Ilze Kuzmina: Agresīvā komunikācija starp vakcinācijas propagandistiem un antivakseriem neveicina izpratni 32
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lai tie skolotāji nepotējas, ja negrib! Mēs varam paturēt vēl vienu gadu bērnus mājās!” Tā Latvijas Televīzijas sižetā par skolotāju zemo vakcinācijas līmeni pret Covid-19 Rēzeknes pusē teica kāda vietējā iedzīvotāja.
Izskatījās pat, ka tas tika sacīts bez ironijas. Varu tikai apbrīnot šīs sievietes augsto toleranci pret citu cilvēku tiesībām izvēlēties pašiem.
No otras puses: iespējams, šāda attieksme radusies ne tik daudz cieņā pret skolotāju izvēles brīvību, cik izglītības nozīmes nenovērtēšanas un ilūzijas dēļ, ka attālinātās mācības tomēr bijušas gana kvalitatīvas.
Tajā pašā laikā daudzi bērnu vecāki, kā arī citi cilvēki, kas apzinās, cik svarīga valsts nākotnei ir kvalitatīva izglītība mūsu bērniem, uz tādu upuri kā vēl viens attālināto mācību gads nav gatavi.
Tas varētu būt iemesls, kāpēc sociālajos tīklos tik ļoti tiek riets uz pedagogiem, kuri nav vakcinējušies vai pagaidām nav gatavi to darīt.
Paradoksāli, bet skolotājus pārstāvošā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šo apriešanu savā ziņā veicinājusi.
Saprotams, ka arodbiedrībai šķita svarīgi noskaidrot skolās strādājošo viedokli par izglītības iestāžu darbinieku vakcinēšanas obligātumu.
Taču vienlaikus tika uzdoti arī citi jautājumi un respondentiem piedāvātie atbilžu varianti ir tādi, kas skolotājus sabiedrībai var parādīt kā gražīgus bērnus. Nav saprotams, kāpēc jāuzdod jautājums, kura viens atbilžu variants ir, ka nepatīk medicīnas iestādes un potes!
Bet droši vien katrs no tiem, kas atbildēja, ka viņiem nepatīk, smagas slimības gadījumā neatteiktos no mediķu pakalpojumiem.
Tāpat, kad respondentiem jautāja, vai viņi jau ir vakcinējušies, nebija atbilžu varianta, ka par to vēl tiek domāts. Līdz ar to sanāk tā, ka visi, kuri nav vakcinēti, pārslimojuši kovidu vai tūlīt vakcinēsies, ir kategoriski pret vakcinēšanos.
Tāpat jāņem vērā, ka aptaujāti tika arī iestāžu tehniskie darbinieki, tātad nav zināms, cik tad patiesībā skolotāju baidās no potēm kā tādām vai negrib vakcinēties tieši pret Covid-19.
Taču tas nekavē sociālo tīklu aktīvistus uzbrukt tieši skolotājiem, pārmetot viņiem neizglītotību, to, ka pedagogi neuzticoties zinātnei, esot bezatbildīgi un nesolidāri ar pārējo sabiedrību.
Esam nonākuši unikālā situācijā, kad, ierobežojot brīvību (šajā gadījumā brīvību lemt pašiem par savu ķermeni), varam atgūt zaudēto brīvību – iet uz skolu, strādāt klātienē, apmeklēt sarīkojumus, ceļot.
Tas patiesībā ir pat ironiski: liberāļi, kas allaž uzsvēruši, ka katrs pats var darīt ar savu ķermeni, ko grib, šobrīd bieži vien ir aktīvāko vakcinācijas aģitatoru pusē.
Un diemžēl tā ir, ka agresīvā komunikācija starp vakcinācijas propagandistiem un antivakseriem neveicina sabiedrības izpratni ne par vakcinācijas nepieciešamību, ne arī par to, kā tad vakcīna iespaidos katra organismu.
Tas, ka tieši pedagogu dēļ atkal būšot attālinātas mācības, gan nav taisnīgi teikts: pedagogu vidējais vakcinācijas līmenis ir ap 50 procentiem, kas ir augstāks nekā sabiedrībā kopumā.
Domājams, ka lielākā daļa sabiedrības (tie, kas neplosās pa sociālajiem tīkliem) arī saprot, ka ne jau no pedagogiem vien atkarīgs nākamais mācību gads.
Tāpēc patiesībā sabiedrība vienprātīgi nepieprasa skolotāju obligātu vakcināciju. To apliecina arī divas pretējas iniciatīvas, par kurām var parakstīties portālā “Manabalss.lv”.
Proti, par pirms 13 dienām iesniegto iniciatīvu par pedagogu obligātu vakcināciju pret Covid-19 parakstījušies tikai nedaudz vairāk kā 2000 aktīvistu. Tikmēr iniciatīva par brīvprātīgu vakcināciju, kurai gan tiek vākti paraksti jau kopš janvāra, atbalstīta jau vairāk nekā 43 000 reižu.
Tas liek domāt, ka Saeimā skolotāju vai kādu citu profesiju pārstāvju obligāta vakcinācija varētu arī netikt atbalstīta.
Protams, būtisks ir jautājums: ja nebūs obligāta vakcinācija, vai nevakcinētie pedagogi būs gatavi iet klasē un strādāt klātienē, nežēlojoties par pedagogu neaizsargātību un riskiem, kam viņi pandēmijas dēļ pakļauti.
Ja tā, ir jāmeklē iespējas, kā skolām maksimāli droši strādāt arī šādos apstākļos. Izglītības un zinātnes ministrija esot izstrādājusi attiecīgus ieteikumus, kuri gan vēl valdībā nav pieņemti, taču liek cerēt, ka būs plāns “B”.
Pieejai ir jābūt elastīgākai par “visi skolotāji vakcinēti vai visas skolas ciet”.
Tas, vai nākamajā mācību gadā lielākoties būs klātienes mācības, atkarīgs ne tikai no tā, vai vakcinēsies skolotāji, bet arī no visas sabiedrības rīcības, kā arī no tā, cik drosmīgi savos lēmumos būs politiskie līderi.
