Svarīgi zināt ogotājiem un sēņotājiem! Kā neapmaldīties mežā un kā rīkoties, ja tomēr gadās apmaldīties 11
Jaunajai paaudzei varētu šķist pat neticami, ka mūsdienās vēl sastopamas situācijas, kad cilvēkiem gadās apmaldīties mežā.
Patlaban internetā ir pieejamas daudzas dažādas aplikācijas – sākot ar Google Maps un beidzot ar Latvijas mežu kartēm, taču ir pietiekami daudz gados vecāku cilvēku, kuri neorientējas jaunajās tehnoloģijās. Diemžēl tieši viņi visbiežāk arī ir tie profesionālie sēņotāji un ogotāji, kuru meklēšanā dažkārt nākas izmantot brīvprātīgos un pat helikopterus.
Esam vērīgi, jau ieejot mežā
Lai arī cilvēki parasti izvēlas doties uz sev zināmām un pārbaudītām vietām un šādos gadījumos apmaldīties it kā nevajadzētu, tomēr gadās visādi. Ne velti ir vecais latviešu sakāmvārds par apmaldīšanos trijās priedēs.
Savā žurnālista praksē atceros gadījumu, kad Teiču purvā brīvprātīgie un helikopters vairākas dienas meklēja vairāk nekā 80 gadu vecu kundzi. Kad viņu atrada, pati kundze bijusi ļoti pārsteigta, ka apmaldījusies vietā, kur dzērvenes lasījusi visu mūžu. Uz žurnālista jautājumu, kā viņa šīs trīs dienas izturējusi, kundze braši atbildējusi: “Kā izturēju? Zināju, ka mani meklēs, tāpēc lieki nekur nestaigāju un taupīju spēkus. Sēdēju ar slapju d…su sūnās un ēdu salasītās dzērvenes.”
Ieejot mežā, vispirms jātiek skaidrībā par debespusēm, respektīvi – kādā virzienā dodaties.
Visvieglāk to izdarīt, orientējoties pēc saules, taču apmākusies diena nedos šādu iespēju. Var, protams, ņemt līdzi kompasu, taču arī pēc norādēm dabā ziemeļu pusi ir viegli noteikt.
Vislabākie ziemeļu puses rādītāji ir koki – skujkokiem šajā pusē zari būs plānāki, bet uz stumbra ziemeļpusē aug vairāk sūnu. Savukārt, apskatot nozāģētu koku celmus, var redzēt, ka ziemeļu pusē gadu loki ir šaurāki. Ziemeļu virzienu var noteikt arī pēc izvietotajām apzīmējumu plāksnītēm meža stigu krustojumos – ja skatīsieties uz šo plāksnīti virzienā, ka mazākais meža kvartāla apzīmējuma skaitlis būs pa kreisi, bet lielākais pa labi, tad ziemeļi jums būs tieši pretī.
Attiecīgi pretī ziemeļiem vienmēr būs dienvidi. Austrumus un rietumus, protams, parāda pati saule, taču saullēktā mežā dodas reti kurš – izņēmums gan ir plaši zināmas baraviku vietas, kurās ir liela lasītāju konkurence.
Atceroties debespušu virzienus, pēc tiem arī vajadzētu orientēties, sākot ceļu atpakaļ. Tiesa, sēņojot parasti mežs tiek izstaigāts krustu šķērsu, tāpēc tas negarantē, ka no meža iznāksiet precīzi tajā pašā vietā, kur iegājāt. Taču virziens būs pareizais, un noteikti iznāksiet uz maršruta sākšanas stigas vai ceļa.
Vēl pirms došanās mežā ieteicams paturēt acīs kādus atšķirīgus apkārtējās vides veidojumus – tie var būt lieli akmeņi, nolūzuši vai interesantas formas koki, elektrolīnijas un pat mežā izgāzti mēsli.
Tie, kuri uzskata, ka orientēšanās mežā nav viņu stiprā puse, var mest kautrību pie malas un atzīmēt savu maršrutu ar pamanāmiem orientieriem. Ļoti labi izmantojami vienreizējie iepakojuma maisiņi košās krāsās, kurus var piesiet pie kokiem 200–300 metru attālumā. Iznākot no meža, vajadzētu tos no kokiem noņemt. Nenoliedzami, ka sēņot un ogot visdrošāk lielākā kompānijā un turēties drošā tuvumā, ik pa brīdim sasaucoties.
