“Sveicieni no 90. gadiem!” Viktors teica un notēmēja pret mani ar bisi! Sievas sānsolis vienam mīļotajam beidzas ar durtu kaklu, otram – cietumā 62
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemgales rajona tiesa par slepkavības mēģinājumu piespriedusi Viktoram sešu gadu cietumsodu. Asiņaino notikumu pamatā – greizsirdība.
Pusmūža inteliģents pāris. Bijušie jelgavnieki, kas kopš 2011. gada pārcēlušies uz dzīvi Norvēģijā. Lilija ir diplomēta anestezioloģe, Viktors strādā par pastnieku un šoferi. Kredīts. Māja. Trīs bērni. Pie tuviniekiem uz Latviju brauc gan kopā, gan katrs atsevišķi.
2019. gada oktobrī Viktors bija atbraucis uz Jelgavu apciemot māti, bet 6. oktobrī vakarā negaidīti ieradies privātmājā Valgundē. Ar medību bisi nomērķējis uz Andri, kurš sēdējis uz dīvāna. Nospiedis gaili, taču šāviens negājis vaļā. Tad Viktors izvilcis nazi un divreiz iedūris Andrim kaklā. Domādams, ka viņš miris, uzbrucējs devies prom. Andri izglābuši mediķi, kurus izsaucis draugs, kas atradies mājās. Tāda ir valsts apsūdzība.
“Biju atlaidies dīvānā un iesnaudies. Gaidīju “Superbingo” izlozes pārraidi televīzijā. Tad pēkšņi ienāca šausmīgi dusmīgs vīrietis, kuru pirms tam nepazinu, un pārmeta, ka guļu ar viņa sievu. “Sveicieni no 90. gadiem!” viņš teica un notēmēja pret mani ar bisi. Atskanēja klikšķis, taču šāviens neatskanēja. Tad viņš izvilka mednieku nazi un metās virsū. Palika tumša bilde un pamodos reanimācijā,” stāsta Andris.
“Man nav pretenziju pret Viktoru, arī par mobilo telefonu, ko viņš paņēma. Kauns teikt, kāpēc Viktors atnāca: satikos ar viņa sievu Liliju. Es negulēju ar viņu, tikai kopā lietojām alkoholu un dejojām. Viktors ir greizsirdīgs. Es viņu labi saprotu. Tiesājiet Viktoru mīlīgi. Esmu piedevis, esmu vainīgs.”
Rakstiskās liecībās gan Andris teicis, ka Viktors būtu saucams pie atbildības. Brūcēm tomēr 58 šuves uzliktas. Nekādu kompensāciju nevēloties (valsts Andrim izmaksājusi 1935 eiro), tāpat arī vairs nekādu attiecību ar Liliju.
Tiesa, pat pēc notikušā Andris esot ticies ar Liliju, iedzēruši, sieviete esot pat piedāvājusi sevi, lai vīru netiesājot, bet Andris atbildējis, ka neesot “nekāds mauka biksēs”. Arī Viktors viņam pēc notikušā zvanījis no Norvēģijas, ka samaksāšot, lai tikai viņu netiesājot.
Taču izdarītais ir smags noziegums, kuru cietušais nevar atsaukt.
Sagriezis kaklu, mizojot kartupeļus
Par to, ka slepkavības mēģinājumu mēģināts notušēt, liecina Andra drauga Jāņa liecības, kurš tobrīd arī atradies notikuma vietā. Sākotnēji Jānis skaidrojis, ka bijis izgājis makšķerēt, bet, kad atgriezies, Andris teicis, ka esot nejauši sagriezis sev kaklu, kad mizojis kartupeļus. Nākamajās liecībās Jānis gan sacīja, ka nestāstījis taisnību Viktora draudu iespaidā, kurš tai vakarā tēmējis uz viņu ar bisi un licis klusēt.
Patiesībā Jānis virtuvē vārījis pelmeņus, kad ienācis svešinieks un taujājis pēc Andra. Norādījis uz istabu. Pēc brīža bijis troksnis. Viktors gājis prom un piedraudējis, lai klusējot. Kad iegājis istabā, redzējis Andri guļam asinīs. Telefonu nekur nav redzējis, tāpēc skrējis pie kaimiņiem zvanīt Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Atbraukusi arī policija.
Mēģināja pasargāt Viktoru
Lilija tiesā nenoliedza, ka bijušas intīmas attiecības ar Andri. Četras reizes bijusi ciemos pie viņa mājās. Vīram to neteikusi, bet viņš nojautis. Ar vīru bijusi pauze attiecībās, tagad viss kārtībā, tikai katrs dzīvojot savā valstī: viņa mājās Norvēģijā, vīrs – cietumā Latvijā.
“Nezinu, ar ko Lilija Latvijā gulēja. Viņa mīl savu vīru, bet uz Latviju brauc piedzerties – mums nekad nekas vairāk par buču nav bijis,” tiesā tomēr noliedza Andris.
Pēc notikušā Lilija sazinājusies ar Andri, lai runātu, kā Viktoru pasargāt no tiesas. Andris prasījis naudu, bet neesot vēlējusies dot tik daudz, cik viņš gribējis – 2000 eiro.
Andris tiesā teica, ka neko neesot prasījis, Lilija pati piedāvājusi un sūtījusi: vienreiz 200 eiro, tad divas reizes pa 100 eiro. Nauda lieti noderējusi, jo kakla plastiskā operācija izmaksājusi 780 eiro.
Pēc notikušā policija noklausījās Viktora telefonsarunas no Norvēģijas, tai skaitā ar brālēnu Latvijā, kuru laikā Viktors runā par to, kā lai izvairās no atbildības, jo atpazīts, kā lai izmaina izskatu, noslēpj pēdas.
Nazis līdzi gadījies nejauši
2020. gada aprīlī Viktoru policija konvojēja no Norvēģijas uz cietumu Latvijā (tas izmaksāja 1593 eiro), un viņš savu vainu daļēji atzina: ka uzbrucis, bet negribējis nogalināt.
“Sievu ļoti mīlu. Kopā esam 25 gadus, mums trīs bērni. Kad no dēla uzzināju, ka sievai ir mīļākais, nolēmu vienkārši pie viņa aizbraukt un izrunāties, lai liek sievu mierā,” tiesā liecina Viktors.
Ar automobili aizbraucis uz Valgundi. Vecu, salauztu bisi esot paņēmis līdzi savai drošībai. Nostājies pie loga un dzirdējis, ka viens vīrietis otram stāsta, ka drīz Ļitka atbraukšot ciemos no Norvēģijas.
Tad “aizgājis ciet” un viņš ieskrējis iekšā. Tālāko maz atceroties. Andri nopietni neesot savainojis. Sacījis, lai liekot viņa sievu mierā. Nazi, ejot prom, iemetis krūmos. Dodoties uz privātmāju, šo nazi speciāli līdzi neesot ņēmis: tas vienmēr esot atradies darba jakas kabatā, un to lietojis, strādājot dārzā.
Policija neatrada ne nazi, ne bisi.
