Svarīgākais, kas jāzina par 2.pensiju līmeni – ir vērts iedziļināties 16
Viktors Gustsons, apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs
Pienākot pensijas vecumam, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš uzkrājis līdzekļus pensiju otrajā līmenī, būs jāizdara izvēle – uzticēt šī pensiju kapitāla izmaksu valstij vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai (“Mūža pensijas apdrošināšanas” pakalpojums). Vairums iedzīvotāju izdara izvēli par labu valstij, taču cik daudzi no viņiem ir patiešām informēti par abu iespēju atšķirībām, priekšrocībām un trūkumiem? Cik daudzi zina, ka, nododot uzkrājuma izmaksu valsts rīcībā, pēc aiziešanas pensijā to nebūs iespējams novēlēt mantiniekam?
Izvēlas automātiski, bez iedziļināšanās
Statistika liecina, ka tikai 36,5 tūkstoši jeb 8% pensionāru Latvijā līdz šim izvēlējušies Mūža pensijas apdrošināšanu. Pārējie 92% izvēlas valsts izmaksas mehānismu. Tas var liecināt, ka vairums jauno pensionāru šo izvēli patiesībā pieņem automātiski, uzticoties valstij kā “ierastam” pensijas izmaksātājam un nemaz neiedziļinoties abu pensiju izmaksas variantu nosacījumos. Ar ko tad šīs abas iespējas atšķiras, un ko pensionārs iegūst vai zaudē katrā gadījumā?
Izvēloties valsts “patronāžu”, pensionārs izvēlas saņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu saskaņā ar likumā “Par valsts pensijām” paredzēto kārtību. Šajā gadījumā pensiju otrā līmeņa kapitāls tiek pievienots pensiju pirmajā līmenī uzkrātajam kapitālam. Tas nozīmē, ka abas pensijas daļas tiek izmaksātas kopā, un tās izmaksā valsts.
Savukārt izvēloties uzticēt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksu caur Mūža pensijas apdrošināšanas polises mehānismu, pensionārs šo pensijas daļu saņems atsevišķi. Proti, valsts izmaksās pensiju no pensiju pirmā līmeņa uzkrājuma, bet dzīvības apdrošināšanas kompānija – no otrā līmeņa uzkrājuma.
Iespēja izņemt lielākas summas
Pirmā lielā atšķirība starp abām izvēlēm ir tā, ka Mūža pensijas apdrošināšana piedāvā pensiju saņēmējiem elastīgākas pensiju izmaksas iespējas. Ja valsts pensijas izmaksā strikti un nemainīgi – reizi mēnesī, tad Mūža pensijas apdrošināšanas gadījumā pensionārs var izvēlēties savu otrā līmeņa uzkrājuma pensiju saņemt, piemēram, reizi trijos mēnešos, reizi pusgadā vai tikai reizi gadā. Tādējādi Mūža pensijas apdrošināšanu var izmantot kā līdzekļu uzkrāšanas veidu, izvēloties izmaksas saņemt retāk, bet – uzreiz lielākās summās.
Tas var noderēt, piemēram, plānojot lielākas “investīcijas” veselības uzlabošanā kā sanatorijas apmeklējumu vai operāciju, vai kāda nozīmīga pirkuma iegādi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka absolūtais vairums jeb 79% no pensionāriem, kas iegādājušies Mūža pensijas apdrošināšanu 2022. gada pirmajos 9 mēnešos, izvēlējušies pašu ilgāko izmaksas intervālu – gadu.
Iespēja atstāt mantojumā
Otra nozīmīga atšķirība ir iespēja novēlēt neizmaksāto otrā līmeņa pensijas uzkrājuma daļu mantojumā. Izvēloties valsts izmaksas mehānismu, šādas iespējas pensijas saņēmējam nav. Šajā gadījumā, iestājoties pensijas saņēmēja nāvei, viss neizmaksātais otrā pensiju līmeņa kapitāls tiek pārskaitīts valsts budžetam. Savukārt, ja pensionārs izvēlējies pensiju saņemt caur Mūža pensijas apdrošināšanas mehānismu, viņam ir iespēja novēlēt neizmaksāto kapitāla atlikumu paša izvēlētam labuma guvējam. Šis labuma guvējs var būt ne tikai Civillikumā noteiktie tieši mantinieki, bet ikviena persona. Turklāt labuma guvēju ir iespējams neierobežoti mainīt garantētā pensijas izmaksas posma laikā.
Saistībā ar pensiju otrā līmeņa kapitāla mantošanu sabiedrība nav informēta un bieži nepievērš uzmanību kādai būtiskai niansei. Daudzi ir dzirdējuši, ka normatīvais regulējums tagad paredz otrā pensiju līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēju. Taču ne visi zina, ka šādi iespējams otrā pensiju līmeņa uzkrājumu nodot mantiniekam tikai tādā situācijā, ja līdzekļu uzkrājēja nāve iestājas līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Savukārt pēc pensijas vecuma iestāšanās otrā pensiju līmeņa uzkrājuma neizmaksāto atlikumu iespējams novēlēt mantojumā tikai ar Mūža pensijas apdrošināšanas palīdzību. Jāņem vērā – pat ja iepriekš, līdzekļu uzkrāšanas periodā, uzkrājējs būs iesniedzis VSAA iesniegumu par uzkrātā kapitāla mantinieku, brīdī, kad uzkrājējs sasniegs pensijas vecumu, šai izvēlei vairs nebūs nekāda juridiska spēka un nozīmes.
Daļai cilvēku ir bažas uzticēt pensijas līdzekļus apdrošināšanas kompānijai iespējamu ekonomisku satricinājumu dēļ, taču, ja otrā pensiju līmeņa uzkrājuma summa nepārsniedz 15 000 eiro, šādām bažām nav pamata, jo līdz šāda apmēra summai apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā Apdrošināto aizsardzības fonds garantē klientiem uzkrājuma atmaksu 100% apmērā. 15 000 eiro slieksnis ir pietiekami augsts, vairumam pensionāru otrajā līmenī uzkrātie līdzekļi to nesasniedz. Saskaņā ar VSAA datiem, personām, kas 2022. gada pirmajos 9 mēnešos iegādājās mūža pensijas polisi, vidējais uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls bija gandrīz divreiz mazāks – 8000 eiro.
Svarīgākais – informēta izvēle
Protams, Mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumam ir savas izmaksas, tāpēc pensionāriem ieteicams salīdzināt gan apdrošināšanas kompāniju piedāvātās cenas, gan pārējos nosacījumus, lai izvēlētos sev visizdevīgāko variantu. Patlaban VSAA mājaslapā norādītas trīs dzīvības apdrošināšanas kompānijas, kuras piedāvā Mūža pensijas apdrošināšanas polisi Latvijā. Lai varētu iegādāties Mūža pensijas apdrošināšanu, divās no tām kā minimālais otrajā pensiju līmenī uzkrātais līdzekļu apjoms noteikti 2000 eiro, trešajā – 3000 eiro.
Nobeigumā vēlos aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju ne tikai sekot līdzi sava pensiju otrā līmeņa uzkrājuma pārvaldītāja un ieguldījumu plāna darbības rezultātiem, bet arī izdarīt informētu izvēli par šī kapitāla izmaksu, aizejot pensijā.