Aprīkojums audzēšanai 2
Šitakes sēņu audzēšanai Imants izmēģinājis gandrīz visu lapu koku sugu baļķīšus, kam diametrs ir no 6 cm, garums – 1,5 m un vairāk (jo garāki koki, jo tie mazāk žūst). Secinājis, ka sēnēm piemērotākie ir ozoli un lazdas, tomēr sēnes labi attīstās arī melnalkšņa un bērza koksnē. Audzētājs vēl pārbauda, kā ražos uz ošu baļķīšiem.
Pirmo produkciju (līdz 1 kg no koka) var iegūt pēc četriem gadiem. Baļķīši ir produktīvi 2–3 gadus pēc pirmās ražas. Maksimālā peļņa no sēņu bluķīša ir 60 eiro (koks nevar iedot vairāk sēņu, kā pats sver).
Kokus vislabāk zāģēt ziemā, no novembra beigām līdz februāra beigām, kad necirkulē sulas. Nozāģētajam, atzarotajam koka stumbram jāļauj atmirt. Atkarībā no koka sugas pēc nozāģēšanas tas jāiztur vismaz 4–6 nedēļas. Tikai tad koksni inficē ar sēnes micēliju – inokulāciju. Lai miza nepelētu un koksnē neiekļūtu konkurējošie mikroorganismi, baļķīšus līdz inokulēšanas brīdim nedrīkst turēt tieši uz zemes. Tie jānovieto uz latām un jātur apēnotā vietā.
– Visā baļķīšu sagatavošanas laikā jāuzmana, lai netiktu bojāta miza. Tāpēc nav ieteicams tos pārmētāt un cilāt ar tehniku. Baļķīši, kam nobrāzumi aizņem vairāk nekā 10% virsmas, neder inokulēšanai ar micēliju tāpat kā trupes sēņu inficēti vai kukaiņu bojāti baļķīši. Tiem jābūt lielākai vērtībai nekā jebkuram A klases finierklucim, – uzsver sēņu audzētājs.
Piemērotākais laiks baļķīšu inokulēšanai ar šitakes micēliju ir pavasaris – marts, aprīlis. Šajā laikā inokulētais labāk pavairosies vasaras siltumā. Potēšana notiek apkurināmā telpā, kurā atvērti logi un ieslēgti ventilatori, lai vienlaikus nodrošinātu svaigu gaisu un vēdināšanu. Caurumus urbj ar “Rebir” urbjmašīnu un “Irwin” urbi, kas maksā vidēji 8 eiro un izmet skaidas. Šim nolūkam der arī “Sandvik” urbji, bet tie ir dārgi.
– Agrāk izmantoju urbjmašīnu ar metāla dziļuma ierobežotāju, lai caurumus varētu ieurbt 2,5 cm dziļi. Tagad ierobežotāju vairs nelieku, jo izdomāju vienkāršāku, bet drošu metodi – borēju 8 cm dziļi, t.i., gandrīz cauri visam kokam, atstājot neskartu mizu. Tik dziļu urbumu nevar izgrauzt peles. Iepriekš inokulāciju veicu ar veikalos nopērkamām speciāli izgatavotām šļircēm, kas urbumu piepildīja tikai 2,5 cm dziļi. Arī tās vairs nelietoju, jo nevarēju saprast, vai micēlijs urbumu aizpildīja blīvi, bez gaisa tukšumiem. Mans jaunākais izgudrojums baļķīšu inokulēšanā ir šāds: vispirms urbumā ievietoju trekteri, tad piestampājot ar stiepli ievadu micēliju, un caurums noteikti ir pilns. Potējot vienam kokam iztērēju ap 200 gramu micēlija, kaut gan grāmatās raksta, ka vajagot 90 gramu, – stādīšanas knifus atklāj audzētājs.
Caurumiņus Imants aiztaisa ar speciālu viskozu ziedi, kuras sastāvā ir parafīns, piķis, solidols, kukaiņu atbaidīšanas līdzeklis. Materiālu gatavo tādu, lai tas būtu pretīgs kukaiņiem, putniem un grauzējiem, kuri labprāt izēd urbumos ievadīto micēliju. Masu uzklāj ar otu virs urbuma un ļauj tai notecēt, iegūstot plānu, vienmērīgu klājumu. Ja tas ir pārāk biezs, var saplaisāt. Darbam izmanto labu otiņu, kas maksā 6 eiro. Lētākās neder, jo karstajā maisījumā tūlīt sačervelējas.
