“Rīgā var ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu visiem pilsētas iedzīvotājiem.” Saruna ar Viktoru Valaini 1
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām iztaujāt lielāko partiju sarakstu līderus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Rīgas mēra kandidātu VIKTORU VALAINI.
Zaļo un zemnieku savienībai Rīgas vēlēšanas ir kā lāsts – tā vienmēr zem piecu procentu barjeras. Var teikt, ka rīdziniekus šis politiskais zīmols nepiesaista. Kāpēc tā, un kas šoreiz ir citādāk?
V. Valainis: Pēc aptauju datiem šobrīd mēs esam otrā populārākā partija valstī. Rīgas vēlēšanām piedāvājam ļoti spēcīgu komandu. Esam sagatavojuši programmu, kurai ir atbalsts sabiedrībā.
Pag, gribat teikt, ka iepriekš ZZS vēlēšanās nepiedāvāja ne komandu, ne programmu?
Šoreiz man ir ļoti skaidrs redzējums.
Pēc iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, kur ZZS līderis bija Armands Krauze, šķita, ka viņš ir tīri gandarīts par iespēju palikt Saeimā, nevis pievienoties Rīgas domes opozīcijai. Vai nav tā, ka jūs arī nebūtu sarūgtināts, ja domē neiekļūtu? Varētu Saeimā turpināt aktīvi diskutēt par pašvaldību reformu, tur taču viss vēl nav noslēdzies?
Nē, jo es tiešām redzu, kā var panākt reālu rezultātu šī sasaukuma laikā. Lai arī pagaidām konkurenti pasmīkņā par mūsu idejām, rīdzinieku atbalsts tām ir. Pirmkārt, tā ir reāla mājokļu sakārtošanas programma.
Tātad jūs Rīgā strādāsiet visu pilnvaru termiņu, nevis pie pirmās iespējas steigsieties atpakaļ uz Saeimu, pat ja būsiet opozīcijā?
Es redzu, ka man Rīgas domē būs ko darīt vairāk nekā piecus gadus. Es jau šobrīd esmu Saeimas deputāts un, pat esot opozīcijā, ir virkne lietu, ko man ir izdevies panākt. Tajā skaitā tieši strādājot kopā ar pašvaldībām. Tāpēc šāds darbs mani nebiedē arī Rīgas domē. Mans galvenais uzdevums ir parādīt, ka ZZS spēj un prot pārvaldīt pašvaldību, spēj panākt reālas izmaiņas.
ZZS jau pārvalda pašvaldības un ir pie varas Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī. Vai ņemsiet tās kā piemēru?
Bez šaubām, viss, kas ir mūsu programmā, balstās uz jau esošiem modeļiem, kurus mums izdevies ieviest.
Tātad jūs tos visus uzskatāt par pozitīviem piemēriem?
Es Rīgas kampaņā ņemu labāko no visa. Piemēram, Liepājā ir speciālā ekonomiskā zona – tur Rīgai ir ko pamācīties, tāpat ļoti veiksmīga mājokļu siltināšanas programma. Jūrmalā ir bezmaksas sabiedriskais transports jau trīs gadus. Iepriekš Jūrmalā par to runāja kā par tikpat neiespējamu politiku kā pašlaik Rīgā, taču tas tika veiksmīgi izdarīts.
Jūrmalā ir arī iebraukšanas maksa tiem, kas nav deklarēti. Varbūt arī tādu Rīgā ieviesīsiet?
Nē, zaļajai politikai mums būs cita pieeja, tajā skaitā stāvparku (“park&ride”) veidošana, sadarbojoties ar Pierīgas pašvaldībām. Mēs ZZS pašvaldībās to esam sākuši darīt jau tagad, pat neesot Rīgas domē. Piemēram, Carnikavā un Jelgavā.
Jūs salīdzinoši neilgi esat ZZS, tomēr kuras ir tās oriģinālās zaļzemnieciskās idejas, kas jūs atšķir no pārējiem?
Esmu Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Arī zaļā domāšana man nav sveša. Visu gadu braucu ar velo, ne tikai pirms vēlēšanām. Taču zemniekiem ir svarīgs saimnieka princips – ikvienā lietā, kas tiek darīta. Pašvaldību pārvaldībā saimnieka princips ir ļoti nepieciešams.
