Svastika – nepelnīti nolādētais simbols 2
To izmantoja kokakolas, ASV augļu un “Carlsberg’s” alus reklāmās, nozīmītes tā formā sava žurnāla lasītājām izsūtīja Amerikas Meiteņu klubs, līdz 1939. gadam to uz savām lidmašīnām zīmēja ASV armijas lidotāji, raksta portāls BBC.
Rietumu lasītājam varētu būt grūti uzminēt, ka “tas” ir svastika – Kāšu krusts, Laimas krusts jeb Ugunskrusts -, un ka “tas”, kā zina ikviens, kurš kaut reizi redzējis Lielvārdes jostu, ir viens no senākajiem indoeiropiešu sargājošajiem laimes un veiksmes simboliem.
Visi zina, ka pie svastikas demonizēšanas vainojams Hitlers, bet, šķiet, arī šīs zināšanas tā labo vārdu vismaz tuvāko paaudžu atgūt nepalīdzēs. Amerikāņu grafikas mākslinieks un rakstnieks Stīvens Hellers izdevis grāmatu “Svastika: nelabojamais simbols”, kurā atklāj, kā senais simbols vispirms tika entuziastiski pieņemts rietumu pasaulē kā arhitektūras elements, rotājuma un reklāmas motīvs – un kā tā labo slavu neglābjami sadragāja nacisma laikmets Vācijā.
Vācija pēc kara svastiku aizliedza pilnībā un 2007. gadā centās panākt kāškrusta aizliegšanu visā Eiropas Savienībā. “Ebrejiem svastika ir baiļu, apspiestības un iznīcības simbols. Tas ir simbols, kuru mēs nekad nespēsim mainīt,” portālam BBC atzīst 93 gadus vecais Fredijs Knollers, kurš pārdzīvojis holokaustu. Knollers atzīst – par svastikas senatnīgo izcelsmi viņš nav zinājis un bijis interesanti atklāt, ka tā nav vienmēr bijusi tīra ļaunuma simbols.
Patiesi ne, jo senākais svastikas paraugs Eiropā ir 15 000 gadus sens – tas izgriezts uz Ukrainas teritorijā atrasta putniņa, kas darināts no mamuta ilkņa. 1965. gadā arheoloģe Valentīna Bibikova atklāja, ka svastikas rotājums diezgan precīzi atkārto ilkņa dabiskās līnijas, un izvirzīja teoriju, ka tieši tāda ir svastikas izcelsme – mamuta nomedīšana saistījās ar veiksmi, drošību un auglību.
Neolīta laikā ar kāškrustiem mēdza rotāt traukus, tas saskatāms senās Grieķijas ornamentos, kā sargājošs veiksmes simbols atrodams arī uz kādas 12. gadsimta slāvu princeses tērpa apmales un neskaitāmiem citiem objektiem.
Vai ar šīm zināšanām pietiks, lai pavērstu Rietumu sabiedrības viedokli par labu svastikai? Diezin vai. Bet labi vismaz, ka par to tiek runāts, lai ikkatrs gadījums, kad ugunskrusts tiek pamanīts, netiktu pasludināts par nacisma glorificēšanu…
