Svarīgais spiediens acī: par ko tas liecina un kādēļ pārbaude var glābt redzi 0
Visi zina, ka ar paaugstinātu asinsspiedienu nevar jokot. To regulāri nemērot un neārstējot, var iedzīvoties infarktā vai insultā. Taču ne mazāk bīstama ir nevērīga attieksme pret acs iekšējo spiedienu, jo tādējādi var arī zaudēt redzi.
Biežāk runā par augstu acs spiedienu, kas nereti liecina par ļauno un viltīgo acu kaiti glaukomu, taču spiediens var būt arī zems. Abas situācijas ir vienlīdz nelabvēlīgas un apdraud redzes kvalitāti.
Šķidrums spiež
“Acs ciliārajā ķermenī nepārtraukti veidojas šķidrums, kas plūst cauri acij, pabarojot tās iekšējās struktūras, un aiztek projām pa acs priekšējās kameras kaktu uz asinsvadu sistēmu,” stāsta acu ārste Kristīne Leimane.
Spiediens acī galvenokārt atkarīgs no saražotā un aizvadītā šķidruma apjoma. Ja tā ir par daudz vai neaizplūst prom, spiediens paaugstinās. Pirmais no tā cieš redzes nervs – tas pakāpeniski atmirst, un līdz ar nerva pilnīgu bojāeju iestājas aklums. Nelabvēlīgi tiek ietekmēti arī pārējie acs audi. Augstais spiediens pasliktina gan vielmaiņu acī, gan spiež mehāniski, tāpēc vājinās lēcas saites, ir grūti pielāgoties, skatoties dažādos attālumos, un zīlīte kļūst mazāk kustīga.
Šķidruma pārprodukcijas iemesls var būt iedzimts, piemēram, ja ģimenē kādam no asinsradiniekiem bijusi vai ir glaukoma.
Nereti vainojama acs anatomijas īpatnība, kad tās priekšējās kameras kakts ir sašaurināts vai aizvērts, un šķidrums tāpēc neplūst prom. Tas var samazināties dažādu iemeslu, piemēram, acs iekaisuma vai kataraktas, dēļ, kad to noslēdz piebriedusī lēca.
Šķidruma pārmērīgu ražošanu var veicināt paaugstināts asinsspiediens, aterosklerotiskas pārmaiņas asinsvados, cukura diabēts, vairogdziedzera un citas endokrīnās slimības, kas ietekmē asinsriti, kā arī dažādu medikamentu, piemēram, pretiekaisuma līdzekļu kortikosteroīdu, gan acu pilienu, gan iekšķīgi lietojamu medikamentu, ilgstoša lietošana.
Paaugstināts spiediens mēdz rasties pēc traumas, kad tiek kavēta acs iekšējā šķidruma attece, ir pārciests iekaisums vai operācija.
Ja acīs un redzes nervā nenovēro pārmaiņas, paaugstinātu acs spiedienu dēvē par acu hipertensiju. Piemēram, tā var būt, ja lieto kortikosteroīdus locītavu vai citu vispārēju slimību gadījumā. Atkarībā no iemesla ārsts pateiks, vai vajadzētu īslaicīgi pilināt zāles un kad jāierodas uz nākamo pārbaudi.
Reizēm augstu spiedienu atklāj tiem, kam asaro acis. Tas var izraisīt radzenes tūsku, kad acs virsma mainās un uz tās slikti turas asaras, tāpēc rodas diskomforts. Tad nevajadzētu berzēt acis, jo pietūkušie audi ir daudz vārīgāki un viegli traumējami.
Bīstams arī zems
Arī pazemināts acu spiediens nevēsta neko labu. Ja ciliārķermenis ražo par maz šķidruma un spiediens ir zems, tiek traucēta acs barošana. Tas var liecināt par acs struktūru nopietniem bojājumiem, piemēram, tīklenes plīsumu un atslāņošanos, kas draud ar būtisku redzes pasliktināšanos vai pat aklumu. Kritiska situācija veidojas, ja spiediens noslīd zem 5 mm/Hg. Tā mēdz notikt pēc acu traumām un iekaisumiem, kuros iesaistīts šķidrumu producējošais ciliārķermenis. Ja tas kļūst slinks un ražo maz šķidruma, veidojas tā sauktā acs hipotonija un tīklene atslāņojas.
