Svarīgi noteikumi, lai sētas metāla kājas kalpotu ilgi 0
Viens no praktiskākajiem veidiem, kā ātri un ar salīdzinoši lētām izmaksām ierīkot koka sētu, – balstiem izmantot metāla stabiņus, ko nostiprina zemē. Lai tāds žogs kalpotu ilgi un būtu glīts, jāievēro vairākas nianses.
Apaļas vai kvadrātveida?
Izvēloties materiālu sētas metāla stabiem, var iegādāties gan jaunas apaļas caurules, gan lietotas. To diametrs parasti ir vismaz 50 mm un sienu biezums – 3 mm. Metrs šādas caurules maksās aptuveni 3,50 eiro. Lietotās izmaksās lētāk, taču būs jāiegulda vairāk darba, lai tās sagatavotu krāsošanai.
Īpaši piemērotas ir caurules, kuras savulaik izmantotas sūkņu sistēmās.
Tām ir biezas sieniņas un arī sākotnēji laba pretrūsas apstrāde.Var arī izvēlēties kvadrātveida caurules (50 x 50 mm) vai taisnstūrveida caurules (60 x 40 mm). Materiāla sienu biezums, sākot no 2,5 mm. Metrs šādas caurules maksās nedaudz vairāk par 4 eiro (3 mm biezas).
Protams, var iegādāties gatavus sētas mietus jau ar kronšteiniem un nokrāsotus, taču tie maksās daudz dārgāk – sākot no 10 eiro par metru. Turklāt tirdzniecībā lielākoties ir gatavi stabiņi, kuru sienas biezums ir vien 1,5 mm, kas koka sētai nav pietiekami.
Būs vajadzīgas arī metāla plāksnītes vai leņķdzelzs koka konstrukciju stiprināšanai. Metrs leņķdzelzs (30 x 30 x 3 mm) izmaksās nepilnus 1,50 eiro.
Var metināt vai skrūvēt
Protams, vislabāk, ja sētas ierīkotājs prot rīkoties ar metināmo ierīci. Tad atliek vien nogriezt vajadzīgā izmēra caurules, stiprinājumus un tos rūpīgi sametināt. Ja līdzekļi atļauj, arī šķērskonstrukcijas starp stabiem var izgatavot no metāla un pie tām pieskrūvēt vien koka dēlīšus vēlamajā rakstā.
Ja metinātāja iemaņu nav, var iztikt arī ar skrūvēm, ar kurām pie stabiem stiprina kronšteinus.
Šajā gadījumā kvadrātcauruļu izmantošana atvieglos darbu. Nopērkami pieskrūvējami stiprinājumi arī apaļajām caurulēm, taču tas palielinās izmaksas. Lētais variants – koka konstrukciju skrūvēšana pa tiešo pie stabiem ar lielākām kokskrūvēm, taču konstrukcijas noturība šajā gadījumā būs mazāka un arī izskats ne tik elegants.
Sāk ar mietiņiem un auklu
Vispirms jāsāk ar aprēķiniem un plāna nospraušanu dabā. Sētas augstuma izvēle ir katra paša ziņā – te konkrētu padomu nav, taču ierasts, ka tās augstums ir no 1,2 līdz pat 2,5 metriem.
Ierīkojot būs nepieciešami nosmailināti mietiņi un izturīga aukla. Stūros iedzen mietiņus un starp tiem nostiepj auklu. Attālums starp sētas stabiem ir 2,5 metri. Tā nav obligāta prasība, tomēr meistari šo attālumu uzskata par optimālu.
Stabi droši jānostiprina gruntī. Uzskata, ka pietiekami stabila konstrukcija būs, ja stabi tiks ierakti vismaz vienas trešdaļas dziļumā no žoga augstuma. Divus metrus augstai sētai tie būs 70–80 cm. Mitrās un mālainās augsnēs stabi jāierok dziļāk par zemes sasalšanas robežu.
