Cik bieži vajadzētu mainīt virtuves dēlīšus? Kāpēc tas jādara? 2
Cik bieži vajadzētu mainīt virtuves dēlīšus? Kāpēc tas jādara? ZANE K.
“Lai mājas virtuvē uzturētu higiēnu, produktu sadalīšanas dēlīši būtu jāmaina ikreiz, kad tie nolietojušies, piemēram, ir bojāta virsma un vairs nav iespējams šo dēlīti uzturēt tīru,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. “Dēlīša kalpošanas ilgumu nosaka materiāls, no kā tas izgatavots. Piemēram, dēlīši no blīva materiāla kalpo ilgāk, savukārt koka dēlīši, ja tos bieži lieto, netīrumus uzsūc vairāk nekā dēlīši no polimērmateriāliem. Tāpēc ideālajā variantā termiski neapstrādātiem produktiem (gaļai, zivīm) vajadzētu būt vienam sadales dēlītim un nažiem, bet gataviem produktiem (maizei, sieram) un dārzeņiem – citam.”
Virtuves dēlīšiem jābūt ērtiem, labi kopjamiem un izturīgiem, lai tie pēc iespējas ilgāk pildītu savu funkciju. Nav viena konkrēta ideālā virtuves dēlīša, tāpēc katrai produktu grupai un veicamajai darbībai vajadzētu atrast atbilstīgāko. Vislabāk izvēlēties 30 × 45 cm lielus griežamos dēļus, uz kuriem ērti strādāt un no kuriem produkti nekrīt uz darba virsmas.
No koka
No cietas koksnes (ozola, oša, kļavas, bērza) darinātie ir ne vien izturīgāki, bet arī mazāk uzsūc aromātus. Mīkstākas koksnes dēlīšos vairāk uzkrājas mitrums un pārtikas produktu atliekas, tā palielinot baktēriju vairošanās risku.
Šos dēlīšus nav viegli kopt, jo tie uzsūc aromātus un krāsas, ātri rodas iegriezumi. Ir firmas, kas piedāvā virtuves dēlīšus ar antibakteriālu pārklājumu, kas samazina baktēriju un pelējuma veidošanos, līdz ar to materiāls ir tīrāks ilgāku laiku.
Koka dēlīšiem jāpievērš papildu uzmanība – tos pēc mazgāšanas nevar nolikt trauku žāvētājā un aizmirst, jo pamatne nedrīkst palikt mitra. Piemērotākais veids glabāšanai – dēlīšus pakārt aiz roktura vai izurbtā cauruma. Dēlīša mūžu var pagarināt, ja pāris reižu mēnesī pēc mazgāšanas un nožāvēšanas to iesmērē ar augu eļļu.
No plastmasas
No polipropilēna ražotie dēlīši nav poraini, tāpēc netīrumu daļiņas, kas izdalās no produktiem, rosinot baktēriju vairošanos, nevar tik viegli iesūkties. Vislabāk izvēlēties biezākus plastmasas dēlīšus, kas kalpos ilgāk un kam virsējā kārta lēnāk dils. Taču arī plastmasas dēlīšos diezgan ātri rodas iegriezumi, sevišķi, ja dēlītis ir plāns. Ieteicams pēc katras lietošanas reizes tos dezinficēt.
Stabilāki un lēnāk dilstoši ir profesionālie virtuves dēlīši, kas izgatavoti no blīvākas plastmasas. To virsma nodilst lēnām, dēlīši ir viegli kopjami.
No granīta
No granīta ražotie dēlīši ir visizturīgākie un arī higiēniskākie, jo šim materiālam ir blīva struktūra. Tie ir stabili uz darba virsmas, neuzsūc mitrumu un aromātus. Viegli kopjami. Vienīgais trūkums, izmantojot granīta dēlīšus, – būs bieži jāasina naža asmens, jo pret cieto virsmu tas ātri notrulinās.
PADOMI
• Katrā virtuvē ieteicams turēt vismaz trīs četrus dēlīšus. No pārtikas drošības viedokļa nav ieteicams uz viena dēlīša griezt svaigus un termiski apstrādātus produktus.
• Ērtībai var izvēlēties atšķirīgas krāsas un materiāla dēlīšus.
• Pārāk mazi dēlīši apgrūtina darbu. Lai pārliecinātos, vai dēlītis ir pietiekami liels, nazi uz tā novieto pa diagonāli – ja naža gali iet pāri, dēlītis ir par mazu.
• Dēlītis neslīdēs pa galda virsmu, ja tas būs ar gropītēm vai zem tā paliek samitrinātu dvieli.
• Ja dēlītim parādījušies robi un dziļi iegriezumi, to ir grūti kopt, un rodas lieliska vide baktērijām. Tas jāmaina pret jaunu.
• Vienalga, no kāda materiāla ir dēlītis, to nevajadzētu mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā. Būs gana, ja to nomazgās ar lielāku daudzumu trauku mazgājamā līdzekļa. Pirms mazgāšanas arī var izmērcēt ūdens un galda etiķa šķīdumā (attiecībā 4:1).