Reizēm spiediens pazeminās pēc acu operācijas. Tas nozīmē, ka brūce kādā vietā nav pietiekami labi slēgusies, taču ķirurgs šo vainu var novērst. Parasti zemu spiedienu ir grūtāk dabūt atpakaļ rāmjos nekā augstu.
Kāpēc svarīgi mērīt
Spiedošu smaguma sajūtu acīs lielākoties izraisa nevis paaugstināts acu spiediens, bet citi iemesli, piemēram, pārpūle un nogurums, saaukstēšanās, augsts asinsspiediens, mugurkaula kakla daļas problēmas.
Acs spiedienu vajag mērīt tāpēc, ka tikai tā iespējams laikus diagnosticēt atvērta kakta glaukomu. Tomēr ne vienmēr šīs slimības gadījumā rezultāts būs paaugstināts.
Atvērta kakta glaukomas slimnieki redzes lauka pārmaiņas nejūt diezgan ilgi, jo redzes nerva šķiedras sāk iet bojā no perifērijas un vispirms tikai vienā acī.
Tā kā šīs šķiedras redzes ceļos krustojas un smadzenēs rodas normāls attēls, redzes defektu parasti jūt tikai slimības otrajā vai trešajā stadijā. Vienai acij tas var būt liels, otrai – mazāks, taču, skatoties ar abām kopā, sūdzības nerodas.
Divreiz lielāka iespēja saslimt ar glaukomu ir diabēta slimniekiem. Ja cukura līmenis asinīs netiek kompensēts pietiekami labi, tas paaugstinās arī acu šķidrumā, tāpēc šķidrums var sliktāk aizplūst prom.
Pēc cik ilga laika attīstīsies glaukoma, atkarīgs no redzes nerva tolerances pret spiedienu. Ja tas ir, piemēram, 35 mm/Hg un tolerance ir vāja, slimība var progresēt ļoti strauji.
Sliktas tolerances gadījumā glaukoma mēdz attīstīties, pat ja spiediens ir normāls. Riska grupā ir cilvēki ar stipru tuvredzību un tālredzību, paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī tie, kuru asinsradiniekiem bijusi vai ir glaukoma.
Kā nosaka spiedienu
Acs iekšējo spiedienu mēra ar kontakta un bezkontakta metodēm. Mērījuma laikā ārsts vai optometrists izdara spiedienu uz nelielu radzenes laukumu, mērot spēku, kāds nepieciešams tās saplacināšanai. Jo spēcīgāk radzene pretojas, jo augstāks acs iekšējais spiediens. Lai mērījums būtu precīzāks, pacientam jācenšas atbrīvoties un mierīgi elpot.
Ikdienā profilaktiskajām pārbaudēm visbiežāk izmanto bezkontakta tonometriju ar gaisa plūsmu, kad pacientam rodas sajūta, ka acīs iepūš vējiņu. Ja spiediens ir izteikti paaugstināts vai pazemināts, šī metode var izrādīties neprecīza. Atklājot paaugstinātu spiedienu vai abu acu spiediena atšķirību, nepieciešami padziļināti izmeklējumi.
Viena no visplašāk izmantotajām un precīzākajām spiediena mērīšanas metodēm, ko atzīst par glaukomas izmeklēšanas zelta standartu, ir Goldmana tonometrija. Tajā izmanto anestēziju, tāpēc tonometra uzgaļa pieskaršanās acs virsmai nav nepatīkama un sāpīga.
Ir arī citas ātras un precīzas metodes, piemēram, I care tonometrija, kad anestēzija nav vajadzīga.
Latvijā dažkārt joprojām izmanto arī novecojušos, Krievijā ražotos Maklakova tonometrus, kad pacientam mērījuma laikā jāatrodas pusguļus vai guļus. Tā kā rezultātu nenolasa mērījuma veikšanas laikā, iespējama neprecizitāte.
Lai novērtētu acs spiedienu, noteikti jāņem vērā radzenes biezums, kas ir iedzimta īpatnība.
Dažkārt tā ir plāna tuvredzīgiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuriem veikta redzes koriģēšanas lāzeroperācija (LASIK).
