Šveicieši balso par tiesāto ārvalstnieku automātisku izraidīšanu 10
Šveicieši šodien dodas pie balsošanas urnām, lai referendumā lemtu, vai notiesātie ārvalstnieki ir pakļaujami automātiskai izraidīšanai no valsts.
Laikā, kad Eiropas Savienība (ES) piedzīvo nekontrolētās imigrācijas krīzi, arī bagātajā un ar savu kārtības mīlestību slavenajā Alpu valstī sabiedrības attieksme pret ieceļotājiem kļuvusi nelabvēlīgāka.
Labējā Šveices Tautas partija (SVP), kas parlamentā kontrolē aptuveni trešdaļu vietu, savāca referenduma izsludināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, brīdinot, ka pārlieku lielais imigrantu skaits apdraud šveiciešu dzīvesveidu.
Pret SVP iniciatīvu iestājas Brīvo demokrātu/liberāļu partija (FDP) un sociāldemokrāti (SP), apgalvojot, ka tā esot rasistiska, pārmērīga un varot nodarīt kaitējumu attiecībām ar ES.
Jau 2014.gadā notikušais referendums, kurā vēlētāji atbalstīja SVP iniciatīvu par kvotu noteikšanu imigrantiem no ES, ievērojami saspīlējis Bernes un Briseles attiecības un apdraud iepriekš noslēgtos Šveices un ES līgumus.
No astoņiem miljoniem Šveices iedzīvotāju ārvalstnieki jau veido aptuveni ceturtdaļu, taču starp cietumniekiem to īpatsvars veido 68%. Tajā pašā laikā lielu skaitu no lielākajos uzņēmumos nodarbinātajiem arī sastāda ārvalstnieki. Vairums no tiem gan ir vācieši un itāļi, taču netrūkst arī tādu, kas ieradušies no Balkānu valstīm un Āfrikas.
Saskaņā ar SVP iniciatīvu notiesātie ārvalstnieki pēc soda izciešanas turpmāk tiks bez pārsūdzēšanas tiesībām automātiski izraidīti gan par tādiem smagiem noziegumiem kā slepkavības, izvarošanas un bruņotas laupīšanas, gan par tādiem mazāk smagiem nodarījumiem kā satiksmes ātruma ierobežojumu pārkāpšana un neatļauta iekļūšana svešā īpašumā, ja tie pastrādāti atkārtoti desmit gadu laikā.
Automātiska izraidīšana draudēs arī otrās paaudzes imigrantiem jeb “secondos”, kā tos dēvē šveicieši, ja tie nebūs ieguvuši Šveices pilsonību.
Lai SVP iniciatīva referendumā tiktu apstiprināta, nepieciešams, lai par to nobalsotu vairākums vēlētāju, kas dosies pie balsošanas urnām.
Šobrīd aptaujas gan liecina, ka sākotnējais atbalsts SVP iniciatīvai mazinājies, un par to balsot gatavojas tikai 46% šveiciešu, kamēr 49% grasās to noraidīt.
Tomēr prognozēt referenduma iznākumu ir pāragri, jo pieci procenti vēlētāju vēl referenduma priekšvakarā nebija izlēmuši, kā balsot.
“Ja tas tiks pieņemts, tas būs balsojums pret lielajiem politiskajiem, biznesa un pilsoniskā istablišmenta blokiem,” norāda GfS institūta pētnieks Klods Longšams.
Tie šveiciešu uzņēmēji, kas nodarbina lielu skaitu ārvalstnieku, vairumā iebilst pret SVP iniciatīvu, norādot, ka parlaments jau iepriekš ir apstiprinājis reformas, kas atvieglos to imigrantu izraidīšanu, kuri pastrādājuši smagus noziegumus.
Ieceres pretinieki arī apgalvo, ka automātiska izraidīšana esot pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normām par ģimenes tiesībām, jo Šveicē var palikt izraidāmo apgādībā esošas personas.
“Liegt kādam pirms izraidīšanas tikt iztaujātam vai nopratinātam, lai noskaidrotu personīgo situāciju, ne tikai ir pretrunā ar mūsu, šveiciešu un eiropiešu, taisnīguma mantojumu, bet ir nehumāni,” uzsver bijušais federālais tiesnesis Nikolo Raselli, kurš kļuvis par “Nē” kampaņas vadītāju.
Vairumā ES dalībvalstu par izraidīšanu katrā atsevišķā gadījumā lemj tiesa, un visi mēģinājumi padarīt to automātisku līdz šim atdūrušies pret juridiskiem šķēršļiem.
Šomēnes viens no ES tiesas ģenerāladvokātiem paziņoja, ka tādu pieaugušu ārvalstnieku, kurš ir vienīgais apgādnieks bērnam ar ES pilsonību, nedrīkst izraidīt tikai tāpēc, ka viņš pastrādājis noziegumu.
Jau 2010.gadā šveicieši pēc SVP iniciatīvas referendumā uzdeva parlamentam spert soļus, lai veicinātu tiesāto ārvalstnieku izraidīšanu.
Parlaments apstiprināja attiecīgas tiesību normas, kas paredz to ārvalstnieku izraidīšanu, kuri pastrādājuši īpaši smagus noziegumus, taču vienlaikus deva tiesām pilnvaras atsevišķos gadījumos izraidīšanu atcelt, īpaši tad, ja tā skar cilvēkus, kas saistīti ar Šveici.
SVP norāda, ka šī atruna ļauj palikt valstī pārāk lielam skaitam bīstamu noziedznieku.
“Mūsu prioritātei jābūt sabiedrības drošībai, nevis noziedznieku apstākļiem,” uzsver SVP parlamenta deputāts Heioncs Brants. “Mūsu mērķis nav izraidīt pēc iespējas vairāk cilvēku. Mēs vienkārši vēlamies nepārprotami paziņot, ka gadījumā, ja viņi izdara noziegumu, viņus gaida stingras konsekvences.”
Valdības amatpersonas lēš, ka gadījumā, ja SVP ierosinātās likumdošanas izmaiņas būtu jau spēkā, 2014.gadā nāktos izraidīt 10 210 personas.
Imigrantu tiesību aizstāvji gan cenšas iegalvot, ka, pat pieņemot SVP ierosinājumu, būšot gadījumi, kad ārvalstnieku nedrīkstēs izraidīt.
Lai kādu noziegumu cilvēks būtu pastrādājis, viņu nedrīkst izraidīt, ja dzimtenē to gaida karš vai vajāšanas, sarunā ar aģentūru “Reuters” norādīja kāds imigrantu tiesību aizstāvis.
