Kā ideju par tautas vēlētu prezidentu vērtē pašvaldību vadītāji? 3
Vairāki jaunajā Saeimā iekļuvušie spēki apņēmušies virzīt izmaiņas Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlētu vispārējās, tiešās vēlēšanās, mainot pašreizējo kārtību, kad valsts galvu ievēlē 100 Saeimas deputāti. Vai šādas izmaiņas varas izkārtojumā atbalsta pašvaldību vadītāji?
Karina Putniņa, Baldones novada domes priekšsēdētāja: “Satversmes 2. pantā ir noteikts, ka valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ja tas ir tā, tad taču tautai jādod lielākas iespējas paust savu gribu arī jautājumā, kas vēlēs prezidentu – Saeima kā līdz šim vai tauta. Jāņem vērā vairākas lietas. No vienas puses, pasaules vēsture un pašreizējā situācija pasaulē rāda, ka daudz vairāk savas valsts labā var izdarīt tieši tautas vēlēti prezidenti ar lielākām vai mazākām pilnvarām. No otras puses, jāņem vērā, ka Latvijā ne tuvu nav tāda situācija kā, piemēram, ASV vai Francijā. Latvijā tauta ir tendēta uz populismu, visādi brīnumi var notikt. Izskatās, ka pie mums cilvēki vēl nav gatavi saprast, ka ne katra populāra persona, kas mums ļoti patīk, var būt piemērota Valsts prezidenta postenim. Ņemot to visu vērā, mana attieksme ir šāda: lai tauta vēlētu prezidentu, diezgan būtiski jāgroza Satversme, ievērojami jāpalielina prezidenta tiesības. Pretējā gadījumā tautas vēlētam prezidentam lielas nozīmes nebūtu.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Katram variantam ir savi plusi un savi mīnusi. Bet teikšu uzreiz – man simpātiskāks būtu tautas vēlēts prezidents. Tiesa, ar piebildi – kam dotas lielākas pilnvaras. Jādiskutē ne tik daudz, kam vēlēt prezidentu, bet vairāk – kādas pilnvaras piešķirt. Nesen kāds ārzemnieks sarunā ar mani daudznozīmīgi pateica – ko tad Latvija, jūsu prezidents kā Spānijas karalis… Pēc tam pārdomāju – jā, patiešām, kāds svars mūsu prezidentam ir starptautiski? Un kāds iekšpolitiski? Vaira Vīķe-Freiberga bija izņēmums. Ar to gribu sacīt, ka šobrīd prezidenta ietekme ir atkarīga no personības, nevis no pilnvarām. Prezidentu ar simbolisku varu kā Spānijas karalim – vai to mēs gribam? Vai tad pietiekami iedrošinošs nav Lietuvas piemērs, kur prezidentu vēlē tauta? Grozi, kā gribi, bet Lietuva pēdējos gados mums daudzējādā ziņā aizgājusi garām. Taču jāteic arī kas cits – nu nebūs mums tautas vēlēts prezidents uz brokastlaiku. Un tautas vēlēts prezidents nebūs brīnumnūjiņa, kas atrisinās visas problēmas. Ar karstas putras strēbšanu var sanākt tā, ka pēc prezidenta ievēlēšanas sabiedrību pārņem liela vilšanās. Jautājums ir komplicēts.”
Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs: “Lai cik atšķirīgi būtu viedokļi, domāju, ka pamazām jau ejam uz tautas vēlētu prezidentu. Kamēr nebūs divi lielumi – gan prezidenta amata kandidāti, kas ir spēcīgas personības, kam cilvēki uzticas, gan tautas tiesības vēlēt valsts augstāko amatpersonu – , nebūs arī lielu pārmaiņu, pēc kurām mēs visi tā alkstam. Harismātiska personība prezidenta krēslā – tā tautai būtu liela vērtība. Bet skaidrs arī tas, ka nav viegli izlemt, konkrēti kādas paplašinātas pilnvaras dot prezidentam. Katrā ziņā nebūtu labi, ja prezidents jauktos izpildvaras lietās.”
Jānis Ruško, Durbes novada domes priekšsēdētājs: “Ja nomaina tikai personību – Jāni ar Pēteri –, nav nekādas jēgas. Lauku cilvēki nav tik dumji, viņi ļoti labi saprot, ka jēga var būt tikai tad, ja prezidentam dod lielākas pilnvaras. Daudz kā mums vēl nav. Piemēram, Ministru kabinets nav komanda, ko veido Ministru prezidents. Un tādu smagu jautājumu ir daudz. Tie jārisina. Tikai tad var cerēt uz labu iznākumu.”
