Svarīgi nosacījumi burkānu uzglabāšanai 0
Pēdējos gados Latvijā tiek vērota saimniecību pārstrukturizēšanās – saimniecības pāriet no plaša kultūru klāsta audzēšanas uz dažu produktu ražošanu. Vairākas saimniecības specializējas burkānu audzēšanā un uzglabāšanā, piedāvājot vietējo produkciju 8–10 mēnešus. Tāpat pēdējos gados Latvijā ir palielinājies burkānu kombainu un labu glabātavu skaits. Varētu teikt, ka sekmīgai burkānu uzglabāšanai būtu visi nosacījumi, tomēr daudzās saimniecībās ražas zudumi uzglabāšanas laikā ir lielāki, nekā varētu būt.
Agrotehnika, ražas novākšanas brīdis un tehnoloģija, uzglabāšanas apstākļi glabātavā – tas viss kopumā ietekmē uzglabāšanas rezultātu.
Piemērotas augsnes izvēle
Nosacījumu izvēlēties tikai uzglabāšanai piemērotas šķirnes mūsu zemnieki ievēro jau sen, bet ar piemērotas augsnes izvēli ir grūtāk. Vislabāk uzglabājas burkāni, kas auguši vidēji smagā augsnē ar humusu vismaz 4%. Ar humusu parasti viss ir kārtībā, bet ar augsnes granulometrisko sastāvu gan ne. Parasti – kāda augsne ir saimniecībā, ar tādu jāiztiek. Taču ražība šodien ir augsta, un lielas ražas novākšana mēdz ievilkties līdz pat decembrim, it sevišķi nelabvēlīgos laika apstākļos. Smagākā augsnē ražas novākšana rit lēnāk nekā smiltī, bet vēsā (zem 12 oC) augsnē burkāni strauji inficējas ar dažādu ierosinātāju izraisītām puvēm. Mēdz būt gadi, kad augsnes temperatūra nokrīt zem 12 oC jau septembra beigās, citugad tas notiek tikai oktobrī.
Vākšanas ātrums un lapu kvalitāte
Burkānu vākšanas ātrums ir atkarīgs arī no lapu kvalitātes. Ja lapas ir spēcīgas, noturīgas, vākšana sokas raitāk, bet, ja lapas viegli notrūkst, aiz kombaina zemē paliek daudz nenovāktu sakņu.
Lai lapas būtu pietiekami noturīgas, ir nepieciešama mērena, labi sabalansēta mēslošana, tostarp ar kalciju un mikroelementiem (Mg, B). Savulaik firma Bejo ieteica šādu lapu papildmēslojuma receptūru (uz 1 ha): magnija sulfāts 5–8 kg + kalcija nitrāts 2–4 kg + mangāna helāts 2 kg. Neraugoties uz to, ka vienā tvertnē tiek sajaukts sulfāts un kalcijs, ieteiktajās devās nogulsnes neveidojas 24 stundu laikā pat 7 oC temperatūrā. Nav ieteicams miglot papildmēslojumu kopā ar fungicīdiem, jo daudzi līdzekļi vienā tvertnē ar kalciju veido nogulsnes vai vienkārši kļūst mazāk efektīvi, šo smidzinājumu drošāk ir veikt atsevišķi.
Pašlaik lapu mēslojumu klāsts ir plašāks, piemērots ir Bio–20 burkānu audzēšanas sākumā un vasaras beigās, rudens sākumā – magnija nitrāts (līdz 5 kg/ha) vai CalMax (5–10 k/ha). Papildmēslošana caur lapām jāveic regulāri atkarībā no laika apstākļiem un augu stāvokļa (lapu krāsas) ik pēc 7–14 dienām, pēdējo smidzinājumu veic divas nedēļas pirms ražas novākšanas.
Lapu kvalitāte ir atkarīga arī no to inficēšanas pakāpes ar sausplankumainību (Alternaria) un brūnplankumainību (Cercospora). Daudzas burkānu šķirnes ir tolerantas pret sausplankumainību (piemēram, ‘Maestro’ F1, ‘Dordogne’ F1, ‘Nipomo’ F1), bet daudzām ir nepieciešami regulāri smidzinājumi ar fungicīdiem. Latvijā šo slimību ierobežošanai burkānos šogad bija reģistrēts Amistar 250 SC (analogi Attila 250 SC un Mirador 250 SC), bet tikai sausplankumainībai – Difcor 250 SC, Dithane NT, Score 250 SC (analogs Mavita 250 SC tikai sausplankumainībai), Serenade Aso, Signum. Ir svarīgi laikus noteikt pirmā smidzinājuma brīdi, tāpēc sējumi regulāri vismaz reizi nedēļā jāapskata.
Tāpat burkānu vākšanas ātrumu ar kombainu ietekmē nezāles, bet tieši pirms ražas novākšanas tās apkarot ir par vēlu.
Lai burkāni labāk uzglabātos
Pašiem burkāniem (saknēm) jābūt labi nobriedušiem – gan pirms laika, gan arī vēlu novāktie burkāni uzglabājas sliktāk.
Lai burkāni labāk uzglabātos, maksimāli jānovērš sakņu mehāniskie bojājumi, tātad rūpīgi jānoregulē kombains (īpaši lakstu atdalītājs). Sevišķi nevēlami ir kakliņa vietas bojājumi. Kaut arī daudzu šķirņu saknes ir izturīgas pret plīšanu un lūšanu, krišanas augstumam jābūt nelielam.
Ir svarīgi izvērtēt ražu pirms novākšanas. Arvien biežāk uz burkānu laukiem novēroti nematodes bojājumi. Kaitēkļa bojātas saknes sliktāk uzglabāsies, šīs partijas jāpārdod pēc iespējas ātrāk.
