Svarīgākais, kas jāzina par dāliju stādīšanu un kopšanu – no A līdz Z 3
Parasti dālijas stāda no 10. līdz 20. maijam siltā un labi apžuvušā augsnē. Siltākās vietās var riskēt un stādīt jau aprīļa beigās. Iestādītais gums lēnām apsakņosies un, sagaidījis siltāku laiku, sāks strauji augt. Tomēr tad jābūt gatavam, ka nāksies vismaz dažas naktis dālijas sargāt no nosalšanas.
Ja tiek nodrošināti labi augšanas apstākļi, dālijas var stādīt līdz Jāņiem – tās pagūs uzziedēt. Nav svarīgi, vai gums ir liels vai mazs, nozīme ir tikai tam, ka tas ir vesels, slimību nebojāts, ar vismaz vienu asnu. Gumu lielums un forma dažādām dāliju šķirnēm var būt ļoti atšķirīgs, un ne vienmēr liela auguma dālijām ir lielākie gumi.
Tos augsnē stāda iepriekš sagatavotās bedrītēs. Attālums starp augiem atkarīgs no izvēlētās šķirnes: miniatūrajām dālijām starp gumiem rindā var būt 15–30 cm, bet augstākām un kuplākām – robežās no 30 līdz 90 cm. Lai starp rindām varētu ērti iziet cauri un sagriezt ziedus, rindstarpas ieplāno 90–140 cm attālu citu no citas.
Par stādot nolauztu asnu varam pārāk neuztraukties, jo parasti tā vietā izaug vairāki jauni.
Nedrīkst stādīt tikko dalītus gumus, jo caur svaigu brūci tie var inficēties un sapūt.
Pēc dalīšanas gumiem vismaz vienu dienu ir jāapžūst.
Labi, ja gumus pirms stādīšanas apstrādā ar biomiksu: ja izmanto sauso, tad gumus vispirms samitrina ūdenī, lai biomikss tiem labāk pieliptu. Šķidro biomiksu gumiem vienkārši uzsmidzina. Preparātu var arī iestrādāt augsnē stādīšanas vietā.
Smagākās un mitrākās augsnēs gumus stāda seklāk, bet vieglākās un sausākās – dziļāk, tā, lai pumpuru josla atrastos 5–8 cm zem augsnes virskārtas. Stādot vēlams izveidot iedobi, lai saules stari ātrāk iesildītu augsni un laistāmais ūdens neaiztecētu prom.
Dālijām augot, augsni pakāpeniski pierauš, un rudens pusē veidojas neliels uzbērums, kas pasargās gumus no pārliekas izmirkšanas rudens lietavās. Līdz augu sadīgšanai parasti tos nelaista, ja vien nav iestājies ilgs un postošs sausums.
Stipri iežuvušus gumus pirms stādīšanas var mērcēt 2–24 stundas ūdenī vai vieglā kālija permanganāta šķīdumā.
Dāliju stādus, kas audzēti no sēklām, spraudeņiem vai gumiem siltumnīcā, laukā stāda tikai tad, kad tos var droši pasargāt no salnām.
Lai dāliju šķirnes nesajauktu, dobē vērts pielikt etiķeti ar šķirnes nosaukumu.
Laistīšana
Jālaista reti, bet bagātīgi. Tā, lai augsne būtu samitrināta visā stādīšanas dziļumā. Karstā un sausā laikā laista reizi vai divas nedēļā no rītiem vai vakaros ar siltu ūdeni. Regulāri laistītām dālijām ziedi ir lielāki, krāsaināki un skaistāki.
Nezāļu apkarošana
Ravēšana un kaplēšana ir vispareizākais dāliju kopšanas veids.
Cera veidošana
Cera veidošana lielāku un skaistāku ziedu iegūšanai nozīmē auga galotņošanu, atpumpurošanu un sāndzinumu izlaušanu. Virs trešā lapu pāra izlauž galotni, ļaujot augt sešiem sānu dzinumiem. Šādi veidojas kuplāks un bagātīgāks cers. Sāndzinumu galos veidojas divi vai trīs ziedpumpuri. Sānu pumpurus izlauž, atstājot vienu. Ja nav svarīgi iegūt lielu ziedu, bet vēlamies to kuplu un bagātīgāk ziedošu, jāizlauž viens – centrālais pumpurs.
