Šveicē izsola Hitlera nacistu laika unikālas un izsmalcinātas dārglietas, kas piederēja austriešu miljardierei 17
Šveicē, pārdodot izsolē bagātības ar šaubīgu nacistu laika izcelsmi, tiek plānots iegūt 137 miljonus eiro, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Dažas ebreju grupas ir aicinājušas “Christie’s” pārtraukt izsoli, taču izsoļu nams norāda, ka izsolē iegūtie ieņēmumi tiks novirzīti “labdarībai” un “holokausta izpētei un cilvēku izglītošanai”.
“Christie’s” izsoļu nams Ženēvā uzsācis simtiem austriešu miljardierei Heidijai Hortenai piederējušo dārgakmeņu izsoli, kuras nelaiķa vīrs – vācu biznesmenis – savukārt savu bagātību bija ieguvis nacistu laikā.
Izsoļu nams izsolei piedāvās 700 Hortenas kolekcijā ietilpstošus priekšmetus, tostarp “unikālus un izsmalcinātus juvelierizstrādājumus”, kurus radījuši 20. gadsimta labākie dizaineri, tostarp tādi dizaina nami kā “Cartier”, “Harry Winston”, “Bulgari” un “Van Cleef & Arpels”.
Tiek lēsts, ka visas kolekcijas aptuvenā vērtība varētu būt vairāk nekā 150 miljoni ASV dolāru (137 miljoni eiro).
Hortenas kolekcijas izpārdošanas gaitā iegūto līdzekļu apjoms varētu krietni aizēnot iepriekšējos “Christie’s” sasniegtos rekordus īpašumu pārdošanā: 2011.gadā notikušās aktrisei Elizabetei Teilorei piederošo īpašumu izsoles un kolekcijas “Maharadžas un Mughal Magnificence” kolekcijas izpārdošanas ieņēmumi katrs pārsniedza 100 miljonus ASV dolāru (91 miljonu eiro) atzīmi.
Kolekcijā izcilākais eksemplārs ir rets “Cartier” rubīna un dimanta gredzens, kas sver 25,59 karātus un kam ir “piesātināta baložu asiņu sarkana krāsa un visaugstākā tīrības pakāpe”, norāda izsoļu nams.
“Tas, kas šo kolekciju padara īpaši ievērojamu ir dārgakmeņu izvēles plašums un to kvalitāte,” tā “Euronews” sacīja Makss Fosets, kurš ir “Christie’s” juvelierizstrādājumu nodaļas vadītājs Ženēvā. “Jūs atradīsiet visu, sākot no parastiem, ikdienā lietojamiem juvelierizstrādājumiem līdz unikāliem, vēsturiskiem dārgakmeņiem ar izcilu izcelsmi,” viņš piebilda.
Heidija Hortena nomira pagājušajā gadā 81 gada vecumā. Pēc “Forbes” datiem, viņas bagātību apmērs bija 2,9 miljardi dolāru (2,65 miljardi eiro).
Saskaņā ar ziņojumu, ko 2022. gada janvārī publicēja vēsturnieki pēc “Hortena fonda” pasūtījuma, viņas vīrs Helmuts Hortens bija nacistu partijas biedrs.
1936. gadā, proti, trīs gadus pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas Vācijā, Hortens pārņēma Duisburgā atrodošos tekstilrūpniecības uzņēmumu “Alsberg” pēc tam, kad tā īpašnieki ebreji bija spiesti glābiņu meklēt, bēgot no Vācijas.
Vēlāk viņš pārņēma arī vairākus citus ebrejiem pirms kara piederējušus veikalus. “Kā gan 27 gadus vecs vīrietis varēja pārņēma lielu universālveikalu? Varbūt viņš izdarīja spiedienu uz (ebreju) pārdevēju?” tā savukārt rakstīja vēsturnieki. “Pēc kara bagātais Rietumvācu uzņēmējs turpināja klusēt par savu darbību nacistu režīma laikā 1933.-45.gados. Tā negodīga peļņas meklētāja tēls saglabājies arī mūsdienās.”
Pēc kara Sabiedroto denacifikācijas komiteja gan esot reabilitējusi Helmutu Hortenu. Viņš nomira Šveicē 1987. gadā.
