Foto-Shutterstock

Uzziņa 0

Sveču dienā, 2. februārī, katoļi svin Kunga priekšā stādīšanas jeb Prezentācijas dienu, pareizticīgie svētkus sauc par Kunga Jēzus Kristus Pretimņemšanas svētkiem jeb sagaidīšanu templī. Kristīgajā mākslā šie svētki attēloti, kā Jeruzalemes svētnīcā dievbijīgais sirmgalvis Simeons ar savām rokām saņem­ Jēzus bērnu no Jaunavas Marijas. Bieži vien svētbildēs redzamas arī de­gošas eļļas lampas, kas simbolizē Kristu kā pasaules Gaismu. Baznīcās to simboliski iedzīvina ar sveču svētīšanu un svētku procesiju.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Latviešu tautas ticējums vēsta: ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.

Cits Sveču dienas nosaukums ir Ziemas Māra. Jaunās ziemas Māras laiks bijis no 2. februāra līdz Agates dienai 5. februārī, Vecās ziemas Māras laiks – trīs dienas: no 15. februāra līdz 18. februārim.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.