Ideoloģiski skaidrs, pāriesim pie konkrētiem darbiem, kur parādītos šis saimnieciskums. Es lasu solījumus par azartspēļu ierobežošanu, mājokļu sakārtošanu – nav tā, ka kaut ko līdzīgu nevar atrast arī starp citu partiju solījumiem. Tās pašas azartspēles tagad ir zirgs, uz kura daudzi jāj.
Runājot par azartspēlēm, ZZS un es kā Saeimas deputāts bijām pirmie, kas kaut ko reāli sāka darīt.
JKP tur jau sen cīnās.
Jā, viņi runā, bet priekšlikumus iesniedzu es, un panācu Saeimas atbalstu. Diemžēl “Attīstībai/Par” panākusi, ka šis jautājums pagaidām nolikts malā… Es redzu, ka Rīgas vēlēšanu piedāvājumā ļoti daudz dominē liberālās idejas.
Kādas?
“Attīstībai/Par” uzstādījums ir “moderna Rīga”, pret ko arī man nav iebildumu. Bet tur jūtams, ka šī modernā Rīga viņu ieskatā ir tāda, kur cilvēks spēj par sevi parūpēties. Mūsu vēlme ir, lai katrs cilvēks dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Mums ir pienākums parūpēties par senioriem, viņiem nepieciešams atbalsts no pašvaldības.
Vēl papildus tam, ko jau deva Ušakovs?
“Saskaņa” deva, bet kas to visu pavadīja.
Lieli izdevumi…
Ne tikai – skandāli, izšķērdība, kas tika piesegta ar it kā labajiem darbiem. Turklāt “Saskaņa” pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām solīja izveidot pašvaldību aptiekas, bet tas tā arī netika izdarīts. Mēs piedāvājam ļoti konkrētu variantu, ko jau esam ieviesuši vienā no Pierīgas pašvaldībām – 100 eiro kompensācija senioriem zāļu iegādei. Tāpat taisnīga nekustamā īpašuma politika, kas šobrīd tāda nav.
Vai lēmums par nekustamā īpašuma nodokli tomēr netiks lemts valdībā un Saeimā? Kāpēc jūs to solāt Rīgā?
Protams, un mēs par to cīnīsimies Saeimā. Taču arī pašvaldībai ir iespēja noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, tāpat ieviest pārskatāmu nodokļa administrēšanas sistēmu – lai tie, kam jāmaksā nodoklis, to darītu un tie, kam nepieciešamas atlaides, arī tās saņemtu. ZZS pašvaldībās tāda pieredze ir – mēs spējam iedod 90% atlaidi un vienlaikus panākt, ka nodokļu ienākumi kāpj.
Tātad liberālajai politikai ZZS pretī liek kreisu politiku?
Es neteiktu, ka kreisu. Minēju pāris akcentus saistībā ar atbalstu senioriem. Taču mums ir arī uzņēmējdarbības attīstības programma. Pagaidām Rīgas pašvaldība tikai skatījusies, kā no uzņēmējiem nopelnīt, tāpēc lieli ražošanas uzņēmumi nereti izvēlas darboties ārpus Rīgas. Tā vairs sen nav konkurence Latvijas robežās, par investīcijām pilsētas cīnās starptautiski. Rīgai ir iespējas konkurēt ar Varšavu, Berlīni un citām Eiropas pilsētām.
Viesturs Silenieks, aktīvs Zaļās partijas biedrs, varētu pat teikt, līderis, šajās vēlēšanās kandidē no “Gods kalpot Rīgai” saraksta. Kā jūs to skaidrojat? Tas tomēr ir kaut kāds signāls par procesiem jūsu apvienībā.
Tā ir partijas iekšējā lieta. Silenieka kungam jau iepriekš bijusi nosliece uz sadarbību ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”. Šobrīd viņš ir spēris šādu soli – kādam tas ir pārsteigums, kādam ne. Pirmkārt šis jautājums jāizrunā Zaļajai partijai, tālāk arī ZZS.
Un kas tad?
Šobrīd nekas. Mūsu Rīgas kampaņu tas neietekmē.
Jūs reklāmās skarbi izsakāties par līdzšinējo Rīgas varu un tās nedarbiem, taču daži atgādina, ka savulaik bez problēmām pārstāvējāt tās intereses kā Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Vai tolaik par korupciju un visu pārējo vēl nenojautāt vai tajā amatā to labāk bija neredzēt un neko neteikt?