Piesiešana
Lai izaudzētu ideāli taisnas dālijas, ceru piesien trīs, četras un pat vairāk reižu sezonā. Nedrīkst piesiet cieši, lai augot ceram ir vieta. Audzējot dālijas savam priekam, pietiek tās piesiet vienu divas reizes sezonā pie viena mieta, ko iedzen stādīšanas laikā 10 cm no stublāja vai vēlāk – 15 cm no stublāja, ja labi zināms gumu stādīšanas virziens.
Aizlauztu un pie zemes noliekušos dāliju labāk nemēģināt pacelt. Lai nepazaudētu to pavisam, blakus iedzen vienu vai divus īsus mietiņus un rūpīgi piesien aizlauzto stublāju.
Kā pasargāt no salnām
Dālijas diemžēl ir jutīgas pret temperatūras pazemināšanos zem 0 °C atzīmes. Pavasara salnas ir bīstamākas siltumnīcā audzētajiem stādiem. No dārza dobes tikko izlīdušais asns ir daudz izturīgāks un diezgan stiprā salnā parasti paliek neskarts pat bez piesegšanas. Tomēr labāk salnu laikā augus piesegt. Var tikai apraust zemi ap mazajiem dāliju stādiņiem, uzlikt bļodu vai spaini. Lieti noder siens, salmi, sevišķi, ja tos uzliek un vēl pārklāj ar plēvi.
Ja dālijas ir apsalušas, gumi, visticamāk, ir gatavi dzīt jaunus asnus. Lai ataugšana notiktu ātrāk, nepieciešams pēc iespējas ātrāk nogriezt visas salnas skartās auga daļas. Bieži nosalušā stublāja vietā izaug pat 7 jauni! No tiem jāļauj augt tikai dažiem, lai cers nebūtu tik biezs, ka neveidojas ziedi.
Pavairošana
Vienkāršākais un mazu dārzu saimniekiem ērtākais veids, kā tikt pie jauniem stādiem, ir ceru dalīšana: no rudenī noraktā dāliju cera atdala vienu vai vairākus gumus tā, lai katram dalījumam būtu vismaz viens asns. Dalīt var uzreiz pēc norakšanas vai arī visa glabāšanas perioda laikā.
Ja patīk, tad augus var pavairot ar spraudeņiem.
Šādi audzētas dālijas parasti ir veselīgākas, to ziedi ir skaistāki un nedaudz lielāki. Lai iegūtu spraudeņus, no februāra līdz aprīlim siltumnīcā sagatavo kastītes ar 5–15 cm biezu augsnes kārtu. Vērtīgi ir pievienot biomiksu, kas ievērojami samazina inficēšanās risku ar augsnē esošajām sēņu un baktēriju slimībām. Gumus stāda vertikāli vai ieslīpi, lai kakliņš ar pumpura joslu atrastos virs augsnes.
Gaisa temperatūrai jāturas ap 21–27 ºC. Aptuveni pēc divām trim nedēļām būs izauguši pirmie dzinumi 2,5–10 cm, tad tos nolauž, pakustinot uz vienu vai otru pusi, kamēr atdalās no guma.
Vai arī nogriež līdz ar gumu, to neievainojot, vai 3 mm virs tā. Nazi katrreiz dezinficē ar spirtā samērcētu vates plāksnīti. Ap griezuma vietu drīz sāk augt 5–7 jauni dzinumi, ko arī var izmantot apsakņošanai, bet vairāk par 12 dzinumiem no viena cera nevajadzētu ņemt.
Pirms spraudeņu ievietošanas substrātā tajā ar tievu zīmuļa resnuma kociņu izveido piltuvi, kurā ievieto spraudeni, kam piespiež substrātu. Substrātu regulāri mitrina un arī lecekti vismaz reizi dienā vēdina 15 minūtes, lai izvairītos no puvēm. Vēlams pastāvīgi nodrošināt minimālu gaisa apmaiņu, izveidojot mazu atveri starp paliktni un pārsegu. Pēc divām nedēļām, kad asniem parādās saknītes, augus pārstāda podiņos mitrā neitralizētā kūdrā.