Savā tīmekļa vietnē “Christie’s” teikts, ka “Hortena biznesa prakse nacistu laikā, iegādājoties ebreju uzņēmumus, kas tika pārdoti piespiedu kārtā, ir labi dokumentēti”. “Christie’s” izpilddirektors Gijoms Serutolds sacīja, ka izsoļu nams lēmumu par izsoles organizēšanu pieņēmis pēc “ļoti rūpīgas apsvēršanas”.
“”Christie’s” nekad nav bijis nodoms slēpt informāciju par Hortena kunga bagātību šaubīgo izcelsmi, un mēs esam pievienojuši atbilstošu informāciju mūsu izsoles materiāliem un tīmekļa vietnei, lai nodrošinātu to, ka šie fakti ir skaidri visiem.”
Izsoļu nams uzsvēris, ka kolekcijas pārdošanas ieņēmumi tiks novirzīti 2011.gadā dibinātajam Heidijas Hortenas fondam, ar mērķi atbalstīt tāda paša nosaukuma mākslas kolekciju, kā arī medicīniskos pētījumus, bērnu labklājību un citas filantropiskās aktivitātes, kuras savas dzīves laikā kā prioritāras bija noteikusi pati bagātību mantiniece.
“No mūsu puses “Christie’s” apņemas sniegt nozīmīgu ieguldījumu organizācijas, kas turpinās holokausta izpēti un izglītību, labā”, tā teikts izsoļu nama tiešsaistes paziņojumā, vēstīja “Euronews”.
Pirmie 400 priekšmeti no Hortenas kolekcijas tika pārdoti “Christie’s” Ženēvas izsoļu namā pēdējās dienās – no 10. līdz 15. maijam. Pārējie eksemplāri vēl tiks pārdoti tiešsaistē līdz šā gada novembrim.
Jaunākā informācija liecina, ka simtiem miljardierei Hortenai kādreiz piederējušo dārglietu pārdotas izsolē par 179,9 miljonus Šveices franku (201 miljonu ASV dolāru), lai kļūtu par visdārgāko privāto juvelierizstrādājumu kolekciju, kas jebkad pārdota izsolē.
Izsole, kas pagājušajā nedēļā divu dienu garumā notika viesnīcā “Four Seasons Hotel des Bergues” Ženēvā, Šveicē, tika rīkota vienlaicīgi ar tiešsaistes izsoli, kas noslēdzās vakar, 16.maijā. Kaut arī sākotnēji “Christie’s” prognozēja, ka kolekcijas pārdošana varētu ienest vairāk nekā 150 miljoniem dolāru, Hortenas dārglietu izsolīšanas gaitā gūtie ieņēmumi pārspējuši iepriekšējo rekordu, ko pirms vairāk nekā desmit gadiem uzrādīja Elizabetes Teilores kolekcija- viņai piederējušās vērtslietas 2011. gadā Ņujorkā rīkotājā izsolē deva tās rīkotājiem gandrīz 116 miljonus dolāru.
Lai gan kopumā kolekcijas pārdošanas ieņēmumi pārspējuši visas prognozes, vairāki no tajā ietilpstošajiem vērtīgākajiem priekšmetiem pārdoti par summu, kas bijusi zemāka nekā gaidīts. Tā piemēram kolekcijas izcilākais eksemplārs – rubīna un dimanta “Cartier” gredzens tika pārdots par nedaudz vairāk kā 3 miljoniem Šveices franku (14,5 miljoni dolāru), lai gan Christie’s par to cerēja saņemt vismaz 18 miljonus Šveices franku (20 miljonus USD).
Arī juveliera Harija Vinstona radītā 90 karātu dimanta kaklarota “Briolette of India” tika pārdota par zemāku cenu nekā bija sagaidāms – kāds solītājs par to samaksāja vien 6,3 miljonus Šveices franku (aptuveni 7 miljoni ASV dolāru). Tikmēr “Bulgari” dimanta gredzena cena vairāk nekā divas reizes pārsniedza tā sākotnējo novērtējumu, izsolē par to tika iegūti 9,1 miljonu Šveices franku (10,1 miljonu ASV dolāru).