Lielo pilsētu asociācija neaizstāv vienas pilsētas intereses, nekad to nav darījusi un, es ceru, nedarīs. Tā pārstāv visu deviņu lielo pilsētu kopējās intereses. Tur nevar izdalīt atsevišķi Rīgu vai tās amatpersonas.
Jautājums – vai jūs ar tiem, kurus jūs kritizējat reklāmas rullīšos, esat gatavi sadarboties pēc vēlēšanām, ja viņi piedāvās veidot koalīciju? Runa ir par “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”.
Jāsāk ar to, ka līdzšinējā Rīgas dome faktiski nevis tika atlaista, bet atlaidās pati. Tas bija viņu pašu darbības rezultāts. Par to ir jāuzņemas atbildība. Domē pie varas bija gan “Saskaņa”, gan “Gods kalpot Rīgai”.
“Saskaņai” vienai pašai nebūtu vairākuma, tur vienmēr palīdzēja “GKR”. Viņi kopā ir atbildīgi par to, kas noticis Rīgā šajā periodā. Es tiešām nesaprotu tādas partijas kā “Attīstībai/Par” un Jaunā konservatīvā partija, kas pieļauj koalīciju ar “GKR”. Tad jau tiktu saglabāts tas pats, kas bija līdz šim.
ZZS apsola, ka to nedarīs?
Jā, jo mēs nevaram iet kopā ar līdzšinējo varu un to pārstāv abas partijas – gan “Saskaņa”, gan “GKR”.
Bet interesanti, ka šāda “sarkanā līnija” ir tikai Rīgā, jo Jūrmalā “Saskaņa” un ZZS sadarbojas bez problēmām.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tas savā ziņā ir arī nacionālās politikas jautājums.
Jūrmalā ar ZZS pie viena galda sēž īpaši spilgta “Saskaņas” pārstāve Elizabete Krivcova, kuru pat Valsts drošības dienests savos apskatos min kā radikālu aktīvisti.
Es varu uzņemties atbildību par Rīgu, un tur mūs satrauc JKP un “GKR” tuvināšanās.
Kāda ir jūsu attieksme pret Lembergu, kas ilgus gadus bijis ZZS neformālais līderis? Tagad ASV pret viņu noteikušas sankcijas, tomēr apvienība nav pozicionējusies.
Man grūti vērtēt. ZZS sarakstā uz Rīgas domes vēlēšanām nav neviena cilvēka no partijas “Latvijai un Ventspilij”, līdz ar to Rīgas vēlēšanu kontekstā tas nav aktuāls.
Bet tas jau jums neliedz izteikties.
Domāju, šo jautājumu tuvākajā laikā skatīsim Zemnieku savienības kongresā. Visai partijai jāizsaka sava nostāja.
ZZS sarakstā piektais numurs ir Igors Meija, un viņam ir diezgan interesanta politiskā pagātne, darbojoties kopā ar prokremliskiem politiķiem. Un arī viņš pats ir teicis, ka izglītības reforma – pāreja uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā – “grauj krievu bērnu psihi”. Kāpēc ZZS ir tik svarīgs šis politiķis, ka liekat viņu tik augstā vietā sarakstā?
ZZS par mācībām latviešu valodā vienmēr bijusi konsekventa. Arī pats esmu par to balsojis. Tāda ir arī ikviena mūsu deputātu kandidāta nostāja, un arī ar Meijas kungu esmu šo jautājumu pārrunājis. Viņš ir viens no Zaļās partijas dibinātājiem un pirmais priekšsēdētājs. Viņam ir ļoti liela pieredze tieši mājokļu atjaunošanas jautājumos, un viņš mums ir aktīvi piedalījies šai jomai veltītās programmas sadaļas tapšanā. Bet izvēli, protams, izdarīs vēlētāji.
Tas tiesa, bet, veidojot sarakstu, arī partija nosaka kandidātu secību.
Es gan tam nepiešķirtu lielu nozīmi. Mums saraksta beigu galā ir daudzi spēcīgi cilvēki, kuri tikpat labi varēja būt otrajā vai trešajā vietā.
Iepriekšējā Rīgas dome bija zīmīga ar to, ka no dažām partijām aizgāja vairāki politiķi, kas vēlāk kļuva par “Saskaņas” balstiem. Ja Meijas kungs jau tagad koķetē ar idejām, kas tuvas “Saskaņai”, tad kā varam būt droši, kas notiks pēc vēlēšanām?
