Kuras īstās zāles 2
Arteriālās hipertensijas gadījumā zāles nāksies lietot līdz pat mūža galam. Konkrēts paaugstināta asinsspiediena izcelsmes mehānisms joprojām nav zināms, tāpēc to iespējams ārstēt tikai simptomātiski, mazinot nevēlamo iedarbību. Diemžēl tikai aptuveni 10% gadījumu izdodas noskaidrot iemeslu, kas var būt nieru, vairogdziedzera vai citas slimības.
Ārstam ir svarīgi izprast pacienta vājo vietu, kas varētu izraisīt hipertensiju. Piemēram, sirds darbība jāpadara lēnāka, lieto bēta blokatorus. Tomēr dakteris nevar solīt, ka pirmās izrakstītās zāles palīdzēs par visiem 100%. Parasti sāk ar vienu medikamentu un, ja tas nav efektīvs, kombinē ar citiem vai lieto zāles, kam vienā tabletē apvienoti divi vai pat trīs medikamenti.
Apakšējo spiediena rādītāju ir grūtāk samazināt. Vienkāršoti runājot, augšējais liecina par sirds darbu, bet apakšējais – par asinsvadu stāvokli. Sirds darbību var diezgan labi koordinēt, taču grūtāk ir mainīt asinsvadus.
Ja zāles izraisa blaknes, iespējams izvēlēties citas. Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori jeb tā sauktie prili vismaz 15% gadījumos iedarbojas uz bronhu muskulatūru un izraisa klepu, taču tos var aizvietot ar citas grupas zālēm – angiotensīna receptoru blokatoriem jeb tā sauktajiem sartāniem. Kalcija antagonisti dažreiz izraisa kāju tūsku, bet to vietā var piemeklēt citus medikamentus, palielināt bēta blokatoru vai prilu devu.
Nereti hipertensijas slimnieki pieļauj lielu kļūdu – uzlabojoties pašsajūtai, pārtrauc lietot zāles vai nedzer visas, ko ārsts izrakstījis. Tas agri vai vēlu beigsies ar asinsspiediena celšanos, taču džinu atkal izlaist no pudeles nebūtu vēlams.
Kritiskās svārstības
Ārstējot hipertensiju, ir normāli, ja asinsspiediens paaugstinās 20–30 mm/Hg robežās, piemēram, skatoties spraiga sižeta filmu. Jāņem vērā, ka hipertensijas slimniekam reakcija pēc stresa situācijām mēdz saglabāties ilgāk nekā veselam cilvēkam.
Lietojot zāles, asinsspiediens var nokrist par zemu, par ko liecinās ļoti nepatīkama sajūta, it īpaši, ja tas notiks strauji. Šajā gadījumā jākonsultējas ar ārstu, nevis pēc paša iniciatīvas jāsamazina medikamenta deva vai tas jāpārtrauc lietot.
Hipertoniskā krīze, kad asinsspiediens uzkāpj ap 200/100 mm/Hg, liecina par organisma izsīkumu. Iestājas sirds mazspēja, ķermeni pārklāj auksti sviedri, dauzās sirds, ir slikta dūša, vemšana un reibonis, galvassāpes un sliktākajā gadījumā var attīstīties asinsizplūdums jeb insults. Protams, šādā ārkārtas situācijā nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Savukārt karstā laikā, asinsspiedienam kritiski pazeminoties, var rasties karstuma dūriens, kad sirds atsakās strādāt.
SVARĪGI
Paaugstināts asinsspiediens jāārstē arī tad, ja ir laba pašsajūta, jo tas vienalga veic savu ļauno darbu.
KONSULTĒJIS LATVIJAS UNIVERSITĀTES KARDIOLOĢIJAS UN REĢENERATĪVĀS MEDICĪNAS VADOŠAIS PĒTNIEKS, MEDICĪNAS DOKTORS VILNIS DZĒRVE
