Franks Gordons: Švedovs zaimo 11
Tātad no 1. februāra Rīgā iznākošais krievu laikraksts “Vesti segodņa” ir ar nosaukumu vienkārši “Segodņa”. Un šī laikraksta galvenais redaktors Andrejs Švedovs, pamatojot nosaukuma maiņu, norāda, ka tādējādi “mēs uzsveram mūsu avīzes saknes un pārmantojamību”, jo “laika periodā no 1919. līdz 1940. gadam Latvijā tika izdota neatkarīga avīze krievu valodā “Segodņa””.
Avīzei, kuras redaktors ir Andrejs Švedovs un kura spalgi veicina savos lasītājos nievājošu noskaņu, nav it nekā kopīga ar patiešām leģendāro, lielisko laikrakstu “Segodņa”, kuru mans tēvs Jāzeps, cara laika reālskolas absolvents, ar baudu lasīja, var teikt, visu tās iznākšanas laiku.
Vēl šodien atceros, kā, no skolas nākdams, 1939. gada septembrī apstājos pie “Segodņa” redakcijas ēkas – vienīgā septiņstāvu nama Dzirnavu ielā – un raudzījos uz lielu Polijas karti, kas bija piestiprināta pie ieejas: bultām, kas urbās šīs valsts miesā no rietumiem, pievienojās bultas no austrumiem, kad padomju karaspēks tai uzbruka no muguras.
“Segodņa” bija viscaur demokrātiska un lojāla Latvijas valstij. Tajā publicējās Aleksandrs Grīns un citi latviešu rakstnieki, slavenais krievu dzejnieks Balmonts un citi emigrācijā devušies dižgari. To vadīja redaktoru trijotne – Ganfmans, Milruds, Haritons. “Segodņa” bija labākā krievu avīze ārpus PSRS robežām, pārspējot Parīzes “Posļedņije novosti”. Tai bija vakara izdevums “Segodņa večerom”, domāts rīdziniekiem, un rīta izdevums ar vilcienu tika diendienā sūtīts uz Kauņu un Tallinu.
“Segodņa” saimi piemeklēja padomju okupācijas vara visā savā bardzībā. Milruds, Haritons, Mahtuss nokļuva gulaga lēģeros, slaveno karikatūristu Civinski nošāva Maskavas Lubjankā, I. Teitelbaumu un Aleksandru Grīnu nošāva Astrahaņā un Gabriels Levins darīja sev galu Vorkutā, bet Jurijs Galičs devās pašnāvībā, kad viņš Rīgā tika izsaukts uz NKVD.
Andrejs Švedovs zaimo, liekot savai avīzei piesavināties pirmskara “Segodņa” slavu un godu.