Šveice kapitulē naudas atmazgātājiem 0
Veicot simtiem fiktīvu pārapdrošināšanas darījumu, veikli darboņi Krievijā piesavinājušies lielas naudas summas, kas vēlāk nogūlušas ārzonu bankās.
Afēra apdrošināšanas jomā Krievijā sākās 2001. gadā, kad daži biržas mākleri un finansisti uzzināja par gaidāmo plānu privatizēt lielāko Krievijas apdrošināšanas firmu “Rosgosstrah”, atzīmē Šveices laikraksts “Neue Zürcher Zeitung”. Biržas mākleris Daniils Hačaturovs un baņķieris Rubens Vardarjans, kurš vadīja ieguldījumu firmu “Troika Dialog”, apvienoja spēkus, lai iegūtu kontroli pār apdrošināšanas firmai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Vardarjanam bija labi sakari Kremļa aprindās, tāpēc viņa firmai “Troika Dialog” izdevās iegūt apdrošināšanas kompānijas “Rosgosstrah” akciju kontrolpaketi. Jaunajiem īpašniekiem nebija nodoma pievērsties apdrošināšanas biznesam, jo viņus vairāk interesēja firmas aktīvi.
No 2013. līdz 2016. gadam Hačaturovs piesavinājās un izveda no Krievijas vairāk nekā simt miljonus Šveices franku (aptuveni 90 miljoni eiro), un pameta apdrošināšanas uzņēmumu. Lielākā daļa naudas tika nosūtīta uz Kipras bankām ar baltiešu viltus brokeru starpniecību, noslēdzot fiktīvus darījumus par pārapdrošināšanu ar šveiciešu vidutājiem. “Te naudas pēdas pagaist,” raksta “NZZ”.
Pirms gada firma “Rosgosstrah” iesniedza prasību Cīrihes prokuratūrā par naudas atmazgāšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu, ko veikušas “nenoskaidrotas personas”. Kā apgalvo Krievijas firmas vadība, kopš tā laika nekas neesot izdarīts. Cīrihes prokuratūra apstiprinājusi, ka lietā esot sākta izmeklēšana, taču tās sarežģītības dēļ bijis nepieciešams lūgt papildu dokumentus. Turklāt vēl neesot izlemts, kurā valstī notiks lietas izskatīšana.
Firma “Rosgosstrah” ir minēta pētījumā, kas veikts starptautiskā projekta korupcijas un organizētās noziedzības izmeklēšanas ietvaros. Firma “Troika Dialog” tajā atmaskota kā šaubīgu finanšu darījumu pārraudzītāja. Jau kopš 2008. gada firmas “Troika Dialog” ārzonu banku kontos ieskaitīti miljoniem dolāru. Firma “Rosgosstrah” jau tolaik veicināja fiktīvu līgumu slēgšanu par pārapdrošināšanu. Šī taktika izrādījās tik veiksmīga, ka tika izmantota arī turpmākajos gados, atzīmē “NZZ”.
Apdrošināšanas firma ar Šveices starpnieka palīdzību slēdza līgumus par klientu polišu pārapdrošināšanu ar ļoti augstu likmi, par ko “Rosgosstrah” maksāja prēmiju, kas aptuveni simt reizes pārsniedza parasto apjomu. Brokers par nelielu summu Britānijā nopirka parastās pārapdrošināšanas polises un nosūtīja tās “Rosgosstrah”. Tā dokumentos viss izskatījās kārtībā, un no malas vairs nevarēja atklāt, ka nauda ir izvesta.
Lielākā daļa no apdrošināšanas prēmijas tika atmazgāta dažādos darījumos un atkal nonāca pie “apdrošinātājiem”. Šādi darbojoties, firma “Rosgosstrah” nonāca bankrota priekšvakarā un centās piesaistīt jaunus investorus. Uzaicinātais pretkrīzes menedžeris Nikolauss Frajs paziņojis, ka centīsies atgūt firmas zaudētos miljonus.
“Visi pievēra acis uz apšaubāmas izcelsmes naudu no Krievijas: bankas, prokurori un valdība,” atzīmē Šveices laikraksts “Tages Anzeiger”. “Jau pirms trim gadiem, kad tika publiskoti tā dēvētie Panamas dokumenti, kļuva skaidrs, ka netīrās naudas plūsmu no Krievijas pārrauga (prezidenta Vladimira) Putina personiskie baņķieri, nevis viņa draugs čellists Sergejs Roldugins. Šveices izmeklētāji ir atzinuši savu bezspēcību Krievijas naudas atmazgāšanas lietā,” secina “Tages Anzeiger”, piebilstot, ka Šveice nav pievienojusies ne ASV, ne ES ieviestajām sankcijām pret Kremļa baņķieriem.
