“Svarīgi, ka arī visaugstākā līmeņa amatpersona tomēr tiek saukta pie atbildība,” Ašeradens atklāj, ka Rimšēviča lietā situācija ir mainījusies 20
“Ja atceraties, viņš ir apsūdzēts kriminālās darbībās, kas saistītas ar naudas izspiešanu un dažādu atzinumu sagādāšanu, vēlāk arī liecinieku ietekmēšanu, bet Rimševiča kungam kā Eiropas centrālās bankas (ECB) amatpersonai ir noteikta veida imunitāte,” TV24 raidījumā “Ziņu top” stasta Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts (JV).
Viņš uzsver, ka ļoti svarīgi saprast, kā šāda imunitāte izpaužas, jo tā saglabājas arī vairākus gadus pēc amata atstāšanas.
“Tā izpaužas uz tām lietām, lai varētu Eiropas Centrālās bankas dalībnieku aizsargāt pret tām darbībā, ko viņš ir veicis kā ECB loceklis. Pirmajā reizē ,kad Latvijas valsts aizgāja un lūdza uz Eiropas tiesu atcelt imunitāti, valsts savā stratēģijā izvēlējās neizpaust lietas būtību, kādēļ vēlas atcelt, izmeklēšanas taktikas dēļ viņi ieskicēja kopējo ainu, bet neatklāja detaļas un cieta neveiksmi,” deputāts skaidro.
Ašeradens atklāj, ka šobrīd situācija ir mainījusies – tiesa ir iepazinusies ar lietas apstākļiem un konstatējusi, ka valsts vērš prasību pret konkrēto amatpersonu, nevis par to, ko viņš ir darījis kā amatpersona, bet gan kā privātpersona, kas paver iespēju tiesībsargājošām iestādēm turpināt izmeklēšanu.
“No demokrātijas viedokļa ir ļoti svarīgi, ka šāda visaugstākā līmeņa amatpersona tomēr tiek saukta pie atbildības,” Ašeradens uzskata.
Jau ziņots, ka bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).
EST otrdien, 30. novembrī, pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.
Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.
Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi.
Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.
Līdz ar to šis Protokols ir piemērojams dalībvalstu centrālo banku vadītājiem, ņemot vērā, ka viņi ir vismaz vienas ECB struktūras locekļi.
Šajā ziņā centrālo banku vadītājiem it īpaši var būt Protokola par privilēģijām un imunitāti 11.panta punktā paredzētā imunitāte pret tiesvedību attiecībā uz darbībām, ko viņi veikuši, pildot savus ECB struktūras locekļa amata pienākumus.
Atbilstoši šai tiesību normai minētajiem vadītājiem šī imunitāte pret tiesvedību saglabājas arī tad, kad viņi ir beiguši pildīt amata pienākumus.
Tādējādi gadījumā, kad ECB saņem pieprasījumu atcelt centrālās bankas vadītāja imunitāti pret tiesvedību saistībā ar kādu kriminālprocesu, kas noris valstī, tikai ECB kompetencē ir izvērtēt, vai imunitātes atcelšana nav pretrunā ar Eiropas savienības (ES) interesēm.
Savukārt ECB un pret valsts centrālās bankas vadītāju vērstā kriminālprocesa virzītājs dala kompetenci konstatēt, vai darbības, kuras var tikt kvalificētas par noziedzīgu nodarījumu, minētais vadītājs ir veicis, pildot ECB struktūras locekļa amata pienākumus, un vai tādēļ šīs darbības ietilpst Protokola par privilēģijām un imunitāti 11.panta punktā paredzētās imunitātes pret tiesvedību piemērošanas jomā.
Attiecībā uz šīs kompetences sadales kārtību tiesa precizē, – ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka centrālās bankas vadītājs attiecīgās darbības acīmredzami nav veicis, pildot savus ECB struktūras locekļa amata pienākumus, kriminālprocess pret viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.
Tā tas ir attiecībā uz dalībvalsts centrālās bankas vadītāja izdarītajiem krāpšanas, kukuļņemšanas vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījumiem, kuri – saskaņā ar pieņēmumu – neietilpst ES ierēdņa vai cita darbinieka amata pienākumu robežās.
Turpretim, ja kādā kriminālprocesa stadijā valsts procesa virzītājs konstatē, ka konkrētais vadītājs attiecīgās darbības ir veicis, pildot savus ECB struktūras locekļa amata pienākumus, tam ir jāpieprasa imunitātes pret tiesvedību atcelšana. Ja valsts procesa virzītājam rodas šaubas par šo jautājumu, tam ir jāapspriežas ar ECB un – gadījumā, ja ECB uzskata, ka darbības ir veiktas, pildot amata pienākumus, – ir jāpieprasa šai iestādei atcelt attiecīgā vadītāja imunitāti.
Šādi pieprasījumi atcelt imunitāti ir jāapmierina, ja vien nav konstatēts, ka tie ir pretrunā ES interesēm.
Tiesa norāda, – lai gan imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama gadījumā, kad šīs imunitātes subjekts kriminālprocesā tiek apsūdzēts par darbībām, kas nav veiktas, viņam pildot savus amata pienākumus ES iestādes labā, tomēr valsts procesa ļaunprātīga ierosināšana attiecībā uz darbībām, uz kurām šī imunitāte neattiecas, lai izdarītu spiedienu uz attiecīgo ES darbinieku, katrā ziņā būtu pretrunā paredzētajam lojālas sadarbības principam.
Rimšēviča krimināllietu skata Rīgas rajona tiesa Jūrmalā, kas iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.
Tiesa lūdza sniegt atbildes par to, vai attiecībā uz valsts centrālās bankas vadītāju, kurš ir arī ECB padomes loceklis, dalībvalsts līmenī var tikt veikta kriminālvajāšana, vai arī tas ir pretrunā ECB tiesībās paredzētai imunitātei.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu “Trasta komercbankas” (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.
Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku.
Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus.
Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku.
Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.
Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.
