Sveiki, vai videoviesi gaidījāt? Jauna iespēja cilvēkiem mājas aprūpē 0
Ne vienmēr tie ļaudis, kuriem pastāvīgi vajadzīga aprūpe un uzmanīšana, nonāk pansionātos: par budžeta līdzekļiem pieejamās vietas ir ierobežotā daudzumā, bet maksāt no savas kabatas par uzturēšanos privātā veco ļaužu namā daudzi nespēj. Vēl viens iemesls – cilvēks vēlas dzīvot savās mājās, ģimenes lokā, taču kā pārējiem mājiniekiem justies droši un bez bažām doties uz darbu? Kā zināt, ka tuvinieks tiek pieskatīts? Tad lieti noder virtuālās vizītes – aprūpētājs no specializēta dienesta ierodas pie klienta ar viedierīces starpniecību. Šādu aprūpes veidu pagājušajā mēnesī ar pāris klientiem izmēģināja uzņēmums Mājas aprūpe. Pēc neilgās lietošanas pieredzes testa režīmā secinājumi ir interesanti un arī pārsteidzoši.
Līdz šim esam organizējuši t.s. fiziskās vizītes. Tas ir pakalpojums, kad ejam uz mājām un pārliecināmies, vai ar cilvēku viss kārtībā – viņš ir dzīvoklī, jūtas komfortabli, nekas slikts ar viņu nav noticis,” stāsta uzņēmuma Mājas aprūpe valdes locekle Ivanda Titova. “Protams, radinieki var zvanīt mājās palicējam desmit reižu dienā, bet cik to var darīt, ja katrs ir iegrimis savos darbos un darīšanās?”
Ne tikai sarunāties, bet arī apskatīt
Tieši šādām situācijām ir paredzētas virtuālās vizītes: pieskatāmajam cilvēkam tiek piešķirts planšetdators. Atšķirībā no plaši lietotām viedierīcēm un programmām ar videoversijām šī planšete ir speciāli pielāgota videovizītei un ir ļoti vienkārši lietojama: cilvēkam pat nav jānospiež neviena poga, kas daudziem senioriem varētu sagādāt grūtības un stresu. Videovizīte nav piemērota vienīgi smagākas pakāpes demences pacientiem, bet citiem ir pat ļoti vēlama, piemēram, lai vizuāli novērtētu klienta stāvokli (vai ir apģērbies, saķemmējies), atgādinātu, ka jāpaēd vai noteiktā laikā jāiedzer zāles. Videovizītē kopā ar klientu var arī iedzert kafiju vai pavingrot – darīt daudz ko tādu, kas vienkāršā telefonsarunā nav iespējams.
“Māsa no biroja zvana klientam norunātajā laikā, piemēram, pulksten 12 dienā. Tajā brīdī cilvēkam jau vajadzētu būt pie planšetes un sagaidīt virtuālo apmeklētāju. Ekrāns pats ieslēdzas, un var sākties komunikācija, bet, ja cilvēks nav pienācis, māsa vai aprūpētājs var mēģināt viņu sasaukt,” ekrāniņa darbību demonstrē Ivanda Titova. “Ja sasaukt neizdodas, cilvēks acīmredzot jāapmeklē uz vietas.”
Vēl var notikt nesarunātās vizītes ārpus norunātajiem laikiem, piemēram, gadījumos, ja radiniekiem ir kādas bažas par senioru, teiksim, neizdodas viņam piezvanīt, vai kaimiņi ziņo, ka ar šo cilvēku kaut kas nav kārtībā, piemērus min Mājas aprūpes izpilddirektore Inga Ķieģele. Jebkurā gadījumā, saslēdzoties ar klientu, jānorāda iemesls, kāpēc tas tiek darīts, jo bez vajadzības iejaukties cilvēka privātajā dzīvē aprūpes dienestam nevajadzētu. “Ir jāspēj dokumentāri pierādīt, kāpēc es esmu cilvēku traucējusi,” saka Ivanda Titova.
