Šveice nosaka kvotas imigrantiem 0
Šveices valdība paziņojusi, ka no šā gada 1. maija noteiks jaunas kvotas iebraucējiem ne tikai no Austrumeiropas valstīm, bet arī Eiropas rietumu un dienvidu valstīm, skaidrojot, ka pēdējos gados plaukstošajā un gleznainajā Alpu zemē iebraucēju skaits ir pārāk liels.
Šāda lēmuma iniciatores ir Šveicē valdošā labējā Tautas partija un ekoloģiskā grupa “Ecopop”, kas arīdzan uzskatāma par labējo ideju aizstāvi.
Šveiciešu lēmums izpelnījies pamatīgu Briseles kritiku. Taču, kā norāda Berne, tai, atsaucoties uz 1999. gadā ar Eiropas Savienību noslēgto līgumu par brīvu iedzīvotāju plūsmu, ir visas tiesības izmantot līgumā ietverto drošības klauzulu, kas paredz ierobežot ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Pēc Šveices valdības datiem, pēdējos gados Šveicē ārvalstu strādnieku skaits pieaudzis par aptuveni 80 tūkstošiem.
“Ierobežojot uzturēšanās atļauju izsniegšanu, mēs imigrāciju padarīsim pieņemamāku mūsu sabiedrībai,” teikts Alpu valsts valdības izplatītajā paziņojumā.
Tādējādi nākamajos divpadsmit gados astoņām valstīm, kas ES iestājās 2004. gadā, Šveice piešķirs kopā tikai 2180 uzturēšanās atļaujas, 17 pārējo ES dalībvalstu iedzīvotājiem tā izdos ap 53 tūkstošiem ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, bet pret iebraucējiem no Bulgārijas un Rumānijas līdz 2016. gadam spēkā ir īpaši stingri noteikumi, atsaucoties uz Šveices valdības lēmumu, informē ziņu aģentūra AFP. Noteikumi gan neattieksies uz īstermiņa – līdz vienam gadam – uzturēšanās atļaujām.
Šobrīd no Šveicē mītošajiem aptuveni astoņiem miljoniem iedzīvotāju 1,2 miljoni ir iebraucēji no ES valstīm, kuri galvenokārt nodarbināti pakalpojumu un celtniecības nozarēs. Tiesa, kā skaidro Šveices amatpersonas, aizvien vairāk iebraucēju no ES ir blēži, kas izmanto valsts labklājības modeli un rada lieku slogu Šveices infrastruktūrai. “Imigrācijas un sabiedriskās drošības jomā ir nepieciešams apkarot pārkāpumus. Valdība nule pieņemto lēmumu neuzskata par nedraudzīgu soli pret ES,” teikts šveiciešu valdības paziņojumā. Šveices tieslietu ministre Simoneta Sommaruga vietējiem medijiem šādu lēmumu pamatojusi ar valsts sabiedrībā augošo neapmierinātību par imigrantu skaitu.
“Neapmierinātība mums jāuztver nopietni,” sacījusi tieslietu ministre. Pēdējā laikā īpaši pieaudzis spāņu, itāliešu un portugāļu skaits, kas uz Šveici devušies, bēgot no eirozonas finanšu krīzes. Vēl pirms krīzes liels skaits augsti kvalificētu darbinieku no Vācijas un Francijas pārcēlās uz Šveici.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone paudusi nožēlu par Bernes lēmumu un pieminējusi lieliskos labumus, ko sniedz Šveices un ES sadarbība. Tāpat viņa sacījusi, ka no Šveices puses ir pretlikumīgi noteikt atšķirīgu kvotu skaitu valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā, un valstīm, kas blokā ietilpst ilgāku laiku.
