Šveices labējie uzvar vēlēšanās 1
Uz Eiropas bēgļu krīzes fona svētdien notikušajās Šveices parlamenta vēlēšanās gūstot vēsturisku uzvaru, savas pozīcijas nostiprinājusi pie varas esošā un pret imigrantiem noskaņotā labēji populistiskā Šveices Tautas partija.
Labākais rezultāts partijas vēsturē
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Šveices lielākā partija izcīnījusi rekorduzvaru, iegūstot gandrīz 30% vēlētāju atbalstu un 65 no 200 parlamentāriešu krēsliem. Tas ir partijas labākais rezultāts tās četrdesmit gadu pastāvēšanas vēsturē, atzīmē raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Partija arī pārspējusi 2007. gada rekordu, kad tā ieguva 62 vietas parlamentā. Labējiem populistiem jau iepriekš tika prognozēts augsts vēlētāju atbalsts, tomēr tik liels atbalsta pieaugums netika gaidīts.
“Partijas un tās programmas popularitāte strauji pieauga, saasinoties bēgļu krīzei Eiropā,” uzsver britu raidsabiedrība BBC. Šveices mediji atzīmē, ka kopš 1919. gada, kad parlamentā ieviesta proporcionālās pārstāvniecības sistēma, nevienai partijai līdz šim nebija izdevies gūt tik plašu pārstāvniecību Nacionālajā padomē. Kopā ar ideoloģiski tuvo centriski labējo Liberālo partiju, kas ieguva 33 vietas, kā arī divām sīkpartijām – “Ticīniešu līgu” un “Ženēvas pilsoņu kustību” – tā ieguvusi absolūto balsu vairākumu – 101 vietu parlamentā. Eksperti gan atzīmē, ka atsevišķos jautājumos abām partijām varētu būt būtiskas domstarpības. Piemēram, jautājumos par sadarbību ar Eiropas Savienību un imigrantu izraidīšanu no valsts. Otro vietu vēlēšanās ieguva sociāldemokrātiskā partija, zaudējot trīs deputātu mandātus no 46.
Vislielāko zaudējumu cietusi Šveices zaļo partija un zaļo liberāļu partija. Abas partijas zaudējušas pa pieciem deputātu mandātiem, parlamentā iegūstot attiecīgi desmit un septiņas vietas. Labējo partiju uzvarai ir liela nozīme pirms gaidāmajām Šveices Federālās padomes vēlēšanām šā gada decembrī. Septiņi padomes locekļu posteņi tradicionāli tiek sadalīti starp visām lielākajām partijām, aptverot visu politisko spektru. Šveices Tautas partija jau iepriekš norādīja, ka uzvaras gadījumā pieprasīs divus ministra portfeļus, pretējā gadījumā draudot atteikties no dalības valdībā un bloķēt tās apstiprināšanu.
Bailes no bēgļiem palīdz gūt uzvaru
Biedējot ar pieaugošo bēgļu krīzi un tās izraisīto haosu Eiropā, salīdzinot to pat ar barbaru izraisīto Romas impērijas sabrukumu, Šveices Tautas partija savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja mainīt imigrācijas politiku un likumus, lai būtiski ierobežotu imigrantu iespējas gūt patvērumu turīgajā valstī. Eksperti gan atzīmē, ka, neskatoties uz dāsnajiem pabalstiem, ko Šveice maksā patvēruma meklētājiem, pašreizējā Eiropas bēgļu krīze šo valsti nav skārusi. Partija uzsvērusi, ka Šveicei jāturpina savs ceļš, aizvien vairāk attālinoties no Eiropas Savienības.
Partijas vadītājs Tonijs Brunners pēc vēlēšanu pagaidu rezultātu saņemšanas uzsvēra, ka lielais vēlētāju atbalsts viņa partijai apliecinot, ka iedzīvotāji netic, ka Šveices federālā valdība pilnībā kontrolē imigrācijas politiku. “Balsojums parādīja, ka cilvēki ir norūpējušies par masveida imigrāciju uz Eiropu,” sacīja Brunners, vienlaikus norādot, ka iedzīvotāji arī skaidri apliecinājuši, ka nevēlas ciešākas saites ar Eiropas Savienību. Eksperti uzskata, ka Eiropas nespēja tikt galā ar bēgļu krīzi palīdzējusi kaldināt labējo partiju uzvaru un to pārsvars parlamentā viennozīmīgi mainīs Šveices imigrācijas politiku, tomēr tāda politika valsti ar laiku var novest izolācijā, norāda Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra pārstāvis Daniels Vorners. Tāpat tiek prognozēts sastingums Šveices un Eiropas Savienības attiecībās. Šveices labējo aktivitātes saistībā ar imigrācijas jautājumu Eiropas Savienībā jau iepriekš vērtētas visnotaļ pretrunīgi. Rietumu mediji atgādina par sašutumu raisījušām ārvalstnieku izraidīšanas kampaņām ar mērķi apturēt migrāciju uz Šveici. Piemēram, 2007. gadā Tautas partija izraisīja skandālu ar saviem priekšvēlēšanu plakātiem, kuros bija attēlotas baltas aitas, kas no Šveices teritorijas padzen melnu avi.
Analītiķi gan norāda, ka šobrīd partija mīkstinājusi savu pret imigrantiem vērsto retoriku. 2014. gada sākumā partija ierosināja referendumu par imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuru atbalstīja vairāk nekā 50% vēlētāju, neskatoties uz Briseles brīdinājumiem par attiecību pārskatīšanu ar Šveici. Šiem ierobežojumiem jāstājas spēkā 2017. gadā.
