Egils Līcītis: Svaigi cirsts 12
Kamēr Latvija ielīgo Jāņus, tikmēr Rīgas domes jaunievēlētā deputācija šonedēļ mēģinās izlingot no krēsla astoņus gadus aizsēdējušos mēru Ušakovu. Vai “Saskaņas” princis kāds līdz mūža galam iebalsots Romas pāvests, un arī pāvesti mēdz atkāpties no troņa! Lielā saskanībā un brālībā, ciešā rokasspiedienā latviskie deputāti jau vienojušies, ka ceturtdien uz domes atklāšanas sēdi par Rīgas mēra amatvietas kandidātu virzīs cienījamo Mārtiņu Bondaru, bet par vicemēru – godājamo Jāni Bordānu. Enkurnieki, ādmiņi un skursteņslauķi. Šampētera, Mīlgrāvja, Juglas, Šosciema un Hāgenskalna apkaimju ļaudis. Visi pilsētnieki ar himnisko “Rīga dimd” dziesmu un tikko cirstiem līgobērziņiem rokās tiek aicināti lielā domubiedru pulkā pie Rātsnama Vecrīgā paust atbalstu abiem godavīriem, kam lemts uzlikt vāku Nila valdīšanas epohai.
Slinkiem skaitītājiem rēgojas, itin kā mežaparcēnam domē ir šķietami lielāks piekritēju pūlītis, boļševiku frakcija. “Saskaņa”, edz, vēlēšanās samangojusi par mata tiesu vairāk balsu. Bet domē ievēlētie taču redz, par kuru mēra kandidātu vērts un ieteicams nodot balsi un par kuru nē. Kurš būs kārtīgs saimnieks, pilsētas lielvecākais, kuru respektē modernā Eiropā, un kuram uz to nav ne mazāko dotību. Vienam ir vīzija un saprašana, otra nemākulīgā vadībā – bespriģels slikti pārvaldītā pilsētā ar čomu būšanu. Centrāltirgū tantes un Līvu laukumā pie alus kausa jau runā, ja Nils neapsēdīsies krēslam garām, novelsimies līdz postažai un karastāvoklim, kad tiks noteiktas ziepju devas un iedzīvotāji būs spiesti atgriezties pie taupības krāsniņām. Latvijas parlamentā ne reizi vien piedzīvoti gadījumi, kad atsevišķi ņemtas deputātiskās dvēseles vai kolektīvi “četrīši” sajutuši sirdsbalss diktētu aicinājumu, kontaktējušies ar To Kungu vai ieslēguši veselo saprātu un pārgājuši no tumsas un miglas spēkiem gaismas nesēju nometnē. Municipālpolitikā tas vispār nav ūnikums, kad labas gribas deputāts, pazudušais dēls, kurš nelaimīgi kļūdījies partijas izvēlē, valstisku apsvērumu vārdā nobalso par spēcīgu līderi, par pilsētas vai novada attīstību, nevis tālāku degradāciju un no ratu pakaļas izkritušu kandidātu. Un vai te kādam liekas, ka Ušakova cirkam noticējuši krietni kristieši kā cienīgtēvs Baštiks, vai tēvijas patrioti, par kādiem uzskatāmi domnieku solos sasēdušie zaļoksnie, mūsu skolās gājušie krievu tautības cilvēki? Iedzīvotāji var modināt arī citus deputātus, ka vēl nav par vēlu, aizņemoties vārdus no patētiskās jaunā korumpantu apkarotāja Jēkaba Straumes uzrunas, – ieskatieties sevī, sameklējiet sirdsapziņas atliekas un padomājiet par mūsu valsti, mūsu pilsētu, savu bērnu un mazbērnu nākotni!
Līdz ar to vecajam režīmam ir šaurs sabiedroto mazākums, kas tup kā mincīši pie pasniegtas piena bļodiņas un kam jāturpina sasist papēžus dzelžainas disciplīnas nebrīvē. Nila gāzēju brālībā ir pavisam cita, svabada gaisotne, nekā būt iebetonētiem, izolētiem no pārējās valsts Ušakova bunkurā. Pie Bondara – Bordāna koalīcijas turpretī ir atklātā tipa viesmīlīgs brīvdabas paviljons, kur skan estētiskas melodijas, nevis traļi-vaļi bungājoša muzička, cilvēki baltās drānās saņem ēdienus, atspirdzinājumus un bezmaksas dzērienu kuponus. Te plāno Rīgu kā Ziemeļu metropoli un apgaismotu konferenču centru, ar bezmaksas sabiedrisko transportu, gludi noasfaltētām ielām un pirmklasīgi apsaimniekotiem namiem. Te saprot – ja valsts pamatā ir latviskums, tad arī par galvaspilsētas pamatu jākļūst latviskumam.
Latviskie spēki beidzot ir pārvarējuši ierakumu mentalitāti un piecēlušies pilnā augumā frontālam triecien- uzbrukumam. Ceturtdien TV viesbrigādes var nofilmēt, kā lielā domes sēžu zāle nošalksies no svaigas pūsmiņas un pa atvērtām durvīm iesoļos progress un attīstība, labklājības un izaugsmes gaišākas nākotnes pārmaiņu periods.
