Sniega motocikli un suņi 0
Organizētos pārgājienos gida pavadībā jūs apgādās ar visu specifisko ekipējumu – sniega kurpēm, siltiem cimdiem, sniega brillēm, pārgājiena nūjām, bet ikviena aktivitāte Svalbārā ir saistīta ar laika apstākļiem. Ceļotāju drošības dēļ ekskursiju kompānijas var mainīt plānoto brauciena virzienu, lai pasargātu, piemēram, no sniega lavīnu riska.
Mūsu pirmais brauciens ar sniega motocikliem notika spēcīgā vējā, tomēr braucot vēju tikpat kā nejūt. Devāmies pa aizsalušo upi uz “Tempelfjorden”, gleznainu fjordu, kur var sastapt roņus. Pa ceļam abos upes krastos apbrīnojām karaliskos kalnus, stāvos upes krastus, ledus sienā pārvērstu ūdenskritumu, jūras līcī iesalušu kuģi, kā arī no senākiem laikiem saglabājušos mednieku namiņus. Vienā no tiem 26 ziemas reiz dzīvojis mednieks Hilmārs Neiss.
Otrajā sniega motociklu ekskursijā devāmies uz krievu ogļraču pilsētu Barencburgu. Šajā dienā laiks bija pasakaini skaists, ar zilām debesīm un sauli, tāpēc redzējām visskaistākos skatus, jo saules apspīdētie kalni uz zilo debesu fona izskatās sirreāli apburoši. Barencburgā apmeklējām alus darītavu, kas ražo garšīgu alu.
Braukšana suņu pajūgos ir ļoti izplatīts svalbāriešu vaļasprieks. Pilsētas nomalēs redzama ne viena vien suņu ferma, kurā mīt skaistie haskiji. Ar suņu pajūgiem devāmies uz ledus alu, kuras sasniegšanai jānobrauc vairāki kilometri augšup pa kalnainu taku. Gids Tommijs un viņa uzticamie suņi ir pabijuši pat Ziemeļpolā – stāstus par to mēs aizrautīgi klausījāmies pusdienu laikā. Ledus ala, ko apmeklējām, ir liela un plaša. Staigājām tajā ilgāku laiku, vērojot galvas lukturīšu gaismā spīguļojošās lāstekas. Ledus alas veidojas, sasalstot pazemes upēm, tādēļ katru gadu tās ir atšķirīgas. Vēl šajā dienā izbaudījām vietējo restorānu viesmīlību – tradicionālais svalbāriešu ēdiens ir vaļa, roņa vai ziemeļbriežu steiks.
