Šveice būs starpnieks Ziemeļkorejas konfliktā? 1
Pēc Ziemeļkorejas šogad veiktās starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumu sērijas, ko nedēļas nogalē vainagoja ūdeņraža bumbas izmēģinājums, kas izraisījis pasaules valstu asu nosodījumu, Šveices prezidente Dorisa Leitāra paziņojusi, ka viņas valsts varētu uzņemties starpnieka lomu Ziemeļkorejas krīzes risināšanā.
Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā, kad tika noslēgts pamiers, demarkācijas joslā starp abām korejiešu valstīm ir bijis izvietots neliels skaits karavīru no neitrālajām valstīm Šveices un Zviedrijas, lai pārraudzītu, vai Dienvidkorejas un ASV rīkotās militārās mācības neiziet ārpus paredzētajiem aizsardzības mērķiem, atzīmē aģentūra “Reuters”. Dienvidkoreja ir ievērojusi pamiera līguma nosacījumus un spējusi izveidot ekonomiski spēcīgu valsti, kas regulāri sniedz humāno palīdzību tautiešiem ziemeļos, kur Kimu dinastija visas pūles veltījusi militārai kodolprogrammai, veidojot atombumbu un ballistiskās raķetes. Īpaši aktīvs bijis Ziemeļkorejas pašreizējais vadonis Kims Čenuns, kurš tikai šogad sarīkojis jau 18 ballistisko raķešu izmēģinājumus. Viņa tēvs Kims Čenirs savas valdīšanas 17 gados tika sarīkojis 16 raķešu izmēģinājumus.
Ziemeļkoreja paziņojusi, ka svētdien sekmīgi izmēģinājusi ūdeņraža bumbu, ko iespējams uzstādīt uz ballistiskās raķetes. Neatkarīgu apstiprinājumu Phenjanas apgalvojumiem nav iespējams gūt, taču vairākās valstīs, tajā skaitā Norvēģijā un ASV, veiktā seismogrāfisko datu analīze liecina, ka pazemes kodolizmēģinājums bijis sešas līdz astoņas reizes spēcīgāks par agrāk veiktajiem izmēģinājumiem. Jūlijā Ziemeļkoreja veiksmīgi izmēģināja divas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas var sasniegt lielāko daļu ASV teritorijas. Phenjana augustā draudēja dot triecienu ASV piederošajai Guamas salai Klusajā okeānā, kur atrodas ASV militārā bāze.
Turpinot izaicināt pasauli, Ziemeļkoreja varētu veikt vēl vienu starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu, vakar paziņoja Dienvidkorejas parlamenta deputāts, atsaucoties uz Dienvidkorejas Nacionālā izlūkdienesta informāciju.
Reaģējot uz svētdien Ziemeļkorejā notikušo kodolizmēģinājumu, Dienvidkoreja un ASV uzstādīs papildu pretraķešu aizsardzības iekārtas, lai stātos pretī pieaugošajiem kodolbruņojuma un raķešu draudiem no ziemeļiem, vakar paziņoja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija. Dienvidkoreja svētdienas vakarā sarīkoja ballistisko raķešu mācības, reaģējot uz pēdējo Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu. Mācībās atveidots uzbrukums Pjungjeri kodolizmēģinājumu poligonam Ziemeļkorejā.
Pēc Ziemeļkorejas veiktā sestā kodolizmēģinājuma Japāna un ASV vēlas pret Phenjanu vērst maksimālu spiedienu, vakar telefonsarunā vienojušies Japānas ārlietu ministrs Taro Kono un ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons. ASV, Japāna un Dienvidkoreja vēlas ANO Drošības padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai spriestu par jaunām sankcijām pret Phenjanu.
ASV svētdien pēc Ziemeļkorejas veiktā kodolizmēģinājuma brīdināja, ka Phenjanas radītie draudi saņems masīvu militāru atbildi. “Jebkuri draudi ASV vai tās teritorijām, tostarp Guamai, vai mūsu sabiedrotajiem saņems masīvu militāru atbildi, efektīvu un nepārvaramu atbildi,” paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss. “Mēs neplānojam pilnībā iznīcināt valsti, proti, Ziemeļkoreju, tomēr, kā jau es teicu, mums ir daudzas iespējas to izdarīt,” brīdināja ministrs. Reaģējot uz Ziemeļkorejas veikto kodolizmēģinājumu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nomierināšana attiecībās ar Phenjanu vairs nestrādā, un aicinājis pārtraukt jebkādu tirdzniecību ar ikvienu valsti, kas veic darījumus ar Ziemeļkoreju.
