Kā nodrošināt cieņpilnu dzīvi, kad pensiju lielums kļuvis atkarīgs no nabadzības pabalsta 21
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Balstoties uz Satversmes tiesas jau esošajiem un vēl gaidāmajiem spriedumiem par sociālajiem pabalstiem un garantēto minimālo ienākumu, Labklājības ministrija (LM) piedāvā jaunu metodi sociālo pabalstu un pensiju minimālo apmēru aprēķiniem.
Ja ministrijai izdosies aizstāvēt savus priekšlikumus valdībā un Saeimā, tad tas gandrīz divkāršotu pensiju bāzi, taču viegli tas nebūs – visu priekšlikumu īstenošana prasītu papildus 150 miljonu eiro finansējumu gadā pie jau esošajiem sociālās aizsardzības izdevumiem – trīsarpus miljardiem eiro.
Pagājušajā nedēļā labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) paziņoja par ministrijas piedāvājumu celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā. Šo priekšlikumu ar prieku atbalstījusi arī Latvijas Pensionāru federācija.
Priekšlikumu īstenošana cieši saistīta ar vairākiem pēdējā laika Satversmes tiesas spriedumiem, kas nosaka, ka valstij jānodrošina tādi trūcīgas personas ienākumu, sociālā nodrošinājuma un invaliditātes pensiju līmeņi, kas nodrošinātu cieņpilnu dzīvi.
Dīvainā kārtā arī pensiju līmeņa aprēķini ir cieši saistīti ar šiem spriedumiem.
Cik daudz ir cieņpilni
Lai izprastu ministrijas piedāvājumu, jāiedziļinās dažos skaitļos un jēdzienos. Pirmkārt, pastāv statistikā izmantotais jēdziens “mediāna”. Šajā gadījumā visu aprēķinu pamatā ir 2018. gada ienākumu mediāna, kas ir 544,41 eiro – puse Latvijas iedzīvotāju saņem mēneša ienākumus, kas ir lielāki nekā 544,41 eiro, bet puse – mazākus.
Otrkārt, pastāv jēdziens “garantētais minimālais ienākums” (GMI) – proti, ienākumu slieksnis, zem kura nokrist nav pieļaujams, jo tad vairs nav nodrošināms cieņpilns dzīves līmenis.
Vienkārši un skaidri izsakoties, GMI ir nabadzības pabalsts, kas attiecas uz cilvēkiem un mājsaimniecībām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, mazāk par pusi no mediānas – tātad 272 eiro uz personu, un šo cilvēku dzīves līmenis ir jābalsta ar sociālajiem pabalstiem.
Labklājības ministrija uzskata, ka minimālie ienākumi, kas spēj nodrošināt minēto “cieņpilno līmeni”, ir 20% no 2018. gada ienākumu mediānas – 109 eiro mēnesī esošo 64 eiro vietā un piedāvā izmantot šo skaitli par pamatu sociālo pabalstu aprēķināšanai, proti, to bāzi.
Labklājības ministrija uzskata, ka pensionāri ir pelnījuši vairāk – vecuma pensiju bāzi tiek piedāvāts palielināt līdz 30% no 2018. gada ienākumu mediānas – 163 eiro mēnesī pašreizējo 80 vietā. Attiecīgi invaliditātes pensiju bāzi tiek piedāvāts palielināt līdz 35% no ienākumu mediānas – 191 eiro pašreizējo 122,69 eiro vietā.
Pensiju bāze ir līdzvērtīga minimālajai pensijai un tiek izmantota par pamatu aprēķiniem – atkarībā no darba stāža tai piemēro dažādus koeficientus. Visu minēto priekšlikumu īstenošanai nepieciešami papildu aptuveni 150 miljoni eiro 2021. gada budžetā.
Ņemot vērā Covid-19 krīzes radīto ieņēmumu samazinājumu, budžeta sarunas būs smagas un grūtas un panākt atbalstu 150 miljonu eiro piešķiršanai pensiju bāzes celšanai viegli nebūs, atzina labklājības ministre Ramona Petraviča sarunā ar “Latvijas Avīzi”.
“Tomēr es cerīgi skatos uz tiem ieņēmumiem, kas varētu rasties, palielinot minimālo sociālo iemaksu objektu. Precīzu aprēķinu vēl nav, taču sākotnējās aplēses liecināja par aptuveni 80 miljonu papildu ieņēmumiem. Par laimi, Satversmes tiesas spriedumi izvirzījuši šo problēmu valdības visaugstāko prioritāšu sarakstā kopā ar mediķu un skolotāju algām, un šo spriedumu nepildīt nav iespējams.” R. Petraviča atzina, ka par skaitļiem vēl būšot ilgas un grūtas diskusijas – pensiju bāzes palielinājums noteikti nevarot būt zemāks par 109 eiro, kas ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) un minimālā sociālā pabalsta līmenis.
“Loģiski, ka pensiju bāze nevar būt zemāka par GMI, un GMI ir noteikts 109 eiro līmenī jeb 20% apmērā no ienākumu mediānas. Dokumentos definēts, arī kādu vajadzību segšanai GMI domāts – pārtikai un apģērbam –, un no šā skaitļa uz leju atkāpties vairs nav iespējams. Pensijām 163 eiro jeb 30% no mediānas būtu labākais iespējamais variants,” teica ministre, vienlaikus atzīstot, ka minimālā programma – ja minimālo vecuma pensiju, invaliditātes pensiju bāzi un sociālos pabalstus novienādo un palielina līdz 109 eiro, tad šādai programmai būtu nepieciešams četras reizes mazāk līdzekļu – vien 38 vai 39 miljoni eiro.
Ko gaidīt?
Prognozēt, ar ko beigsies diskusija valdībā un Saeimā, ir grūti. Labklājības ministrija argumentēs ar Satversmes tiesas spriedumiem, no kuriem divi pēdējie gaidāmi rudenī, vēl pirms valsts budžeta pieņemšanas.
Par to saturu lielu šaubu nav – tie atbalstīs LM viedokli, ka sociālo pabalstu sistēma un aprēķinu bāze ir jāpārskata.
Tāpat ministrijas nostāju varētu atbalstīt tas, ka valstij nav politiski izdevīgi atzīt, ka pensiju bāze ir tāda pati kā nabadzības pabalsts, jo tas liek uzdot nepatīkamu jautājumu – kā vārdā esam strādājuši visu mūžu, ja to pašu var saņemt nestrādājot?
No otras puses – Covid-19 krīze devusi smagu triecienu budžeta ieņēmumiem, tie šogad samazināsies no pērnajiem 10 miljardiem eiro līdz aptuveni deviņiem miljardiem, bet solījumi doti arī ārstiem un skolotājiem un atkāpties no tiem būs grūti. Ņemot vērā minēto, manuprāt, reālistiskāka ir piesardzīgā prognoze, ka valdība apstāsies pie pensiju bāzes, kas būs 109 eiro, nevis 163, apsolot nākotnē to pārskatīt.
