlās apņemšanās un pamatidejas palika neizpildītas.
Ņemot vērā, ka pasaule vairs neturas vecās eņģēs, vēlētāju gribas nepildīšana šķita attaisnojama.
Vēl viena atšķirība no iepriekšējām valdībām bija teicamā saspēle starp koalīcijas partneriem pēc augšminēto forsmažoro apstākļu iestāšanās. Ja sākotnēji vēl pastāvēja asāka vārdu pārmaiņa un dzelteno brīdinājuma kartīšu rādīšana, noslēguma posmā var teikt, ka sliktās kaimiņattiecības latvisko partiju starpā ir beigušās, izveidota harmoniska viena veseluma valdība, kur galvenā virsvērtība ir sadarbīgs mikroklimats.
Pie saskanīgas darbošanās vienotā komandā lielākie nopelni ir premjerministram. Nelietodams diriģenta zizli, nebūdams ar majestātisku stāju un bez komandējošas līderības ambīcijas, ticis pie vadības kloķiem, Kariņš neraustīja tos kā sadedzis.
Premjers kā prasmīgs namdaris valdības ēkas būves stalažās bija pakāpies kādu kāpienu augstāk par pārējiem biedriem un mierīgi, ar atbildību vadīja celtniecības darbus. Gaišais vīrs regulāri izpelnījās publikas sajūsmu ar pāris asprātībām, sacīdams “Draugi, nav labi”, “Lieldienās rādīsim olas cits citam” un “Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”.
Ar ovācijām aizvien tika uzņemti Kariņa kabineta teicamnieki, globāli ietekmīgie, starptautisku slavu iemantojušie aizsardzības un ārlietu ministri Artis Pabriks un Edgars Rinkēvičs. Īpaši tagad, kad abi veic gluži vai mutuļojošas darbības ar palīgā saucieniem, Ukrainai cīnoties karalaukā. Skaidrs, ka nākamajam NATO ģenerālsekretāram jābūt no Austrumeiropas, aktīvam kā ūdenszāle.
Bet vai gandrīz tikpat lielā mērā atzīstami nav strādājis universālākais ministrs, veterāns ar krūšu nozīmi “20 gadi politiskā pārvaldē”, pašreiz zemes rūķa postenī esošais Kaspars Gerhards, vai trīskārt sapotētā latviešu tauta par profesionālo lietišķumu nav pateicību parādā veselības ministram, koronavīrusa uzveicējam Danielam Pavļutam, kurš pierādījis sevi kā varošs krīzes vadītājs? Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis ar skanīgo meistardziedoņa tenoru piedalījies valdības daudzbalsībā – viņš aizvien mākslu pasaules cilvēkus mīlējis, mierinājis un praktiski palīdzējis grūtībās.
Kas attiecas uz programmatiskā materiāla izpildi, ar to valdības sastāvā var palepoties tikai Balvu dievlūdzējs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Bordānkungs izpildījis vai visu vēlētājiem solīto, sākot no Ekonomiskās tiesas iedibināšanas, beidzot ar Civilās savienības likuma pieņemšanu. Līdzīgi arī balvenieša Konservatīvo partijas padotais, satiksmes ministrs Tālis Linkaits spēs beidzot parādīt pasažieriem gan modernus dzelzceļa vilcienus, gan salabotus autoceļus, gan patīrītus veco Šlesera un Auguļa projektu atvasinājumus – zelta bedres Satiksmes ministrijas apakšvienībās.
Starp jaunajiem talantiem valsts atbildīgāko amatpersonu vietās eksāmenu izturējis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš pacietīgi un ar nevainojamu pašatdevi aizvien pūlējies savas nozares – Latvijas biznesa un uzņēmēju labā.
Lai nepilinātu tikai saldu – diemžēl citi debitanti ir ministri vilšanās. Protams, ka no Saeimas prezidija augstumiem nokāpušās un iekšlietu ministres sēdvietā nokļuvušās Marijas Golubevas devums sieviešu un minoritāšu diskriminācijas apkarošanā ir nenovērtējams, taču tādējādi Marija dzīvoja dzimumu jautājumu individuālajā telpā. Daudz nebēdāja un nelikās zinis ne par iekšlietu resora, ne sabiedrības vajadzībām valsts iekšējās drošības nodrošināšanā.
Golubeva nodemonstrējusi sevi kā Kariņa valdības vājo posmu, nespējnieci bez politiskās vadības kapacitātes un efektivitātes.
Savukārt čalis, kurš skaitās Kariņa kabineta reģistrā VARAM vadībā, ir pārpratums ministra krēslā. Tas ir dzīvs apliecinājums, ka cilvēks, kurš līdz šim bijis autoritāte tikai savam kaķim, nespēj pilnvērtīgi un sekmīgi aizņemt ministra amatvietu.