Pirms stādīšanas spraudeņus vēlams norūdīt āra apstākļos un noēnot, lai pieradinātu pie saules. Paliekošā vietā izstāda vēlāk nekā gumus – kad beigušās pavasara salnas (maija beigās, jūnija sākumā). Stāda 5–10 cm dziļāk nekā apkārtējā augsnes virsma, ap stādu atstāj neaizbērtu iedobumu, kas vasarā aizbērsies pats, – tas nepieciešams, lai saknes un jaunie gumi atrastos dziļāk augsnē un spētu izveidoties arī sausākā vasarā.
Gumu uzglabāšana
Dāliju gumi ziemā sasalst un aiziet bojā, tāpēc tie ik rudeni jāizrok. Gumi ir gatavi ziemošanai, kad tiem ir izveidojusies stingra miza. Nenobriedušiem gumiem miziņa ir ļoti maiga, vārīga un viegli atdalās no guma. Pat ļoti lieli, bet nenobrieduši gumi ziemā izkalst vai sapūst. Nobriešanai ilgāku laiku nepieciešams vēss laiks. Rakšanai lieliski piemērots ir laiks, kad naktī bijusi ap -4 ºC salna, bet augsnes virskārta vēl nav apsalusi. Ja ir salnas, dienā parasti uzspīd saule un dienas vidū gaiss iesilst. Tad gumus izrok un apžāvē saulē un vējā.
Kad dāliju cers ir dabūts laukā no zemes, to rūpīgi attīra no augsnes, nesabojājot auga sakņu kakliņu ar pumpura zonu.
No augsnes atdalītam ceram nogriež stublāju, virs pumpura joslas atstājot 2,5 cm garu gabaliņu. Katrai šķirnei jāpievieno uzraksts. Vienkāršākais veids ir gumus apžāvēt saulē un saliktus kastē nolikt glabāties vēsā, sausā vietā.
Gumus pirms glabāšanas var nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu un žāvēt vismaz diennakti siltā telpā. Noteikti jāmazgā dubļaini, ar augsni apķepuši gumi.
Latvijā sezona ir īsa, dāliju gumi bieži vien nepaspēj nobriest, tāpēc agrāk tos parafinēja, lai veidotu papildu aizsargkārtiņu un pasargātu no izžūšanas. Ar parafīnu apstrādātus gumus var uzglabāt jebkurā vietā. Kopš pieejami plastmasas maisiņi, šo metodi vairs neizmanto: ja saimniecībā ir izbūvēts sauss pagrabs, kur iespējams nodrošināt 5–10 ºC temperatūru, gumu parafinēšana nav vajadzīga, jo stādāmo materiālu var labi saglabāt plastmasas maisiņos ar izolējošu materiālu.
Gumi labāk saglabāsies, ja tos ieguldīs skujkoku zāģskaidās. Tos labi pasargā arī avīzes: saburza un tajās ievīsta gumus. Šāds aizsargslānis neļaus gumiem siltā vietā izkalst un mitrā pagrabā pasargās no pūšanas. Turklāt, ja glabā pamitrā pagrabā, avīzes ik pa laikam var nomainīt.
Avīzes paglābs arī tad, ja temperatūra kādu brīdi būs zemāka par vēlamajiem pieciem grādiem.
Taču ērtāk, ja gumi ir pliki, jo ziemā tie ik pa laikam jāpārbauda, vai kāds nav sācis bojāties. Iepuvušās daļas izgriež. Ja gumus uzglabā mājā, tad atrod pašu vēsāko vietu (garāžā, priekšnamā uz grīdas, bēniņos). Protams, glabātavā temperatūra nedrīkst noslīdēt zem nulles. Glabātavā nav jābīstas par grauzēju postījumiem, jo tie dāliju gumus neēd.
