Ceļ trauksmi! Svalbāras krabju lietā jaunas svārstības 12
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības izbeigšanu.
Pirms tā skatīšanas Ārlietu komisijā Latvijas uzņēmuma “North Star” vadība cēla trauksmi, ka tā pieņemšana palīdzētu Norvēģijas vadībai neizmaksāt kompensāciju Latvijas uzņēmumam “sniega krabju nozvejas lietā”.
Komisijas sēdē tika izskatīti četri priekšlikumi un atbalstīts Zemkopības ministrijas iesniegtais ar lūgumu noteikt, ka likums stājas spēkā 2023. gada 10. februārī. Tāpat likumprojekta tekstā papildus nostiprināts, ka vienošanās par līguma izbeigšanu neietekmē jau uzsāktās tiesvedības.
Šis likumprojekts vēl jāskata Saeimā, bet iepriekš pozīcija vēl jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju un Norvēģiju. Visticamāk, lemšana notiks janvārī, jo pašlaik Saeima devusies Ziemassvētku brīvdienās.
Ceļ trauksmi
Pirms likumprojekta skatīšanas Ārlietu komisijā kompānijai “North Star”, kas sākusi tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas Karalistes valdību par sniega krabju nozveju Barenca jūrā, bija radušās aizdomas par atsevišķu Latvijas valdības pārstāvju un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja “izpatikšanu” Norvēģijas Karalistei, sasteigti virzot likumprojektu, ar kuru tiktu izbeigts pirms 30 gadiem abu valstu noslēgtais līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Iespējams, tas tiekot darīts apzināti, lai Norvēģijas valdībai tā saucamās sniega krabju nozvejas lietā pēc gaidāmā starptautiskās šķīrējtiesas lēmuma nebūtu jāizmaksā uzņēmumam SIA “North Star” pieprasītā kompensācija.
Tāpat uzņēmumam neesot skaidrs, kāpēc Latvija esot izvēlējusies neaizstāvēt savas valsts uzņēmumu sniega krabju nozvejas lietā, it īpaši šobrīd, kad pēc pirmajām noklausīšanās reizēm starptautiskajā šķīrējtiesā esot diezgan skaidrs, ka Norvēģijas valsts rīkojusies arī Krievijas interesēs.
Jāatgādina, ka “North Star” uzsāka sniega krabju komerciālo zvejniecību Barenca jūrā, sākot no 2014. gada līdz brīdim, kad Norvēģija tam liedza nodarboties ar zvejniecību, kam sekoja kuģa “Senator” arests, par ko plaši vēstīja arī “Latvijas Avīze”.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols aģentūrai LETA norādījis, ka publiski izskanējusī kritika par likumprojekta steidzināšanu nav pamatota, komisija tā izskatīšanu veikusi atbilstoši Kārtības rullī noteiktajiem procesiem.
Izskatīšanas laikā esot uzklausītas visas puses, bet Kolu pārsteidzis fakts, ka dažas dienas pirms komisijas sēdes saņemtas vēstules gan no Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan Latvijas Zivrūpnieku savienības, lai gan līdz tam pretenzijas saņemtas netika.
Kols arī norādījis, ka deviņdesmitajos gados noslēgtie investīciju aizsardzības līgumi ir arhaiski un tie pašlaik tiek denonsēti diezgan lielos apjomos. Tas nenozīmējot, ka investīcijas netiks aizstāvētas un ka investori nevarēs vērsties tiesā. Tiesību aizskāruma gadījumā investori varēs vērsties nacionālajās tiesās.
Ne tikai viena uzņēmuma stāsts
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” īsi pirms Ziemassvētkiem “North Star” īpašnieks Pēteris Pildegovičs sacīja, ka Ārlietu komisijas pieņemto lēmumu atbalsta, taču tas nenozīmē, ka tas palīdzēs citos strīda gadījumos tiem uzņēmumiem, kas investējuši Norvēģijā. Pozitīvi, ka lēmums pieņemts ilgu debašu rezultātā, bet diemžēl netika atstāta spēkā “saulrieta klauzula”, kas paredz investoru tiesību aizsardzību.
“Norvēģija grib lauzt šo līgumu ar sev izdevīgākajiem nosacījumiem, un tas nav stāsts tikai par manu uzņēmumu, tas ir daudz plašāks stāsts,” sacīja Pildegovičs. Viņš uzskata, ka Latvijai joprojām ir tiesības nepieņemt Norvēģijas vēlmi lauzt šo līgumu ar īpašiem nosacījumiem. Tam esot vistiešākā saikne ar tiesvedību, kurā Norvēģija pārstāv atbildētāju. Viņš uzskata, ka svarīgi būtu, likumu pieņemot, atrunāt punktu, kas nosaka, ka līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību normas attiecībā uz jaunu tiesvedību uzsākšanu ir spēkā vēl 10 gadus.
“Latvijas Avīze” jau vēstījusi, ka Norvēģijas varas iestādes 2017. gadā arestēja “North Star” piederošo zvejas kuģi “Senator”, kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.
Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920. gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc ES regulas prasībām.
Pēc notikušā incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas atbilst starptautiskās vienošanās nosacījumiem.
Toreiz Norvēģijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar. Divus gadus vēlāk Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu lēmumu pieņēma Norvēģijas Augstākā tiesa.
Pildegovičs turpina tiesāšanos, un šoruden no 31. oktobra līdz 4. novembrim šķīrējtiesā Londonā notika tiesas sēde, kuras lēmums būs zināms trīs līdz sešu mēnešu laikā. Ja lēmums būs labvēlīgs “North Star”, vēl sagaidāma papildu tiesas sēde par kompensācijas apjomu. “North Star” no Norvēģijas valdības tiesas ceļā pieprasa 400 miljonus eiro.