Tikai parunāties
Aprūpes pakalpojumu sniedzēji novērojuši, ka vecajiem ļaudīm, kuri spiesti palikt mājās, liela problēma ir socializēšanās. Pietrūkst komunikācijas – par to liecina fakts, ka šādi klienti ļoti bieži zvana aprūpes dienesta darbiniekiem, lai vienkārši parunātos. Izmēģinot virtuālo vizīti testa režīmā, uzņēmums cer noskaidrot, cik daudz un kādas fiziskās vizītes būs iespējams aizstāt. “Netrūkst gadījumu, kad mūsu darbinieku izsauc, viņš aizbrauc, bet tik vien vajadzēja, kā piecas minūtes parunāties,” stāsta Inga Ķieģele. “Vajadzēja tikai draugu, līdz ar to videovizīti varētu saukt arī par drauga pakalpojumu.” Iepazīstoties ar videovizīšu pakalpojumu sniedzēju pieredzi Somijā, noskaidrojies, ka ar to iespējams ievērojami samazināt tēriņus par transportu.
Ivanda Titova pieļauj, ka, sarunai izmantojot planšeti, izdosies samazināt aprūpējamo cilvēku veselības problēmas, jo viņi saņems emocionālu atbalstu un izjutīs rūpes. “Arī radinieki, kuriem ir jebkāda viedierīce ar videoiespēju, ar šīs planšetes starpniecību varēs ar savu tuvinieku komunicēt. Ja aprūpējamais būs gatavs un vēlēsies, planšetē viņš varēs sazināties ar citiem mūsu klientiem, kuriem pieslēgts šis pakalpojums. Šāda iespēja, ko dēvē par kafejnīcu, ir paredzēta, un būs pieejama adrešu grāmata. To, par ko cilvēki runās kafejnīcā, ne radinieki, ne mēs neredzēsim un nekontrolēsim,” papildina Inga Ķieģele.
Pirmā pieredze
Ivanda Titova atzīst – vien pāris nedēļu izmēģinot jauno sistēmu, par lielu pieredzi runāt vēl nevar, taču pirmie secinājumi ir izdarīti. Videovizīte vispirms piedāvāta divām klientēm, no kurām viena drīz vien no tās atteikusies, jo viņai bail rīkoties ar planšetdatoru.
Otra to pieņēmusi ļoti labi un komunicē ar aprūpētāju pa pusstundai. “Arī darbiniece, kura strādā ar videovizīti, atzīst – kaut kas tur ir!” stāsta speciāliste. Viņa pieļauj, ka efekts ir tiešajai, nepastarpinātajai sarunai, kurā netraucē nekādas citas darbības. “Ja aprūpētāja ierastos pie klienta mājās, viņa noteikti gribētu ne tikai parunāties, bet arī palīdzēt kādu darbu izdarīt. Bet te tikai saruna pusstundas garumā! Vai varat iedomāties, kad pēdējo reizi ar kādu runājāt pusstundu par to, kas jums svarīgs?”
Eksperimentāli planšete un videovizīte piešķirta arī kādai guļošai pacientei. Šī kundze sākumā runājusi nedaudz un izturējusies atturīgi – iespējams, tāpēc, ka garajās vientulības stundās vispār nebija radusi ar kādu sarunāties. Pakāpeniski sarunas kļūstot garākas un dziļākas.
Par projektu
Iespēju lietot videovizīti piedāvājis Somijas uzņēmums Videovisit. Sociālais uzņēmums Mājas aprūpe to pieņēmis un izstrādājis projektu šāda sociālās aprūpes veida ieviešanai Latvijā. Mājas aprūpe cer arī uz finansiālu atbalstu Labklājības ministrijas un Altum grantu programmā.
Mūsuekspertes:
Inga Ķieģele,uzņēmuma Mājas aprūpe izpilddirektore
Ivanda Titova, uzņēmuma Mājas aprūpe valdes locekle
