Svarīgs nevis medaļu skaits, bet kopējie rezultāti 0
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis Latvijas olimpiešu startu Londonā nevērtēs pēc izcīnīto medaļu skaita, bet gan pēc olimpiskajās spēlēs sasniegtajiem rezultātiem.
Vrubļevska vērtējumā vislabākais Latvijas olimpiskās komandas starts izdotos tad, ja katrs sportists parādītu savu vislabāko iespējamo sniegumu. “Ja sportists uzstādīs personisko rekordu vai startēs personīgā augstākā sasnieguma vai sezonas labākā sasnieguma līmenī, tas nozīmēs, ka viņš ir izdarījis visu, lai parādītu savu labāko sniegumu, izspiežot no sevis visu potenciālu, uz ko tobrīd ir spējīgs,” sacīja Vrubļevskis un piebilda, ka lielākie sportistu vērtētāji allaž bijuši līdzjutēji un žurnālisti.
Savukārt runājot par pašām augstākajām vietām, LOK prezidents uzsvēra veiksmes faktoru, bez kura augstu sasniegumu sportā nevar iztikt. “Zinot, ka pasaulē konkurence cīņā par pjedestālu tikai pieaug, ļoti daudz ko šajā vienādi sagatavoto sportistu cīņā izšķir gadījums un veiksme. Ceru, ka mūsējiem tās netrūks. Es ceru, ka Londonā mūsējiem veiksme stāvēs klāt, ja vien sportisti paši visu būs izdarījuši vislabākajā līmenī,” teica LOK vadītājs.
Kā piemēru veiksmes nozīmei sportā Vrubļevskis minēja sprinteri Ronaldu Arāju, kam Eiropas čempionātā veiksmes pietrūcis. “Ja tiesneši nebūtu kļūdījušies un ļāvuši 100 metru sprinta finālā dalībniekiem noskriet līdz galam jau pirmo startu, iespējams, mēs tagad par Arāju runātu jau kā Eiropas medaļnieku vai vismaz ceturtās vai piektās vietas ieguvēju un potenciālu Londonas finālistu vai pusfinālistu. Taču tiesneši kļūdījās, un pēc tam tika atzīts, ka skrējienu nevajadzēja apturēt. Respektīvi, viens gadījums un lēmums daudz ko ietekmē un izšķir,” uz neveiksmīgo atkārtoto skrējienu, kurā Arājs guva smagu traumu, norādīja Vrubļevskis.
LOK pirms olimpiskajām spēlēm nekad nav izvirzījusi mērķi un prognozējusi, cik medaļu olimpiskajās spēlēs vajadzētu izcīnīt. “Mēs nekad neesam prognozējuši medaļu skaitu. Objektīvāks vērtējums varētu būt tas, ko minēju jau iepriekš – cik sportisti ir gatavi cīņai par augstākajām vietām. Mums ir bijis dažādi, piemēram, 1992. gadā Barselonā Afanasijs Kuzmins savu sudraba medaļu ieguva jau sacensību otrajā dienā, bet pēc četriem gadiem Atlantā vienīgā medaļa tika izcīnīta pēdējā dienā, kad Ivans Klementjevs izairēja sudrabu, bet līdz tam nebija nevienas medaļas. Cerības ir vienmēr, un, ejot uz sacensībām, mēs katrreiz ceram, ka mūsējiem veiksies un ka viņi tam ir gatavi. Medaļu skaits un medaļu spožums nebūs tas, kas līdz galam izdarīs vērtējumu, cik sekmīgi Latvija ir sagatavojusies un piedalījusies spēlēs. Labākais vērtējums būs pēc tā, kādus rezultātus mūsu sportisti ir uzrādījuši,” uzskata Vrubļevskis.
Tomēr Latvijas iedzīvotāji optimistiski var gaidīt olimpiskās spēles, un pašlaik nav iemeslu, lai sportisti Londonā startētu sliktāk nekā iepriekšējās divās vasaras olimpiskajās spēlēs. “Atēnās 2004. gadā bija četras sudraba medaļas, 2008. gadā Pekinā bija visu triju kalumu medaļas, un vēl seši sportisti, kā arī sieviešu basketbola izlase tika labāko desmitniekā. Vērtējot šīs komandas potenciālu un ņemot vērā arī pagājušā gada pasaules un Eiropas čempionātus olimpiskajās disciplīnās, es domāju, ka astoņi līdz desmit Latvijas olimpieši ir spējīgi cīnīties par vietu desmitniekā, kas, manuprāt, jau ir topu tops. Ja vēl būs veiksme, tad arī var būt augstākās vietas,” pieļauj LOK vadītājs.
Vērtējot olimpiskās komandas sastāvu Vrubļevskis izcēla vairākus viņu iepriecinošus faktus. “Ir daži sporta veidi, par kuru pārstāvju iekļūšanu olimpiešu vidū ir liels prieks. Piemēram, cīņas mums nebija vairākus olimpiskos ciklus pēc kārtas, bet tagad startēs gan Armands Zvirbulis, gan Anastasija Grigorjeva. Galda teniss pirmo reizi Latvijas sporta vēsturē būs pārstāvēts olimpiskajās spēlēs. Pludmales volejbolā mums divi pāri ir starp pasaules 16 labākajiem, kas Latvijai, ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju skaitu, bet arī ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir diezgan unikāli. Jo tikai piecām valstīm Londonā pludmales volejbolā būs pa diviem pāriem,” priecājās Vrubļevskis.
