Ja gadījies apmaldīties 11
Nekrist panikā
Visi izdzīvošanas eksperti apgalvo – brīdī, kad cilvēks reāli sajūt, ka ir apmaldījies, pirmā spontānā reakcija ir zināms satraukums un pat bailes. Nekādā gadījumā nevajag krist panikā un sākt drudžaini skraidīt pa mežu cerībā atrast pareizo virzienu, jo jūs taču nezināt, kurā brīdī esat nomaldījies.
Svarīgi nomierināties
Vispirms jāmēģina nomierināties – ievilkt elpu un atsaukt prātā savu pārvietošanās maršrutu, vienlaikus mēģinot atcerēties pēdējo redzēto atmiņā paliekošo vietu. Bez steigas paejieties uz vienu vai otru pusi, un iespējams, ka turpat netālu šo vietu arī ieraudzīsiet. Ja šiem pirmajiem meklējumiem nav panākumu, atrodiet kādu līdzenu vietu un pēc atmiņas mēģiniet uzzīmēt savu maršrutu, atceroties par debespusēm un saules atrašanās vietu.
Šādās situācijas nevajadzētu kautrēties, bet darīt visu, kas spēj jūs nomierināt, piemēram, dziedāt vai skaļi sarunāties ar sevi. Vismaz izdzīvošanas eksperti apgalvo, ka tas nomierina. Lieks troksnis var jūs pasargāt no negaidītas tikšanās ar kādu no strauji augošās Latvijas lāču populācijas pārstāvjiem, kuri parasti no tikšanās ar cilvēku mēģina izvairīties.
Svarīgi telefonsakari
Ja jūsu telefonam ir zona, mēģiniet sazvanīt savus ceļabiedrus. Ja esat viens, var zvanīt glābšanas dienestam, taču… ja nevarēsiet pateikt kaut cik precīzu savu atrašanās vietu, ātru palīdzību nesagaidīsiet.
Raksturīgs troksnis un bites
Mēģiniet atsaukt atmiņā, vai, ejot mežā, nedzirdējāt kādu raksturīgu troksni: suņa riešanu, pa ceļu braucošas automašīnas vai vilcienu.
Ja ceļā gadās kāda meža pļava vai viršu klajums, tur noteikti varētu darboties bites. Mierīgi pasēdiet un tās pavērojiet – pēc medus savākšanas bites noteikti dosies sava stropa un māju virzienā.
Lejup gar strautu
Ja uzduraties kādam strautam, dodieties lejup pa straumi – vienmēr ir cerība nonākt līdz kādai upītei, bet gar upīti līdz kādām mājām.
Lai nesāktu iet pa apli
Taču jāuzmanās no kādas situācijas – zināms, ka orientāciju zaudējis cilvēks, nekontrolējot situāciju, sāk iet pa apli, pēc laika atgriežoties vienā un tajā pašā vietā. Tas notiekot it kā tāpēc, ka cilvēks ar savu darba kāju automātiski sper garāku soli vai arī tāpēc, ka nereti viena kāja ir garāka nekā otra. Lai no tā izvairītos, sev taisni priekšā jāizvēlas kāds pamanāms objekts un jādodas uz to. Nonākot līdz tam, jāizvēlas nākamais – savukārt taisnu virzienu palīdzēs noturēt ziemeļu virziena noteikšana. Šādā veidā jūs nonāksiet līdz tuvākajai meža stigai un varēsiet atrast to apzīmējošo plāksnīti. Ja nu gadījumā jāzvana glābējiem, tad šī plāksnītes numerācija norādīs visai precīzu jūsu atrašanās vietu.
Svarīgi
Ejot mežā nepazīstamā vietā, vajadzētu apģērbties nedaudz siltāk, nekā to prasītu laika apstākļi, paņemot līdzi arī nedaudz ēdiena, kas aizņem maz vietas (vislabāk enerģijas batoniņus), un ūdeni. Noderēs arī pieres lukturītis un sērkociņi.