Jo plānāka radzene, jo zemāks spiediena mērījums, piemēram, ja tā ir 450 mikrometru bieza, iegūtajam skaitlim jāpieskaita 4. Savukārt, ja radzenes biezums ir 600 mikrometru, no mērījuma tikpat daudz jāatņem.
Lai diagnosticētu glaukomu, jāveic ļoti daudz izmeklējumu.
Kad izmērīts acu spiediens un radzenes biezums, spraugas lampā jeb mikroskopā pārbauda acs priekšējās daļas. Veic arī gonioskopiju, apskatot acs priekšējās kameras kaktu, kur šķidrums plūst projām, oftalmoskopiju redzes nervam, okulokoherento tomogrāfiju redzes nervam, mākulai un reizēm arī acs priekšējām daļām. Noteikti nevar iztikt bez redzes lauka izmeklējuma, jo glaukomas gadījumā tajā parādīsies pārmaiņas, kaut gan slimniekam vēl nebūs nekādu sūdzību.
Ne vienmēr slēpjas
Daudz vienkāršāk ir diagnosticēt slēgta kakta glaukomu, kad spiediens paaugstinās pēkšņi un rodas neciešamas sāpes. Acs kļūst sarkana un cieta kā akmens, pasliktinās redze. Lēkmes priekšvēstneši var būt galvassāpes un varavīksnes loku parādīšanās.
Lēkmi mēdz provocēt ilgstoša galvas noliekšana uz leju, stress, acs zīlīti paplašinoši vai nervu sistēmu ietekmējoši medikamenti. Tad jāsauc ātrā palīdzība vai paša spēkiem pēc iespējas ātrāk jānokļūst slimnīcā, lai pārtrauktu lēkmi ar medikamentiem vai speciālu lāzerprocedūru. Reizēm, lai nezaudētu redzi, neatliekami jāveic operācija.
Draugos ar acu ārstu
Kā uzsver Kristīne Leimane, glaukoma nav fatāla diagnoze – šo slimību iespējams kontrolēt un ilgstoši saglabāt labu redzi, ja pareizi, katru dienu vienā un tajā pašā laikā pilina acīs zāles un regulāri apmeklē ārstu. Izmeklējumus, pārbaudot redzi, spiedienu, redzes lauku, redzes nervu un acs tīkleni, veic reizi pusgadā vai biežāk atkarībā no tā, cik labi tiek kompensēta slimība.
Glaukomas slimnieks nedrīkst aizmirst rūpēties par savu vispārējo veselību, lai būtu normāls cukura un holesterīna līmenis asinīs.
Būtiski ir veltīt laiku fiziskām aktivitātēm, kas uzlabos asinsriti un skābekļa piegādi arī redzes nervam. Nepieciešams veselīgi ēst, lai netrūktu antioksidantu un citu barības vielu.
“Reizēm pacienti stāsta, ka atklāts paaugstināts spiediens un ārsts licis lietot zāles. Vienu pudelīti izpilinājis, bet nav kļuvis labāk, tāpēc ārstēšanos beidzis. Tā bez daktera ziņas nedrīkstētu rīkoties,” uzsver daktere Leimane. Tiesa, ne vienmēr medikamenti pret glaukomu jālieto līdz mūža galam. Ja tie vairs nelīdz un veikta operācija, nereti zāles vairs nav vajadzīgas. Toties jāturpina regulāri apmeklēt ārstu, lai pārbaudītu acis, jo spiediens pēc laika atkal var paaugstināties.
Diemžēl glaukomas medikamenti mēdz izraisīt blaknes – acu apsārtumu un sausumu. Ja ir tendence uz ādas taukainību, var rasties plakstiņu iekaisums. Šīs problēmas iespējams regulēt, rūpīgi ievērojot higiēnu, nepieciešamības gadījumā mainot medikamentus un lietojot mitrinošus pilienus.
SVARĪGI
Acs spiedienu vajadzētu mērīt:līdz 40 gadu vecumam reizi 2–4 gados atkarībā no tā, vai ir sūdzības un darbs saistīts ar redzes piepūli;
40–54 gadu vecumā katrus trīs gadus;
55–65 gadu vecumā reizi divos gados;
pēc 65 gadiem katru gadu.
36,6 °C konsultante KRISTĪNE LEIMANE, acu ārste, ķirurģe Acu veselības centrā
