Svaigu siļķu sālīšanas knifiņi 0
Tagad veikalos var nopirkt svaigas siļķes. Kā tās pareizi jāiesāla?
Sālīšana ir senākais zivju konservēšanas paņēmiens. Sāls ietekmē zivs audos samazinās mitruma daudzums, tie kļūst blīvāki. Pēc šādas apstrādes spuraines iegūst patīkamu garšu, smaržu un maigu konsistenci. Tā kā audos iekļuvusī sāls rada nelabvēlīgu vidi pūšanas baktēriju attīstībai, sālīto produkciju iespējams ilgstoši uzglabāt. Un, jo augstāka ir sāls koncentrācija, jo zivis varēs ilgāk uzglabāt. Taču pazemināsies to uzturvērtība, jo sālījumā pāriet zināms daudzums zivs olbaltumvielu, tauku un minerālvielu. Tās ilgstoši uzglabājot sālījumā, var sākties audu šķelšanās jeb pārgatavošanās, kas pasliktina produkcijas kvalitāti – zivis kļūst mīkstas, iegūst lipīgu konsistenci.
Notīrītas zivis mazgā aukstā, tekošā ūdenī, novieto uz tīra dēļa, ar smailu nazi uzšķērž, izņem iekšas, nogriež galvus, spuras un asti. Rūpīgi nosusina un, ja vēlas, siļķei novelk ādu, sadala gabalos vai atdala filejas: pieturot zivi aiz galvas, ar asu nazi virzienā no galvas uz asti, gar muguras asaku, nogriež vienu sānu daļu (fileju), pēc tam, asaku paceļot, nogriež otru filejas pusi.
Tad siļķei uzkaisa sāls un cukura maisījumu (attiecībā 2 : 1, cukura var būt mazāk), var pievienot melno piparu graudiņus un lauru lapas. Jaunas garšas nianses iegūst, ja zivju gabaliņiem vai filejai pārlej atdzesētu melnās tējas vai pupiņu kafijas novārījumu (tam jābūt diezgan koncentrētam).
Šis novārījums nav obligāti jāizmanto, taču tas zivi padarīs sulīgāku un piešķirs īpašāku garšu.
Siļķi var ēst jau pēc pāris stundām, ko tā pavadījusi sālījumā. Ja zivi grib uzglabāt ilgāk, gabaliņus kārto bļodā (vai stikla burkā), uzlej atdzesētu sāls ūdeni (var izmantot arī minerālūdeni) vai tējas novārījumu un uzliek slogu.
!!! Šādu siļķi ledusskapī var uzglabāt nedēļu, ilgāk nevajadzētu.