Es šo viņa neveiklo izteikumu drīzāk vērtēju kā provokāciju, uz kuru viņš tolaik uzķērās. Ne pirms, ne pēc šīs intervijas viņš nav apšaubījis izglītības reformas nepieciešamību. Neredzu, ka viņš varētu pievilt vēlētājus.
Pirms iepriekšējām vēlēšanām skaļi izskanēja solījums par bezmaksas sabiedrisko transportu visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šoreiz visi šajā ziņā ir piesardzīgāki, tomēr jūsu atbildēs es jau saklausīju, ka ZZS šo domu joprojām uztur dzīvu.
Ļoti konkrēti – mēs redzam, ka Rīgā var ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu visiem pilsētas iedzīvotājiem tāpat, kā tas ir Tallinā. “Rīgas satiksme” šobrīd saņem 140 miljonu eiro dotācijas no pašvaldības, un tur ļoti daudz kas tiek pārmaksāts.
Citas pašvaldības to nodrošina par kārtu lētāk. Esmu pārliecināts, ka dotācijas var samazināt un vienlaikus ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kas būtu ļoti vēlami arī no zaļās komponentes viedokļa.
Kā jau minēju, Jūrmalā tas darbojas jau trīs gadus, tur dotācija no pašvaldības ir divi miljoni gadā. Pat ja mēs pareizinām Jūrmalas iedzīvotāju skaitu ar divdesmit, dotācija vienalga būtu krietni mazāka nekā “Rīgas satiksmei”.
Tallinā ir nedaudz mazāks sabiedriskā transporta tīkls un pavisam nedaudz mazāks pārvadāto pasažieru skaits, taču tur dotācija ir 70 miljoni eiro – tātad uz pusi mazāka. Neredzu nevienu iemeslu, lai to neizdarītu Rīgā.
Jūs īpaši nepievienojāties sajūsmai par Tērbatas ielas slēgšanu autotransportam. Vai esat pret šādas gājēju ielas izveidi?
Šis ir piemērs, kad kaut ko izdomā darīt atrauti no pārējā koncepta. Var jau uztaisīt Tērbatas ielu kā gājēju ielu, taču skaidrs, ka pārējā infrastruktūra tam nav radīta.
Kā gājēju zona gadiem ir attīstīta Vecrīga. Daudzās pilsētās tiek organizēti gājēju ielu festivāli, taču tā nav pieeja, kuru tikko realizēja Rīgas dome. Manā ieskatā tā bija viena liela politiska akcija ne īstajā laikā un ne īstajā vietā.
Šie jautājumi ir jāskata, plānojot pilsētu kopumā un pielāgojot visu apkārtējo vidi un sasaistot to ar pašvaldības budžetu, nevis uz labu laimi eksperimentējot.
3 jautājumi Rīgas mēra kandidātiem
1. Vai un kurš sēdēs cietumā “Rīgas satiksmes” lietā?
To lems tiesībsargājošās iestādes. Mēs no savas puses sadarbosimies un sniegsim visu nepieciešamo informāciju.
2. Kuru pilsētas zemes gabalu jūs būtu ar mieru atdāvināt valstij koncertzāles būvei?
Mēs nevaram atļauties tādu izšķērdību, kas tiek piedāvāta pašlaik, – jaukt nost esošu ēku. Zemes gabalam koncertzālei jābūt kopējā pilsētas attīstības koncepcijā.
Tā nevar būt tikai valsts problēma, pašvaldībai aktīvi jāiesaistās. Ir vairākas vietas, kas šajā ziņā ir jau pētītas, – gan Skanstē, gan Torņakalna apkaimē.
3. Kādam jābūt sociāli taisnīgam nekustamā īpašuma nodoklim, piemēram, trīsistabu dzīvoklim Purvciemā vai savrupmājai Ziepniekkalnā?
Es teiktu, par dzīvokli tie varētu būt pārdesmit eiro. Savrupmājai – daži simti, bet tas atkarīgs no dzīvojamās platības un ēkas stāvokļa.
Taču, ja runā par nekustamā īpašuma nodokli, ZZS uzskata, ka šo jautājumu nevar atlikt uz vairākiem gadiem, tas jārisina tagad. Jau pašlaik šis nodoklis nav taisnīgs.
Cilvēki nereti ir spiesti maksāt nepamatoti augstu nodokli sistēmas brāķu dēļ.