Par unikālu viņš nosauca Afanasija Kuzmina iegūto iespēju startēt devītajās olimpiskajās spēlēs. “Viņš mūsu komandā ir unikāls, jo ja PSRS nebūtu boikotējusi 1984. gada Losandželosas olimpiskās spēles, tad šīs viņam būtu desmitās, un tas jau būtu absolūts Ginesa rekords. Jācer, ka jaunās tehnoloģijas arī viņam palīdzēs gūt labus rezultātus. Pēdējās sacīkstes Polijā liecina, ka Kuzmins, neskatoties uz saviem gadiem, sportisko formu nav zaudējis,” sprieda Vrubļevskis.
Uz olimpiskajām spēlēm Londonā LOK gatavojas vest 44 sportistus. “Pašlaik es šajā skaitlī iekļauju arī sprinteri Ronaldu Arāju, jo visādi mēdz būt – atnāks kāds guru no austrumiem, padarbosies, uzpūtīs un traumētā cīpsla būs vesela, varēs dipadot tālāk. Ronalds ir izpildījis A normatīvu, un līdz ārstu atzinumam, lai kāds tas arī būs, nav pamata viņu neiekļaut kandidātu sarakstā. Tāpat ceram, ka Latvijas III olimpiādē pie olimpiskā kvalifikācijas normatīva tiks vēl kāds Latvijas vieglatlēts,” Vrubļevskis izteica cerību, ka pirmdien, kad LOK izpildkomitejas sēdē tiks apstiprināta olimpiskā komanda, potenciālo olimpiešu būs vēl vairāk.
LOK vadītājam mazliet ir žēl, ka atšķirībā no Pekinas šoreiz Latvija nebūs pārstāvēta komandu sporta spēlēs. “Žēl, ka netika sieviešu basketbola komanda, kas bija tuvu tam. Diemžēl šoreiz nesanāca. Sieviešu basketbola izlases piedalīšanās olimpiskajās spēlēs Pekinā deva pozitīvu publisku tēlu Latvijas komandas līdzdalībai, liecinot, ka mūsu valstī sports ir tādā līmenī, ka sporta spēļu komanda spēj tikt pasaules labāko 12 vai 16 skaitā, kas startē olimpiskajās spēlēs. Tas arī liecina par kopējo valsts attīstības līmeni. Ceram, ka nākotnē viss attīstīsies un ies uz priekšu gan sieviešu basketbolā, gan arī pārējie sporta veidi saņemsies un tiks uz nākamajām spēlēm”.
Tāpat žēl, ka vajadzējis laist garām trešo nopelnīto ceļazīmi uz džudo sacensībām. “Mums būtu trīs džudisti, taču satiksmes negadījuma dēļ Vladimirs Osnačs nevar startēt, jo ārsti neļauj un viņš pašlaik tam nav fiziski gatavs. Tāpēc mēs bijām spiesti no tās vietas atteikties, lai gan pasaules rangā viņš bija izcīnījis pietiekami daudz punktu, lai kļūtu par olimpieti. Taču startēs Jevgēņijs Borodavko un Konstantīns Ovčiņņikovs,” piebilda Vrubļevskis.
Gatavošanās olimpiskajām spēlēm Londonā nav daudz atšķīrusies no iepriekšējām reizēm. “Olimpiskās spēlēs ir olimpiskās spēles. Ja runā tieši par Londonu, tad olimpiskās spēles tur notiks trešo reizi, bet Latvijas sportisti Londonā piedalīsies pirmo reizi. 1908. gadā Latvijas kā valsts nebija, 1948. gadā Latvijas vairs nebija, bet tagad mēs esam jau pieredzējusi komanda, kas olimpiskajās spēlēs atkal startē kopš 1992. gada. LOK organizatoriskā ziņā visas spēles ir gandrīz vienādas, izņemot to, ka šo gadu laikā ir mainījušās tehnoloģijas, un līdz ar to ir samazinājies papīru daudzums, bet palielinājusies elektronisko dokumentu plūsma. Visa akreditācija šogad pārsvarā ir elektroniski, izņemot atlētu atbildības formas, kur katrs atlēts parakstās par savu atbildību un pienākumiem, uzņemoties olimpiešu pienākumus, apņemoties nepārkāpt olimpiskās hartas principus, ievērot antidopinga noteikumus un tamlīdzīgas lietas. Tas ir vienīgais dokuments papīra formā, un, protams, akreditācijas karte katram olimpisko spēļu dalībniekam, kas arī ir fizisks dokuments. Pārējās visas datu plūsmas ir tikai elektroniski. Varbūt nākotnē vēsturniekiem tas apgrūtinās arhivēšanas darbus, bet mums tas dzīvi ikdienā krietni atvieglo,” atzina Vrubļevskis.
Olimpiskās spēles Londonā tiks atklātas 27. jūlijā un ilgs līdz 12. augustam.