Lai mazinātu sakņu inficēšanos vākšanas laikā, ir ieteicams regulāri (katru vakaru) dezinficēt kombaina transportiera lentes ar Menno Florades 2% šķīdumu vai citu piemērotu līdzekli.
Ja burkāni tiek vākti mitrā, lietainā laikā, pirms ievietošanas glabātavā tie jāapžāvē zem nojumes, jo pārliekais mitrums veicina puves attīstību.
Protams, pašai glabātavai jābūt iepriekš sagatavotai, iztīrītai, dezinficētai. Modernas glabātavas labāk ir dezinficēt ar jau minēto Menno Florades, bet pagraba grīdu, sienas un pat griestus var nobalsināt ar krītu, kam ir pievienoti 2% (pēc svara) vara sulfāta. Tas ir sens, labi pārbaudīts un drošs paņēmiens.
Glabātavā labāk ir ievietot jau atdzesētu produktu. Ja burkānu temperatūra ir 20 oC, optimālās temperatūras uzturēšanai aukstuma kamerā ir nepieciešams elektroenerģijas patēriņš 110 W/t. Ja sakņu temperatūra ir 10 oC, elektroenerģijas patēriņš samazinās līdz 50 W/t, bet 5 oC siltiem burkāniem pietiek ar 30 W/t. Visvienkāršāk burkānus var atdzesēt, atstājot tos uz nakti ārā zem nojumes un rīta pusē ievedot glabātavā. Protams, to var darīt tikai tad, ja nav gaidāmas salnas. Laukā atstātos burkānus nedrīkst apsegt ar lapām, jo tieši no lapām infekcija var pāriet uz saknēm.
Ja aukstuma kamerā tiek ievietoti relatīvi silti burkāni, saknes jāatdzesē pakāpeniski, starpībai starp sakņu un gaisa temperatūru jābūt nelielai, lai neveicinātu sakņu vīšanu. Līdzīgi kartupeļiem (bet mazākā mērā) burkāniem piemīt spēja daļēji apārstēt vākšanas laikā gūtos mehāniskos bojājumus. Tas notiek 8–12 dienu laikā 10–14 oC temperatūrā un 90–95% relatīvā gaisa mitrumā. Diemžēl ar balto puvi Sclerotinia inficētiem burkāniem šis paņēmiens nav ieteicams, jo vienlaikus ar rētu sadzīšanu tiek veicināta baltās puves attīstība. Tādēļ saimniecībās, kur burkānus uzglabā aukstuma kamerās, labāk uzreiz kamerā optimālā temperatūrā ievietot svaigi novāktus un dabiski atdzesētus burkānus. Tas mazina slimību attīstības risku.
Kaut arī burkāni samērā labi uzglabājas stirpās ar sabēruma augstumu 1,2–1,5 m, glabātavās nav ieteicama šāda burkānu uzglabāšana. Labāk un arī ērtāk ir uzglabāt burkānus konteineros. Parasti burkānu konteineriem ir blīvākas sienas nekā kāpostu konteineriem, lai mazinātu vīšanu. Ir svarīgi, lai konteinera iekšējās detaļas būtu gludas, bez asām malām un stūriem. Protams, konteineriem jābūt dezinficētiem.
Burkāniem tāpat kā visiem dārzeņiem ir svarīga laba un regulāra ventilēšana, tomēr gaisa plūsmas ātrumam jābūt mazam (2–3 m/sek.), lai saknes nevīstu. Tāpat konteinerus nedrīkst novietot kamerā līdz pat griestiem, labāk, ja telpa ir piepildīta līdz 2/3 augstuma, arī starp konteineriem jāatstāj 15–20 cm platas spraugas labākai gaisa cirkulācijai.
Burkāni ir gāzes sastāva jutīgi, un, ja ogļskābās gāzes daudzums ir 2%, tie vienkārši nosmok – iegūst violeti sarkanu krāsu, novīst, kļūst rūgteni. Tādēļ tie jāvēdina ar svaigo āra gaisu, līdz temperatūra nenokrītas zemāk par -0,5 oC. Ja ir iespējams, vēlams regulāri pārbaudīt ogļskābās gāzes daudzumu tuvu telpas grīdai (CO2 ir smagāks par gaisu, tāpēc lejā tā daudzums ir lielāks). Savukārt CO2 daudzums 0,5–1% problēmas nerada. Ogļskābās gāzes koncentrācijas pieaugums (tā izdalās, burkāniem elpojot uzglabāšanas laikā) ir viens no cēloņiem, kāpēc burkāni pēkšņi zaudē kvalitāti ziemas vidū. (Viena tonna burkānu 1 oC temperatūrā diennakts laikā izelpo 300–400 g CO2.) Sevišķi bīstama ir CO2 uzkrāšanās, glabājot burkānus big-bag maisos, bet pēdējos gados tos maz lieto.
Ja burkāni ir inficēti ar pelēko puvi, pitiozi, balto vai jebkuru citu puvi, pelējumam attīstoties, gaisā palielinās etilēna daudzums, kas savukārt veicina burkānu vīšanu un piešķir saknēm rūgto garšu. Visvienkāršāk etilēna klātbūtni var noteikt ar neļķu testu – telpā ievieto balto neļķu pušķi, un, ja ziedlapiņu malas ātri nobrūnē – tā ir etilēna klātesamības pazīme. Ko darīt? Vēdināt!
Optimālie mikroklimata apstākļi ilgstošas uzglabāšanas laikā ir pastāvīga temperatūra 0 līdz +1 oC un relatīvais gaisa mitrums 95–100%. Īslaicīgas uzglabāšanas periodā ir pieļaujama temperatūra 0 līdz +5 oC.
Padomus sīpolu žāvēšanā lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augļu un dārzeņu uzglabāšanas knifi”
