Tieslietas 14
Lai novērstu bērnu pamattiesību pārkāpšanu, pieņemti vairāki būtiski grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā.
Izmaiņas:
spēkā no 2017. gada 1. februāra:
informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem publiskos portālā www.latvija.lv. Turpmāk informācija par parādnieku persona varēs iegūt tikai tādā gadījumā, ja būs zināms parādnieka vārds, uzvārds un personas kods.
spēkā no 2017. gada 1. aprīļa:
uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšana no Uzturlīdzekļu garantiju fonda notiks trīs mēnešu laikā līdzšinējo 9 mēnešu laikā. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA);
parādnieks ar UGFA varēs noslēgt vienošanos par maksājumu veikšanu arī nepilnā apmērā, ja uzturlīdzekļi tiek maksāti administratīvā procesa ietvaros un parādnieks nespēj nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus pilnā apmērā;
uzturlīdzekļu parādnieki nevarēs vadīt transportlīdzekli un kuģi, ja viņa vietā uzturlīdzekļus maksās valsts un viņš nav noslēdzis vienošanos par parāda atmaksu vai nepilda noslēgto vienošanos trīs secīgus mēnešus. Vienlaikus UGFA izvērtēs tiesību izmantošanas aizlieguma samērīgumu – vai tas nevarētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm. Tiesību izmantošanas aizliegums būs atceļams, ja tā piemērošanas laikā iestāsies kādi no apstākļiem, kas nav savienojami ar turpmāku aizlieguma piemērošanu.
spēkā no 2017. gada 1. septembra:
valsts uzturlīdzekļus izmaksās personām līdz to 21 gada vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā.
Transports, sakari
Izmaiņas autopārvadājumu un autoceļu jomā
Atceļ vieglo automobiļu un motociklu nodokli. Lai to kompensētu, paaugstina vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes par 7,4 % un mainīta esošā kārtība, nosakot, ka persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par šāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē par vienu dienu ir 10 eiro, par mēnesi – 250 eiro, par 6 mēnešiem – 600 eiro, par vienu gadu – 1000 eiro. To paredz grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Tāpat grozījumi minētajā likumā paredz pakāpenisku pāreju uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērošanu atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Šāda kārtība mainās tikai no 2019. gada un tikai tiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 2008. gada 31. decembra. Savukārt, ja transportlīdzekli pirmo reizi reģistrēs Latvijā pēc 2017. gada 1. janvāra, tad likmes tiks aprēķinātas pēc CO2 daudzuma tiem transportlīdzekļiem, kuras ir jaunākas par 2009. gadu. Savukārt vecākiem transportlīdzekļiem (pirms 2009. gada) nodokļa likme tiks veidota pēc līdzšinējās sistēmas – summējot tādas komponentes kā transportlīdzekļa motora jauda, motora tilpums un transportlīdzekļa pilna masa, bet vecākiem par 2005. gadu nodokļa likme tiks aprēķināta pēc transportlīdzekļa pilnas masas.
Ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija būs jāveic 5 dienu laikā pēc tā iegādes vai ārvalstīs iegādātu transportlīdzekļu ievešanas dienas, pirms tam to uzrādot transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanai. Ja no ārvalsts ievestu transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, to var nereģistrēt, bet transportlīdzeklis jāuzrāda agregātu numuru salīdzināšanai piecu dienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā, bet traktortehnika un tās piekabes – 15 dienu laikā.
Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem, juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrēs arī atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Šo 15 dienu laikā VID veiks risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, VID veiks nodokļu administrēšanas pasākumus. Atsavināšanas aizliegums tiks dzēsts, kad būs pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai samaksāta drošības nauda. To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Taksometriem būs jāveic obligātais maksājums 130 eiro apmērā mēnesī par automašīnu.
Avansa maksājums nebūs atkarīgs no fizisko personu skaita, kuras veiks pārvadājumus ar konkrēto taksometru. Obligāto iemaksu avanss tiks iekasēts par katru mēnesi pirms licences kartītes izsniegšanas, t.i., ja nebūs samaksāts avanss, netiks izsniegta licences kartīte un nevarēs veikt pārvadājumus. To paredz grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Personai, izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa remonta veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa tiks izmaksāta 70 % apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja persona izvēlas šo atlīdzību saņemt skaidrā naudā, tad izmaksājamo summu samazina, pirmkārt, par aprēķinātā PVN summu, un, otrkārt, summu bez PVN samazina vēl par 30 %, kas aptuveni atbilst darbaspēka nodokļa summai. To paredz grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Jauno kārtību piemēros tiem ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši pēc 2017. gada 1. janvāra.
Tāpat grozījumi minētajā likumā paredz iespēju pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu arī tad, ja nav stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, taču, lai šādu lēmumu pieņemtu, jābūt zināmiem un aprēķināmiem zaudējumiem, ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, kā arī jāspēj izvērtēt un noteikt ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz vairākas izmaiņas:
Transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbrīvoti no prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces un par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē vai reģistrēta valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, veic pašpārvadājumus, būs jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva.
Autoceļu lietošanas nodeva būs jāmaksā arī par:
– valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posmu
km 124,10 – 159,2
– valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka Ogre posmu km 0,00 – 19,9
– valsts reģionālā autoceļa P80 Tīnūži Koknese posmu km 0,00 – 63,60.
Kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka 3000 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, maksājamas šādas autoceļu lietošanas nodevas likmes – dienas likme 6 eiro, nedēļas likme 14 e-ro, mēneša likme 28 eiro un gada likme 300 eiro.
Par 10 % palielina autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu virs 3500 kg ar EURO 0, EURO I un EURO II motora izmešu līmeni (visvairāk piesārņojošie motora izmešu līmeņi), tādējādi veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Palielina sodu par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītājam, kā arī papildus piemēro sodu arī pārvadātājam. Konkrētajā gadījumā piemērojamā soda apmēru Valsts policija izvērtēs, ņemot vērā to, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai atkārtots, kā arī ņemot vērā nesamaksātās nodevas apmēru. Sodu par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem palielināšana ir nepieciešama, lai motivētu transportlīdzekļu vadītājus un pārvadātājus aktīvāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu. Transportlīdzekļa vadītājam sods par pilnā apmērā nesamaksātu nodevu paredzēts no 60 līdz 120 eiro, bet pārvadātājam – no 300 līdz 500 eiro. Savukārt par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 180 līdz 360 eiro, bet pārvadātājam – no 500 līdz 1000 eiro. Šādu kārtību nosaka grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
