Stājušās spēkā svarīgas izmaiņas Civilprocesa likumā 0
Jau informējām, ka šogad 15. janvārī stājās spēkā pērn gada nogalē Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā. Taču ļoti būtiskas likuma normas, kas paredzētas Civilprocesa likuma Pārejas noteikumos, stājās spēkā šā gada 1. martā.
Tieslietu ministrijas speciālisti uzsver, ka jaunie grozījumi ievieš saīsināta satura un formas tiesas nolēmumus un pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu noteiktiem tiesas nolēmumiem, kā arī paredz izmaiņas sprieduma pasludināšanas kārtībā un spriedumu sagatavošanas un pasludināšanas termiņos. Ar grozījumiem tiek paaugstināts prasības summas slieksnis lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, ieviestas drošības naudas par blakussūdzībām. No 1. marta līdz veseliem eiro vai veseliem desmitiem eiro tiks noapaļotas arī visas likumā paredzētās valsts un kancelejas nodevas.
Tādas izmaiņas ļauj cerēt, ka turpmāk tiesvedība mūsu valstī atbildīs mūsdienīgai izpratnei par ātru, kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu, to samērojot ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Paaugstināsies arī tiesvedības procesa kvalitāte, atslogojot tiesu darbu un nodrošinot lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu.
Mainīts slieksnis un pasludināšanas kārtība
Turpmāk visas maza apmēra prasības sauks par vienkāršotas procedūras lietām. Šo lietu prasības summas slieksnis tiek palielināts no 2100 līdz 2500 eiro.
Likuma grozījumi paredz atteikties no sprieduma pasludināšanas tiesas sēdē, ja vien to uzreiz nav iespējams izdarīt. Jaunais regulējums nosaka jaunu sprieduma pasludināšanas kārtību, tiesai nosakot datumu, kad spriedums būs sastādīts un pieejams kancelejā.
Tiesa varēs noteikt sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko 30 dienu laikā (līdzšinējā regulējumā pieļaujamais maksimālais termiņš sprieduma pasludināšanai bija 28 dienas) un lēmuma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā, vienlaikus nosakot arī lēmuma pieejamības datumu tiesas kancelejā, ja tiesas sēdē lēmumu pasludināt nebūs iespējams.
Nepieciešamība padarīt vienkāršāku sprieduma pasludināšanu, aizstājot pasludināšanu tiesas sēdē ar sprieduma pieejamības dienas noteikšanu tiesas kancelejā (alternatīva sprieduma pasludināšana) pamatota ar praksē konstatētām atziņām par efektīvāku procesuālo normu piemērošanu. Daudzi lietas dalībnieki diemžēl mēdz neierasties uz tiesas sēdi, kur tiek pasludināts spriedums.
Saīsinātie spriedumi un lēmumi
No šā gada 1. marta spēkā stājas regulējums, kas ievieš jauna satura un formas saīsinātos spriedumus un lēmumus. No formulējuma “sarežģīta lieta” turpmāk paredzēts atteikties, tā vietā paredzot jaunu “saīsinātā sprieduma” formulējuma saturu, kā arī pilnībā atsakoties no līdzšinējā “pilna sprieduma” formulējuma.
Likuma izmaiņas ievieš saīsināta satura formas tiesas spriedumus konkrētos gadījumos:
1) ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina;
2) aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā;
3) vienkāršotās procedūras lietās;
4) lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē.
Pirmajā un otrajā gadījumā saīsinātie spriedumi būs galīgi nolēmumi (kad pusēm nav tiesību lūgt pilnu spriedumu). Trešajā un ceturtajā gadījumā saīsinātie spriedumi šādā formā arī stāsies spēkā, ja neviena no pusēm nelūgs tiesai sastādīt pilnu spriedumu, iesniedzot tiesai 10 dienu laikā sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Jaunā saīsināto spriedumu forma paredz izņēmumu attiecībā uz aprakstošo daļu. Tajā turpmāk tiesa varēs norādīt tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, un prasījumu. Savukārt saīsināto spriedumu motīvu daļā tiks iekļautas tikai norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa būs vadījusies. Ar jaunā saīsinātā sprieduma ieviešanu tiesa likumā konkrēti noteiktos gadījumos tiks atbrīvota no faktisko apstākļu analīzes spriedumā un izvērstas sprieduma motivēšanas, tomēr tas nenozīmē automātisku prasības atzīšanu, piemēram, lietās, kurās atbildētājs prasību būs atzinis.
Sprieduma sastādīšanas lūgums
Ar grozījumiem likumā no 1. marta atjaunotās Latvijas Republikas civilprocesa vēsturē tiek ieviests jaunums – sprieduma sastādīšanas lūgums, kuru varēs piemērot tikai vienkāršotās procedūras lietās un lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē. Paredzams, ka prasītājs un atbildētājs sprieduma sastādīšanas lūgumu tiesai iesniegs gadījumos, kad kāda no pusēm pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas vēlēsies spriedumu pārsūdzēt.
Ar sprieduma sastādīšanas lūgumu ir saprotams tiesai rakstveidā iesniegts puses lūgums sastādīt pilnu spriedumu (kas atbilstu Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma satura apjomam), taču nav noteiktas prasības šāda lūguma formai un saturam, tāpēc to var rakstīt brīvā formā ar roku vai datorrakstā. Lūgumā jānorāda adresāts (tiesa), lūguma iesniedzēja vārds, uzvārds, sprieduma sastādīšanas lūgums, civillietas numurs. Dokuments jāparaksta, jānorāda arī vieta un laiks (gads, datums, mēnesis).
Tiesa šādu spriedumu sastādīs 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām (10 dienas). Tātad pilna sprieduma sastādīšanas termiņš (kopš saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas) nevarēs pārsniegt kopumā 30 (10 + 20) dienas.
Ja sprieduma sastādīšanas lūgumu neviena no pusēm neiesniegs, spriedums stāsies spēkā saīsināta satura sprieduma formā.
SVARĪGI
• Sprieduma sastādīšanas lūgums tiesai jāiesniedz 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas (šajā termiņā ieskaitāms arī pasta sūtījuma laiks).
• Tiesai ir tiesības pilnu spriedumu sastādīt arī pēc savas iniciatīvas, izskatot vienkāršotas procedūras lietas gan rakstveida, gan mutvārdu procesā tiesas sēdē.
Drošības nauda par blakussūdzībām
1. martā stājas spēkā arī jauns regulējums par drošības naudu blakussūdzībām. Noteikts, ka par blakussūdzību apgabaltiesas lēmumam vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu lēmumiem būs jāiemaksā drošības nauda tādā pašā apmērā un kārtībā kā par jebkuru blakussūdzību. Tas nozīmē, ka līdzšinējā likumā noteiktā valsts nodeva, iesniedzot tiesā blakussūdzību (28,46 eiro), tiek aizstāta ar 70 eiro lielu drošības naudu.
SVARĪGI
• Ja tiesa pārsūdzēto lēmumu par blakussūdzību pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības naudu atmaksās.
• Ja tiesa blakussūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.
KONSULTĒJUŠI TIESLIETU MINISTRIJAS SPECIĀLISTI
