Svarīgākais par īres līgumu. Vai to var sastādīt pats? Kādu līgumu izvēlēties? 0
Plānoju izīrēt dzīvokli (bez aģentu starpniecības). Vai īres līgumu varu sastādīt pats, vai jāvēršas pie jurista? Kāda veida līgums jāslēdz – īres vai nomas? MĀRIS LIEPĀJĀ
Līguma sagatavošana
“Praksē abi jēdzieni – “noma” un “īre” – nereti tiek jaukti. Ja lieta tiek nodota lietošanā komercdarbībai, t.i., peļņas gūšanai, tad tā būs noma. Ja tiek nodota lietošanā dzīvojamā telpa (dzīvošanai), tad slēdzams īres līgums. Ja klāt dzīvoklim vai mājai nāk arī tiesības lietot dārzu, arī tā būs īre. Savukārt, ja nodos lietošanā dārzu ar mērķi audzēt dārzeņus un tālāk tos pārdot, tā jau būs noma,” skaidro Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas biedrs, zvērināts advokāts Jānis Lapsa.
Dažkārt cilvēki īres līgumu nolemj sagatavot paši, izmantojot īres līguma paraugus, kas atrodami internetā, vai vadoties pēc jau esoša īres līguma parauga. Jānis Lapsa stāsta, ka līgumu paraugi var kalpot kā ieskats tam, kā līgums izskatās, taču tos nevajadzētu izmantot, jo katrs gadījums ir atšķirīgs. “Lai sagatavotu līgumu, labāk vērsties pie kvalificēta profesionāļa.” Īres līgumu var sagatavot gan juristi, gan sertificēti nekustamā īpašuma aģenti. “Kvalificētam profesionālim, piemēram, zvērinātam advokātam, līgumu sagatavošana ir ikdiena (te gan jāņem vērā specializācija), viņš pārzina tiesu praksi un strīdu izskatīšanas mehānismus. Tiks izvērtēts konkrētais darījums, izstāstīti iespējamie riski, pārbaudīti līdzēji, to tiesības slēgt īres līgumu, dokumenti,” skaidro Jānis Lapsa.
Izīrējot dzīvokli, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Atkarībā no izvēlētā darbības modeļa – ja veiks saimniecisko darbību, tad jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirms līguma noslēgšanas, bet ir gadījumi, kad par īres līguma noslēgšanu paziņo VID pēc tā noslēgšanas. No tā atkarīgs arī nodokļa lielums un maksāšanas kārtība. Konkrētajā situācijā var konsultēties ar VID. Īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā nav obligāta, tā ir līdzēju izvēle.
Īres līgumā noteikti jāvienojas par objektu un īres maksu. Svarīgi arī jautājumi par līguma termiņu, iemitinātām personām.
Vienošanās par nosacījumiem
Īres līgumā var vienoties par dažādiem nosacījumiem, kas nerunā pretī likuma noteikumiem, tajā skaitā var vienoties par īpašuma apdrošināšanu ugunsgrēka gadījumā. Līgumā arī var paredzēt situācijas, ja laikā gaitā dzīvoklī būs nepieciešami kosmētiski uzlabojumi vai remonts. Tas, vai līgumā iekļaut šādu punktu, atkarīgs no tā, kādā stāvoklī ir dzīvojamā telpa. “Parasti īrnieks bez izīrētāja ziņas nedrīkst darīt neko, par to papildus jāvienojas līgumā,” stāsta Jānis Lapsa. Ja izīrētājs grib īpašumu pārdot, tas nav iemesls īres līguma izbeigšanai, bet jaunajam īpašniekam īres līgums būs saistošs.
Papētot īres sludinājumus, redzams, ka visai populāri ir norādīt, ka īpašums tiek izīrēts, piemēram, cilvēkiem bez bērniem vai mājdzīvniekiem – vai arī šādas nianses jānorāda īres līgumā? “Izīrētājs ar savu lietu – dzīvojamo telpu – ir tiesīgs brīvi rīkoties pēc savas izvēles, un neviens nav tiesīgs viņam liegt šādas tiesības. Tikai izīrētāja ziņā ir izvēlēties īrnieku pēc savas izvēles, un te nevajadzētu runāt par jebkādu iespējamo īrnieku diskrimināciju. Ja nepieciešams, par niansēm var vienoties arī līgumā,” piebilst Jānis Lapsa.
Līgumā vajadzētu norādīt gadījumus, kad līgumu var grozīt, piemēram, īres maksas izmaiņas, ģimenes locekļu iemitināšana, termiņš īres līguma uzteikšanai no īrnieka puses.
