Svarīgi: Kas jādara, lai pieteiktos atbalstam par plūdos izpostītām platībām 0
Tā kā pēdējās dienās ienāk arvien jauni operatīvi dati par atbalsta pasākumiem plūdos cietušajās saimniecībām, apkopojām šo informāciju vienā rakstā kā pamācību, kas īsti jādara, lai pieteiktos kompensācijām un cita veida atvieglojumiem par zaudēto ražu un sienu gan ārkārtas teritorijā, gan ārpus tās.
Lauksaimniekiem, kuru plūdos izpostītās lauksaimniecības platības atrodas ārkārtējās situācijas teritorijā
Ārkārtas teritorija līdz 30.novembrim noteikta Latgalē, Vidzemē un Sēlijā (Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Aknīstes un Salas novadi).
Lai saņemtu kompensācijas, lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, līdz 2017. gada 2. oktobrim jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu.
Ja tiek sniegta informācija par 2017.gada rudenī iesētajiem ziemājiem, tad informācijai par plūdu radītajiem postījumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta 2017. gadā iesniegtā Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Pārējos gadījumos karti nav nepieciešams pievienot. Informācija sniedzama par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 ha. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums.
Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD informācijas veidlapas pieņems līdz 15. oktobrim.
Kompensācijas saņems par 2017. gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017. gada ziemāju sējumiem 2018. gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sagatavoto sienu saņems saimniecības, kam Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdu rezultātā. Zaudējumu apmēru rēķinās, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā apmērā. Kopējā kompensāciju izmaksai nepieciešamā summa tiks aprēķināta, ņemot vērā apzinātās bojā gājušās platības.
LAD, vērtējot lauksaimnieku īstenoto projektu realizāciju, plūdos cietušajiem lauksaimniekiem ārkārtējās situācijas skartajos 29 novados administrēs tiešos maksājumus,:
– ņemot vērā apstākli, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības neattiecinās nosacījumu par termiņu – nopļaut un novākt ilggadīgos zālājus, izpļaut ilggadīgo stādījumu rindstarpas, apart papuves;
– neattiecinās minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem;
– plūdu nodarītos kaitējumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei un nepiemērot soda sankcijas;
savukārt administrējot Lauku attīstības programmas pasākumus pēc atbalsta saņēmēja iesnieguma,
– noteiks ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. septembrim (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, finanšu līdzekļa pierādīšana, būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšana);
– pagarinās par vienu gadu noteiktos projektu īstenošanas termiņus;
noteikt sasniedzamo rādītāju izpildi līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāku kā normatīvajos aktos noteikts, izpildē pieļaujot toleranci 10% apmērā.
Ko darīt lauksaimniekiem, kuru plūdos izpostītās platības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā
Lauksaimnieki, kuru plūdos cietušās lauksaimniecības platības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Taču šīm saimniecībām tiks piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.
Ar iesniegumu par plūdu radītajiem postījumiem brīvā formā jāvēršas LAD reģionālajā pārvaldē.
LAD, vērtējot lauksaimnieku īstenoto projektu realizāciju, plūdos cietušajiem lauksaimniekiem ārpus ārkārtējās situācijas teritorijām administrēs tiešos maksājumus,:
– ņemot vērā apstākli, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības neattiecinās nosacījumu par termiņu – nopļaut un novākt ilggadīgos zālājus, izpļaut ilggadīgo stādījumu rindstarpas, apart papuves;
– neattiecinās minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem;
– plūdu nodarītos kaitējumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei un nepiemērot soda sankcijas;
savukārt administrējot Lauku attīstības programmas pasākumus pēc atbalsta saņēmēja iesnieguma,
– noteikt ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. septembrim (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, finanšu līdzekļa pierādīšana, būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšana);
– pagarināt par vienu gadu noteiktos projektu īstenošanas termiņus;
noteikt sasniedzamo rādītāju izpildi līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāku kā normatīvajos aktos noteikts, izpildē pieļaujot toleranci 10% apmērā.
