Šveice modernizēs armiju 0
Slavena ar savu neitralitātes politiku, Šveice tagad apņēmusies stiprināt spējas militārajā jomā. Bieži par miera ostu dēvētā nelielā Alpu zeme par šādu soli izšķīrusies, lai laikus sagatavotos iespējamajam eirozonas sabrukumam, kas varētu radīt sociālos nemierus un ekonomisko bēgļu pieplūdumu no finanšu likstu visvairāk nomocītajām valstīm – Grieķijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un citām.
“Nevaram izslēgt iespēju, ka finanšu krīzes radītās sekas Šveicē var izraisīt protestus un vardarbību,” sarunā ar raidsabiedrību “CNBC” pauda valsts Aizsardzības ministrijas pārstāvis. “Armijai jābūt gatavai tam, ka policijai var būt nepieciešama palīdzība.” Jau septembrī Šveices armija astoņos dažādos valsts apgabalos sarīkoja militārās mācības, kurās piedalījās kā kājnieki, tā gaisa spēku un īpašo spēku vienības. Mācību laikā tika izspēlētas atbildes iespējamai vardarbībai, kuru varētu izraisīt Eiropas finanšu nestabilitāte. Tāpat tika pārbaudīts, cik ātri armijas spēki var tikt izvietoti nemieru uzliesmojumu vietās, nesen ziņoja Šveices laikraksts “Der Sonntag”. Tas arī raksta, ka bruņoto spēku priekšnieks Andrē Blatmans līdz gada beigām plāno valdību iepazīstināt ar ieceri vairāk nekā pusotru tūkstoti šveiciešu karavīru izvietot lidostu, rūpniecisko rajonu un Ženēvā esošo starptautisko organizāciju ēku apsardzei.
Šveice bažījas, ka kaimiņvalstu armijas, kuru budžeti taupības pasākumu dēļ ir ievērojami samazināti, nebūs spējīgas tikt galā ar iespējamiem nemieriem. Spītējot politiskajai opozīcijai, Šveices Aizsardzības ministrs Uli Maurers grib īstenot virkni pasākumu armijas modernizācijai.
“Taupības dēļ dažas Eiropas valstis neatjauno armijas. Tās vairs nevar atļauties uzturēt modernas aizsardzības sistēmas,” Šveices medijiem skaidrojis ministrs, norādot, ka tādējādi situācija var kļūt “dramatiska”. Šobrīd valsts armijas budžets ir vairāku miljardu Šveices franku apjomā.
Armijā dien 200 tūkstoši karavīru, no tiem 77 tūkstoši rezervistu, kas to padara par pasaulē lielāko, rēķinot tās apmērus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. “Ministrs Maurers kopā ar Šveices militāro vadību mēģina brīdināt, ka Eiropas vērienīgā finanšu un politiskā krīze var kļūt ļoti nepatīkama,” sarunā ar raidsabiedrību “CNBC” spriedis ASV Jūras spēku koledžas profesors Džons Šindlers.
Vienlaikus šveiciešu aktīvistu grupa aizsākusi kampaņu par valsts armijas modernizāciju, norādot, ka tai iestājusies “eksistenciāla krīze” un armijai jāmeklē jauni pastāvēšanas iemesli. Tāpat aktīvisti aicina atcelt Šveicē spēkā esošo obligāto militāro dienestu. Domājams, jau nākamgad šveiciešiem referendumā būs jāizlemj, vai saglabāt līdzšinējo obligāto karaklausību vai no tās atteikties.