Daži piemēri nostiprināšanai
1. zīmējumā redzami vairāki stabu stiprināšanas piemēri. A – stabs tikai iedzīts gruntī, un tas nav drošākais paņēmiens, turklāt apakšā var būt akmeņi, kas traucēs stabu iedzīt vajadzīgajā dziļumā. B – tiek izveidota bedre un tālāk stabs iedzīts, augšējo daļu aizpildot ar betonu. Darbs veiksies vieglāk, ja lāpstas vietā izmantosiet attiecīga diametra zemes urbi. Šo ierīci var arī iznomāt.
Caurumu urbšanai noderēs savu laiku nokalpojis ledusurbis, kas būs jāgriež ar muskuļu spēku. Tomēr šāds risinājums, zemei sasalstot, nepasargās stabu no cilāšanās. Betona gabalu pie zemes virsmas sals no zemes var izstumt ļoti viegli. C – stabs tiek iebetonēts pilnībā. D – bedre tiek aizpildīta ar rupju granti, šķembām un ļoti rūpīgi noblietēta. Divi pēdējie risinājumi labāk pretojas salam.
Vēloties ieekonomēt betonu, var izvēlēties 2. zīmējumā redzamo risinājumu.
Praktisks ir 3. zīmējumā attēlotais risinājums. Tā ierīkošanai vajadzēs arī āra darbiem paredzētās kanalizācijas caurules. Bedri izurbj ar attiecīga diametra zemes urbi. Metāla staba apakšējā daļā izzāģē atveri un stabu pozicionē vēlamajā vietā.
Apakšējo staba daļu iesēdina betonā. Stabam uzmauc čaulu no kanalizācijas caurules, tās garums – aptuveni 800 mm. Čaulas augstums virs zemes – 100 mm. Brīvo telpu starp čaulu un bedres sienām aizber ar smiltīm vai granti, ko rūpīgi noblietē. Tālāk betonu ielej čaulā un pēc tam ar to piepilda arī stabu. Veidojas stabila konstrukcija, ko sals nespēs izcilāt.
Kokmateriāli obligāti jāimpregnē
Kad betons sasniedzis vēlamo cietību, var ķerties pie koka konstrukciju ierīkošanas.
Lai žogs kalpotu ilgi, noteikti jāizvēlas koksne, kam ir blīva struktūra, piemēram, Sibīrijas lapegle, melnalksnis, apse. Lai arī lapegles dēļi ir salīdzinoši dārgi, tie vislabāk spēj pretoties mitruma ietekmei. Kubikmetrs ēvelētu lapegles dēļu maksā ap 450 eiro (egles vai priedes žoga dēļi maksā ap 240 eiro/m3). Protams, žogs izmaksās lētāk, ja tiks izmantota skujkoku koksne, tomēr tās kalpošanas laiks nebūs tik ilgs. Būvniecības veikalos žoga dēlīši maksā 2,50 eiro par vienu dēlīti. Izdevīgāk tos iegādāties kokzāģētavās. Impregnēti žoga dēļi maksā 0,65–1 eiro par metru.
Svarīgi atcerēties, ka žogam paredzētā koksne rūpīgi jāpiesūcina ar antiseptiskajiem līdzekļiem, piemēram, Vincents Polyline ražotie Inwood ECO, RP Wood vai citiem. Tie pasargās ne tikai no mitruma, bet arī no sēnīšu un citu mikroorganismu kaitīgās ietekmes. Tāpat jāizvēlas piemērota krāsa, piemēram, Pinotex izstrādājumi vai Rīgas laku un krāsu rūpnīcā ražotā Tekstūrdekors.
Ja nevēlaties, lai kaimiņi un garāmgājēji redzētu, kas notiek pagalmā, dēlīšus var stiprināt cieši blakus vai trinītī – divus dēļus skrūvējot sētas vienā pusē, trešo – tiem pretim otrā, aizsedzot spraugu. Ja tas nav tik būtiski, starp dēlīšiem var atstāt 10–50 mm atstarpes. Šādā gadījumā arī žoga dēlīšus vajadzēs ievērojami mazāk.
Katrs amatnieks var ļaut vaļu fantāzijai, veidojot žoga dēlīšu rakstu, izvēloties dēlīšu galu formu. Var izmantot arī dažāda platuma dēlīšus, tomēr jāseko, lai blakuslaidumos žoga raksts atkārtotos.
