Šveice pret “resnajiem runčiem” 0
Šveicē noticis referendums, kurā teju 68 procenti balsotāju atbalstījuši ieceri valsts konstitūcijā ierakstīt ierobežojumus biržā kotēto uzņēmumu vadošo darbinieku algām. Tāpat turpmāk būs aizliegtas prēmijas, kas tiek izmaksātas uzņēmuma vadītājiem, sākot darbu vai kompāniju pametot, kā arī prēmijas par firmas pārņemšanu vai daļu pārdošanu.
Pārkāpumu gadījumā uzņēmuma valdes locekļiem un vadītājiem draudēs cietumsods vai naudassods līdz pat sešu gada algu apmērā.
Mēģinās apturēt izšķērdību
Referenduma ieceres autors ir Tomass Minders, kurš vada zobu un matu kopšanas līdzekļu uzņēmumu “Trybol SA”. Viņaprāt, pārmērīgie atalgojumi apliecina, ka uzņēmumu valdes zaudējušas kontroli pār notiekošo. “Tā vietā, lai uzkrātu rezerves un izmaksātu piecu procentu dividendes, uzņēmumu valdes par prioritāti izvirzījušas astronomiskas vadītāju algas,” norādīja Minders. “Esmu ļoti lepns par šveiciešiem, kuri devuši spēcīgu signālu, ka pašreizējā situācija nav pieņemama.” Neskatoties uz to, ka referendumā apstiprinātajiem pasākumiem Šveices lielākās politiskās partijas iebilst, Minders, kurš valsts parlamentā ir neatkarīgais deputāts, aicina šveiciešu likumdevējus sadarboties un pēc iespējas ātrāk tautas paustajai gribai piešķirt likuma spēku.
Arī uzņēmēju lobijs valdībā kategoriski iebilst referendumā apstiprinātajām iecerēm, sakot, ka tādējādi tiks iedragātas Šveices kā ieguldītājiem draudzīgas valsts tēls. Taču, par spīti šīm iebildēm, par “resno runču ieceri” nodēvētais likums tiks ierakstīts Šveices konstitūcijā un tiks attiecināts uz Šveices uzņēmumiem, kas iekļauti Šveices biržā.
Prasības ierobežot pārmērīgās uzņēmumu vadītāju algas pieņēmās spēkā, kad finanšu krīzes iespaidā atklājās vairākas tīšas vai netīšas nolaidības Šveices banku un uzņēmumu pārvaldē. Mindera aizvien stingrākā nostāja pret milzīgajām algām pieņēmās spēkā februārī, kad atklājās, ka Šveices farmācijas uzņēmums “Novartis” piekritis samaksāt 72 miljonus Šveices franku (41 miljonu latu) lielu kompensāciju aizejošajam kompānijas vadītājam Danielam Vasellam ar noteikumu, ka viņš nedosies strādāt pie konkurentiem. Tiesa, Vasella pēc izdarītā sabiedrības spiediena no dāsnās kompensācijas atteicās, informē ziņu aģentūra “AFP”. Vasellas epopejas dēļ Šveices sabiedrība uzzināja arī par citu lielo uzņēmumu vadītāju atalgojumu. Piemēram, farmācijas kompānijas “Roche” vadītājs Severīns Švāns pelna 12,5 miljonus franku (7,18 miljonus latu), pārtikas giganta “Nestle” direktors Pauls Bulke gadā saņem 11,2 miljonus franku (6,44 miljonus latu), bet šokolādes ražošanas uzņēmumu “Lindt” un “Spruengli” vadītājs Ernests Tanners – 10 miljonus franku (5,75 miljonus latu).
Mudina sekot Šveices piemēram
Mindera aizsāktajai kampaņai pret uzņēmumu vadītāju pārmērīgajām algām ir samērā sena vēsture. Pirms aptuveni desmit gadiem viņa vadītais ģimenes uzņēmums nonāca tuvu maksātnespējai, jo piegādāja savu produkciju Šveices lidsabiedrībai “Swissair”, kura 2001. gadā bankrotēja un Minderam palika parādā. Kaut aviokompānija apgalvoja, ka tai vairs nav naudas, tā tomēr pamanījās bankrota gadā izmaksāt 12 miljonu franku lielu algu uzņēmuma izpilddirektoram Mario Korti, kurš, saņēmis naudu, uzrakstīja atlūgumu.
Pēc šiem notikumiem Minders izvērsa kampaņu, apsūdzot virkni šveiciešu baņķieru un citu ietekmīgu uzņēmumu vadītāju par negodīgi saņemtām algām. Īpaši aktīvi viņš savu kampaņu izvērsa pēdējos mēnešos, kuru laikā nevienas lielās firmas vadītājs neuzdrošinājās atklāti uzstāties pret Mindera iecerēm. Tas notika vien aizmuguriski, izsakot pieņēmumus, ka tādējādi par Šveici zudīs interese no ārvalstu ieguldītāju puses. Tikmēr Minders norāda uz gluži pretēju situāciju.
“Tas ir solis pretī ieguldītāju interesēm. Tā vietā, lai viņiem būtu jādzenas uz citām valstīm, likums, kas ļaus akciju turētājiem ierobežot vadītāju algas, mudinās ieguldītājus nostiprināt savus uzņēmumus Šveicē, jo viņi veiksmīgi varēs kontrolēt savas naudas plūsmu,” spriedis idejas autors.
Referendumā atbalstītā iecere pirmās ārvalstu uzslavas saņēmusi no Vācijas, kurā arī vairāki politiķi nākuši klajā ar ierosinājumu līdzīgus ierobežojumus noteikt ne tikai Vācijā, bet visā Eiropā.
